Ceļš uz Positivus 2016 - Grimes
No Britu salām un Elijas Gouldingas dodamies pāri okeānam pie kanādiešu enerģijas bumbas Grimes.
Kas?
Kanādiešu dziedātāja Grimes jeb īstajā vārdā Klēra Elisa Bušē ir viena no interesantākajām figūrām mūsdienu popmūzikā. Klēra ir apguvusi baletu, neiroloģiju, filozofiju un krievu literatūru, taču, kā izrādās, par mūziķi kļuva pavisam nejauši — iedziedot bekvokālu kādam no saviem draugiem, Klēra saprata, ka tas nemaz nav tik grūti, kā viņai iepriekš šķita, un neilgi pēc tam viņa jau sacerēja pati savu eksperimentālo mūziku un dalījās ar to MySpace, kas arī palīdzēja viņai tikt pamanītai. Starp citu, Grimes šim sen aizmirstajam sociālajam tīklam var pateikties ne tikai par saviem pirmajiem faniem, bet arī par savu pseidonīmu - viņas mūzika MySpace tika tagota kā grime, un, lai arī Klēra tobrīd vēl pat nezināja, ko tas īsti nozīmē, viņa to izvēlējās par savu skatuves vārdu.
Grimes ir izdevusi nu jau četrus albumus — Geidi Primes (2010), Halfaxa (2010), Visions (2012) un Art Angels (2015), un visi no tiem ir ieguvuši diezgan lielu kritiķu atzinību. Dziedātājas pēdējo ierakstu Art Angels par gada labāko albumu atzina gan NME, gan Stereogum, un savu topu pirmajā pieciniekā to iekļāva arī daudzi citi mūzikas izdevumi un blogi (Rolling Stone, Pitchfork, Consequence of Sound un citi). Neskatoties uz plašo atzinību, neviens no Grimes albumiem nav atradies topu augšgalos un dziedātāja ir saņēmusi tikai vienu balvu — viņas albums Visions 2013. gadā ieguva Juno balvu kategorijā “Labākais elektronikas albums”.
Ko spēlē?
Grimes mūziku vislabāk var aprakstīt kā dīvainu, šizofrēnisku elektronisku popu — dziedātāja izmanto gan popa, gan elektronikas, gan hiphopa, k-popa, drīmpopa, ārtpopa un citus elementus, radot eklektisku kokteili, kam teju pārdabisku saldumu piešķir dziedātājas maigais, meitenīgais vokāls. Pati Grimes ir atzinusi, ka muzikāli ietekmējusies gan no Kristīnas Agileras un Bejonsē, gan no Aphex Twin, Merilina Mensona un Nine Inch Nails, un tas apmēram ļauj noprast, ko no viņas mūzikas var gaidīt. Dziedātāja savās dziesmās neieciklējas uz konkrētu ideju vai skanējumu, bet pārlec no vienas idejas uz otru kā trīsgadnieks ar koncentrēšanās problēmām, nebaidoties izmantot muzikālos paņēmienus, kas konkrētajā brīdī viņai pašai patīk, un tādējādi radot skaņu, kas īsti nepieder nevienam žanram, bet izklausās pārsteidzoši organiski.
Kāpēc jāredz?
Raimonda Miķelsone, Intro.lv žurnāliste: Man gribētos teikt, ka Grimes ir popmūzikas panks. Žanrā, kurā pārsvarā dominē pārdomātas radio draudzīgas dziesmas un, būsim godīgi, liela nozīme ir nevis saturam, bet mārketingam, ir ielauzusies meitene, kas rada dīvainu, nepieradinātu mūziku, un kura ir gatava cīnīties par savu radošo brīvību un to, lai viņa varētu darīt lietas tā, kā viņai šķiet pareizi un darīt tās lietas pati. Grimes mūzika vienlaikus skan gan saldi, gan tumši, gan robotiski, gan cilvēcīgi, bet to nevienā brīdī nevar nosaukt par garlaicīgu, pliekanu vai pārāk apstrādātu. Grimes ir tieši tāda, kādai viņai būtu jābūt, un tieši tādu viņu arī ir vērts redzēt.
Atis Žagars, Radio Naba dīdžejs: Grimes jau sen bija mums jāatdod parāds par 2012. gadā veselības likstu dēļ atcelto koncertu, un milzīgs prieks, ka šis parāds tiks atdots tieši šovasar. Grūti uzreiz iedomāties otru popmūziķi, kas pēdējos gados piedzīvojusi tik spilgtas transformācijas starp diviem albumiem. Pirms četriem gadiem platē Visions mēs dzirdējām inovatīvu, talantīgu, aranžiju ziņā skrupulozu, taču vienlaikus biklu un meitenīgu dziedātāju, savukārt pērnā gada rudenī uz skatuves jau sastapām par sevi pārliecinātu popzvaigzni. Turklāt tādu, kas ir spējusi saglabāt un pat nopulēt savu producēšanas talantu, lai pamatīgi izceltos uz citu savu kolēģu fona. Pats galvenais — šo spozmi, pārliecību un enerģiju viņa ir pratusi pārnest arī uz skatuves. Visticamāk, Grimes festivālā neuzstāsies ilgāk par stundu, bet ticiet man — nepaliks mazuma piegarša. Ne tāpēc, ka viņu negribētos baudīt ilgāk, bet tāpēc, ka ļoti sāpēs kājas no nemitīgās dejošanas, un viņas hitus vēl dungosiet nākamajā rītā.
Jana Udovenko, Intro.lv žurnāliste: Man pilnībā jāpiekrīt Ata Žagara teiktajam, jo pēc pašas pieredzes varu teikt, ka Grimes koncerti ir salīdzinoši īsi, taču ļoti, ļoti koncentrēti. Kad viņa viesojās Kopenhāgenā, koncerts uzreiz tika atklāts ar dziedātājas lielākajiem hitiem REALiTi, Genesis un Flesh Without Blood, kas jau no pašām pirmajām notīm lika visai publikai mežonīgi lēkāt. Kad lielākie trumpji izspēlēti jau paša koncerta sākumā, varētu kļūt bail par atlikušā koncerta dinamiku, taču Grimes lieliski spēj uzturēt šo augsto enerģijas devu visu dziesmu garumā, un kaut arī koncerts tikai nedaudz pārsniedz stundas atzīmi, ilgākam priekšnesumam publikai diez vai būtu atlicis spēka. Tieši tādēļ, pat nedomājot, iesaku doties uz Grimes uzstāšanos Positivus festivālā, ja vēlies piedzīvot traki krāsainu un enerģisku reivu.
Iepriekšējie Ceļš uz Positivus sērijas raksti: