Ceļš uz Positivus 2016 - M83

Šoreiz iepazīsimies ar vienu no spožākajiem un jau ilgi gaidītajiem festivāla māksliniekiem — apvienību no Francijas M83.

Kas?

Kaut arī M83 dēvējama par elektroniskās mūzikas apvienību, tās muzikālais stāsts, kā izrādās, sācies ar citu žanru — būdams vēl pusaudzis, pašreizējais grupas līderis Antonijs Gonzaless dibināja postroka apvienību My Violent Wish, drīz vien pēc kuras Gonzaless pievērsās sintezatoru burvībai. M83 varbūt šobrīd asociējas tikai ar Antoniju, taču mūziķis grupas virzību mūzikas industrijā nu jau pirms 15 gadiem uzsāka kopā ar skolas biedru Nikolā Fromažo, kurš 2004. gadā nolēma grupu atstāt. Starp citu, varētu uzskatīt, ka par soli tuvāk M83 mēs pavirzījāmies jau 2013. gadā, kad Salacgrīvā viesojās Fromažo dibinātā grupa Team Ghost.

Aptuveni 3 gadus M83 atzinību ārpus Eiropas robežām nesasniedza, savukārt šobrīd — M83 zina un klausās daudzviet. Līdz šim M83 septiņus albumus, no kuriem par šedevru uzskatāms uzskatāms 2011.gadā izdotais dubultalbums Hurry Up, We’re Dreaming — tas bijis Gonzalesa visilgāk lolotais un sirdij tuvākais albums — tāds kā sapņu albums, kuru pats dēvē par “episku”. Albums nominēts prestižajai Grammy balvai kā labākais alternatīvais albums un uzskatāms par komerciāli veiksmīgāko darbu, iezīmējot jaunu, vairāk popmūzikai pietuvinātu ēru M83 daiļradē.

Šo piecu gadu laikā Antonijs Gonzaless gan baudījis panākumus, gan neatlaidīgi strādājis pie arvien jauna materiāla, galvenokārt radot kompozīcijas kino filmām un seriāliem. Savukārt šobrīd M83 nodevis klausītāju vērtējumam arī savu jaunāko albumu Junk, iezīmējot mūzikā mazliet atšķirīgu virzienu.

Ko spēlē?

Iespējams, zināma saistība M83 skanējumam un nosaukumam par godu galaksijai patiešām pastāv — tas nav gluži kosmisks vārda klasiskajā izpratnē, drīzāk sapņains, varbūt mazliet starpgalaktisks ceļojums. Katrs M83 albums ir vairāku burvīgu žanru apvienojums — elektronika, drīmpops, mazliet šūgeiza un ambientās mūzikas ir tas, kas vislabāk raksturo Gonzalesa daiļradi, papildinot to ar augsto vokālu, kā arī dažkārt spēlējoties ar kaut ko neierastu (simfoniskām skaņām vai saksofonu). Un tomēr — lai arī kā tiktu kategorizēta viņa mūzika, tā nekad neiztiks bez tādiem būtiskiem elementiem kā sapņi, nostalģija, melanholija un atmiņas. Šie elementi ne vienmēr būs dzirdami tekstā — tos drīzāk klausītājam jājūt skanējumā, ritmā, dinamikā.

Kāpēc jāredz?

Jana Kohno, Intro.lv žurnāliste: “M83 ir apvienība, kam šajā festivālā vienkārši bija jābūt — agrāk vai vēlāk, bet jābūt. Starp šī gada māksliniekiem neviens nelīdzinās cits citam, tāpēc teju katra mākslinieka uzstāšanās būs must-see, un šī — vēl jo vairāk, jo M83 pārliecina un uzrunā ar savu kvalitāti un enerģiju Pie M83 varēs gan padejot, gan arī aizvērtām acīm paceļot starp skaņu gammām — domāju, ka nevienam nevajadzētu palikt vienaldzīgam pat tad, ja nepārzina M83 diskogrāfiju. Bet kurš gan nezinās Midnight City, vai ne?”

Lauris Anstrauts, Intro.lv žurnālists: “Es atceros kā pēc iepriekšējā M83 albuma izdošanas daudzi šeit, pie mums, cerēja uz to, ka albumam sekojošajā tūrē grupas ceļi vedīs arī caur Positivus festivālu. Toreiz gan tas nenotika, bet tagad redzam, ka jau līdz ar nākamo grupas albumu šī Latvijas M83 fanu cerība ir piepildījusies. Man gan pašam palaimējās nokļūt vienā no viņu iepriekšējās tūres koncertiem Londonā, un tajā Antonijs Gonzaless ar savu grupu atstāja visai paliekošu iespaidu. Toreiz recenzijā par koncertu rakstīju, ka: "M83 uz skatuves darbojas kā labi ieeļļots mehānisms, vienlaikus neaizmirstot arī par emocijām un enerģiju", un tāpēc degu nepacietībā to pieredzēt vēlreiz. Jā, varbūt viņu jaunais albums izrādījās ne tik labs kā cerēts, bet nešaubos, ka M83 dzīvā uzstāšanās vēl joprojām ir sasodīti lielisks piedzīvojums.”

Normunds Vucāns, Intro.lv žurnālists: “M83 vārds vien jau gadiem bijis izteikts kvalitātes un muzikālā perfekcionisma rādītājs, un, pat ja neesi sajūsmā par jaunāko ierakstu Junk, tāds tas ir joprojām. Jau sākot no savas karjeras pašiem pirmsākumiem, meistars allaž un allaž ir spējis atrast jaunus muzikālās izteiksmes līdzekļus un idejas, lai piedāvātu mums ko jaunu un negaidītu, un labāko no visa tā varēs dzirdēt arī Salacgrīvā. Skaidrs, ka lielākais uzsvars būs uz pēdējiem diviem supergrāvēju albumiem, bet koncerta īstās kulminācijas, manuprāt, būs meklējamas citur. Kaut vai koncertus noslēdzošajā Lower Your Eyelids to Die With the Sun, kas Latvijā pamanījusies kļūt par kulta skaņdarbu, un varētu būt viens no skaistākajiem Positivus mirkļiem vispār.”