Nedēļas dziesmas 29/06
Jamie xx — All Under One Roof Raving
Pagājušajā nedēļā kārtējo reizi Boiler Room ietvaros atgriezās Jamie xx ar savu DJ setu, kurš norisinājās uz Young Turks izdevniecības jumta Londonā. Seta noslēgumā viņš nospēlēja jaunāko skaņdarbu All Under One Roof Raving, kas radies atrodoties ilgāku laiku tūrē ar The xx, ilgojoties pēc savām mājām un nakts dzīves Londonā. Galvenā ietekme bija piecpadsmit minūšu garš video Fiorucci made me Hardcore, no kura tika paņemti un izveidoti vairāki sempli. Papildus sempliem un pārējai elektronikai labi saklausāmas stīlbungas, kas daudziem liks atcerēties vienu no viņa labāk zināmajām kompozīcijām Far Nearer. Pēdējo mēnešu laikā Jamie xx ir mūs priecējis ar vairākiem jaunumiem un viņš neslēpj, ka paralēli darbam ar The xx veido arī savu albumu.
/Staņislavs Fisenkovs/
FKA twigs — Two Weeks
Ja kādam vēl ir šaubas, ka FKA twigs ir dieviete un aizraujošākais, kas noticis elektroniskajā un R'n'B mūzikā pēdējo gadu laikā, tad jaunākais singls Two Weeks tās kliedēs pavisam. Reti kuram māksliniekam ir pietiekami daudz iekšu izpaust sevi bez jebkādiem kompleksiem vai bailēm, saglabājot tik mežonīgu pārliecību un ideju pārbagātību, kā to dara viņa. FKA twigs mūzikai un videoklipiem piemīt īpašs spēks, kas sagrābj aiz rīkles un liek tos izbaudīt mēmā bijībā, un Two Weeks tam ir ļoti spilgts piemērs. Šoreiz vizuālo efektu radīt palīdzējis talantīgais Kalifornijā bāzētais režisors Nabils, kura unikālais rokraksts padarījis FKA twigs par dievieti, kura lieliski apzinās, ka tāda ir, dziedot frāzes kā Higher than a motherfucker dreaming of he is my lover un You say you want me / I say you'll live without it. Pretoties nav vērts, slēdziet iekšā un ļaujieties.
/Jana Udovenko/
Grimes feat. Blood Diamonds — Go
Par jauno Grimes un Blood Diamonds veikumu viedokļi dalās — kāds paziņo, ka tas ir sliktākais, ko kanādiešu izcelsmes mūziķe ir radījusi, savukārt cits priecājas par šādu pavērsienu viņas daiļradē. Neskatoties uz viedokļu dažādību, šim skaņdarbam nenoliedzami ir liels potenciāls izskanēt daudzos klubos un ballēs. Sākotnēji tas tika sarakstīts Riannai, bet pēc viņas atteikšanās Grimes nolēma to ierakstīt studijā ar savu vokālu, lai neļautu tam iet zudumā. Daudziem tas ir pārsteigums, jo skanējums nav līdzīgs tam, ko viņa ir radījusi savos iepriekšējos albumos vai savā iepriekšējā sadarbībā ar Blood Diamonds. Go ir skaļa, ar basiem piepildīta dziesma, kura var iepatikties EDM cienītājiem. Grimes gan nav teikusi, ka šis skaņdarbs varētu būt gaidāms viņas nākamajā platē, kura varētu parādīties nākamā gada pirmajā pusē.
/Staņislavs Fisenkovs/
Lucy Rose — Cover Up
Pirms diviem gadiem ar savu plati Like I Used To debitēja dziesminiece Lūsija Rouza. Jau toreiz koncertos viņai uz skatuves pievienojās vēl trīs dalībnieki, lai gan ierakstā galvenokārt skanēja tikai Lūsijas vokāls un akustiskā ģitāra. Cover Up uzreiz ir saklausāmas pārmaiņas, jo no akustiskās ģitāras ne miņas un skanējums ir piesātināts ar iepriekš vien minimāli dzirdamajiem instrumentiem. Vienatnē šo dziesmu Lūsija Rouza, šķiet, nespētu nospēlēt un noderētu izveidotā grupa. Vēl joprojām ir patīkami klausīties viņas balsī, turklāt tā nepazūd bagātinātajā skanējumā. Nākamā gada sākumā ir gaidāms mūziķes otrais albums, kurā cerams šis jaunais virziens tiks turpināts.
/Staņislavs Fisenkovs/
The Bug feat. Death Grips — Fuck a Bitch
Vasaras beigās jaunu albumu izdos viens no interesantākajiem elektroniskās mūzikas producentiem Kevins Mārtins jeb The Bug, kurš pirms dažiem gadiem ar citu savu projektu King Midas Sound viesojās arī Rīgā. Ja agrāk viņa gabaliem vokālus pārsvarā piegādāja britu grime mākslinieki vai jamaikiešu dub un dancehall MC, tad pēdējā laikā viņš ir sācis diversificēt savus sadarbības partnerus. Tā pagājušajā gadā izdotajā Filthy EP bija dzirdams Denijs Brauns, savukārt pirmajā singlā no jaunā albuma piedalās Death Grips. Tā nosaukums ir visai daiļrunīgs un liek saprast, ka no Death Grips šeit varam gaidīt to pašu, ko vienmēr. Tā arī ir, un MC Ride mēle šeit ir tikpat asa kā vienmēr. Pats The Bug šeit ir nedaudz paplašinājis savu skanējumu, bet viņa māka radīt lieliskas zemās baslīnijas nav zudusi. Gala rezultātā iegūstam fantastiski biedējošu skaņdarbu, ko klausīties austiņās ejot cauri tumšām vārtrūmēm.
/Lauris Anstrauts/
Mutual Benefit — Auburn Epitaphs
Es iepriekš absolūti neko nebiju dzirdējis par Mutual Benefit, tādēļ patiesi priecājos, ka 2011. gadā tapušais Auburn Epitaphs ir ticis remasterēts, lai jau drīzumā tiktu no jauna izdots The Cowboys Prayer EP ietvaros. Amerikāņu dziesminieka Džordana Lī projekts ir sagatavojis brīnišķīgi vasarīgu kompozīciju, kas teicami iederēsies kā siltā dienā spēlējot bumbu pie ezera, tā vakarā sēžot ar draudzeni un veroties saulrietā. Skaidrs, ka nekas nebijis un pārsteidzošs šī kompozīcija nav, taču pamēģiniet tikai man apgalvot, ka, to klausoties, seja nesavelkas smaidā.
/Normunds Vucāns/
The New Spring — The Hours of the Day
Šķiet, ka akustiskā mūzika ir tik vecs un noiets etaps, ka tā jau sen vairs nevienu neinteresē, taču dāņu dziesminieka The New Spring jeb Bastiana Kalesoe strinkšķināšana ir uzmanības vērta. Kaut vai tādēļ, ka viņš atteicies no jebkādiem digitāliem producēšanas efektiem, strādājot pie sava jaunā albuma Late Bloomer, kurš, starp citu, tika ierakstīts vien divās dienās. Pirmais singls The Hours of the Day no 15. septembrī gaidāmā albuma ir mīļa dziesmiņa par bērnību un laiku jeb Bastiana spēle ar laika konceptu, stāstot par cilvēka mūža ritējumu no vārgām bērnības atmiņām līdz vecumdienu mieram. Runā ne tikai vārdi, bet arī mūzika, kuras saulainā melodija panākta ar dzīvu akustisko ģitāru, dzīvespriecīgām klavierēm un zemo tubu, kas iesoļo dziesmā kā tāds lāču tēvs.
/Jana Udovenko/