Blogs: Albumi kuri jādzird 2012. gadā

Jau šobrīd skaidrs, ka 2012. gads nebūs nekāds pabērns mūzikas jomā un katrs sevis cienīgs mūziķis mēģinās izdot (vai gaidīs kamēr albums tiks nopludināts internetā) savu labāko albumu, jo galu galā šogad taču ir gaidāms pasaules gals un tādēļ Dievs mūs mēģinās kārdināt ar visādām badass štellēm, lai mēs grēcīgie, metušies ceļos lūgtos: “Dieviņ, Dieviņ, paglāb mūs...”

Šoreiz izvēlējos 12 albumus, kuru nosaukumi ir skaidri zināmi un par kuriem ir pamatotas aizdomas, ka tie varētu būt diez gan badass, protams, pēc savas patikšanas un gaumes, kas ir tīri subjektīva, bez nekāda objektivitātes grauda, tādēļ daži albumi, kas noteikti būs badass, šeit nebūs atrodami. Cik no tiem tādi patiešām būs? Nav ne mazākās jausmas.

Cloud Nothings — Attack On Memory

Ja tu mēdzi teikt, ka tev patīk Cloud Nothings, tad katram sevis cienošam mūzikas snobam būtu jāsāk par tevi pamatīgi smieties, jo Cloud Nothings patiešām nebija pārāk laba, oriģināla grupa, protams, slikta arī ne. Ar jauno Attack On Memory, kas gaidāms iznākam 24. janvārī (bet internetā vispār jau ir pieejams tagad), grupa centīsies evolucionēt no tipiska mūsu laika power pop uz kaut ko, kas varētu būt kvalificējams tajā pašā žanrā, bet tomēr ar lielāku uzsvaru uz vārdu power. Albumu producējis Stīvs Albini un tiem, kam šis vārds kaut ko izsaka pa lielam saprot par ko es runāju iepriekšējā teikumā, bet tie kuri neko nesaprot — nekad neko arī nesapratīs.

Spritualized — Sweet Heart Sweet Light

Kaut kad sen sen atpakaļ rakstīju, ka Spiritualized radošajam ģēnijam Džeisonam Pīrsam ir apnikušas nemelodiskas space rock narkotiku himnas, tādēļ jaunais albums būs krietni popsīgāks. Personīgi man liekas, ka tas ir tāds triks, lai dabūtu papildu uzmanības punktus albumam, tāpat man liekas, ka tas būs tik pat lielisks albums kā iepriekšējie, jo tā vienīgā dziesma ko esmu dzirdējis (starp citu tā ir 9 minūtes gara) par to liecina

The Smashing Pumpkins — Oceania

Kurš mūsdienās tic Billijam Korganam? Viņš ir kļuvis tik smieklīgs, ka tas pat vairs nav smieklīgi. 2011. gadā viņš spējis sastrādāt gan kārtīgus podus (skatīt “episko” Owata videoklipu), gan izdarīt arī ko jēdzīgu (pārizdodot pirmos divus un labākos The Smashing Pumpkins albumus). Par albumu Oceania, kuram vajadzēja no sākuma iznākt 1. septembrī, pēc tam kaut kad novembrī, bet tagad izdošana ir atlikta uz martu (ironiskā kārtā kopš albuma izziņošanas ir pagājis gads, Billij), Korgans saka, ka tas ir labākais pampkinu albums kopš Mellon Collie And The Infinite Sadness. Neticu, ka kāds viņam tic, bet es ticu, jo pieejamo dziesmu dzīvās versijas ir diez gan cerību raisošas

Grimes — Visions

Synthqueercore meitene kaut kādā ziņa rullēja jau šogad, bet ar janvāra beigās izdoto albumu ir kaut kādas pamatotas cerības, ka 2012. gadā viņa rullēs vēl vairāk un būs totāls mainstrīms. Kāpēc tā? Albumā ir iekļauta Oblivion.

Magnetic Fields — Love at the Bottom of the Sea

Pasaulē jocīgākā sintīpopa grupa visu 21. gadsimta pirmo desmitgadi pavadīja ierakstot tā saucamo “no synth trilogy”, triloģija ir izdota, skaisti iepakota un var atgriezties pie saknēm un šobrīd zināmā informācija par albumu — liecina, ka tas pilnīgi noteikti ir pelnījis atrasties šeit un ka albums būs daudz daudz labāks nekā vienkārši garlaicīgais Realism, kas iznāca 2010. gadā un izpelnījās bargu vērtējumu manām tobrīd vēl galīgi nenobriedušajām ausīm.

Leonard Cohen — Old Ideas

Tas tik būtu joks, ja vecais Leo saņemtos un uz vecumdienām piepildītu mana raksta ievadā izteikto frāzi, ka visi mūziķi šogad mēģinās izdot savus labākos albumus. Protams, tam ir gandrīz neiespējami noticēt, bet reizēm ir ļoti izdevīgi būt naivam un noticēt visādām muļķībām, kuras tu gribi sev iestāstīt.

Lindstrom — Six Cups of Rebel

Lindstroms bieži tiek dēvēts par visādu dīvainu disko paveidu meistaru 21. gadsimtā un Six Cups of Rebel ir jādzird kaut vai tā iemesla dēļ, ka šoreiz viņš ir pārkāpis savai nevarēšanai vai negribēšanai un sācis dziedāt.

The Men — Open Your Heart

The Men šogad izdeva vienu no maniem mīļākajiem trokšņainā roka albumiem, diemžēl gaidītā slava kaut kā nepienāca, bet Open Your Heart tā varētu pienākt, jo Raiens Šrībers jau ir uzpirkts un albumam jau šobrīd paredz kā minimums Best New Music birku.

Of Montreal — Paralytic Stalks

Par jauno Of Montreal albumu man kā vienmēr nekas nav sakāms

School of Seven Bells — Ghoststory

School of Seven Bells ar saviem iepriekšējiem diviem albumiem ir pierādījuši, ka ir īsti popmūzikas meistari vai precīzāk meistares, skaidrs, ka Ghoststory nebūs izņēmums un mūs sagaida vēl viens solīds albums. Cerams...

 El-P — Cancer for Cure

Šobrīd vēl nav skaidrs, kad baltais gangsta un nenoliedzami ģeniālais El-P, kurā brīdī izdos savu jauno albumu (patiesībā tas tik solīts iznakam 2011. gadā), bet fakts, ka viena dziesma no tā ir jau publicēta, tad tas iznāks kaut kad drīz un skaidrs, ka tas būs īsts badass gangsta shit.

Chairlift — Something

Man nav ne jausmas, kas ir šie modīgie jaunieši, tikai kaut kur esmu dzirdējis, ka viņi būs mega mega mega mega lieli 2012. gadā un tā dziesma, ko esmu dzirdējis bija melodisks sintezātorgrāvējs. Ko vēl vairāk vēlies dzirdēt?

Citi albumi, kuri tevi varētu interesēt

The Big Pink — Future This

Air — Le Voyage Dans La Lune

Sleigh Bells — Reign Of Terror

Lambchop — Mr. M

Justin Bieber — Believe

The Shins — Port Of Morrow

Tyler, the Creator — Wolf

Ting Tings — Sounds From Nowheresville

Andrew Bird — Sounds From Nowheresville

Matthew Dear — Headcage

The Maccabees — Given to the Wind

Adam Ant — Adam Ant Is the Blueblack Hussar in Marrying the Gunner's Daughter

Lana Del Rey — Born to Die