Ceļš uz Positivus 2018 - 2. daļa
Pirmie mākslinieki uz Positivus festivāla skatuvēm kāps jau piektdienas pēcpusdienā, bet daudzi no tā apmeklētājiem, visticamāk, vēl nav sastādījuši savu festivāla programmu. Tieši tāpēc piedāvājam otro rakstu mūsu šī gada Ceļš uz Positivus sērijā, lai iepazīstinātu ar vēl pieciem mūziķiem, kuru koncertus silti iesakām nepalaist garām. Neaizmirstiet festivāla aplikācijā sastādīt arī savu Positivus programmu un tiekamies jau piektdien Salacgrīvā!
Tove Lo
Ikviens, kuru kaut pavisam nedaudz interesē mūzika, un kurš nedzīvo alā, noteikti ir manījis, ka, pēdējo gadu laikā, tieši no Zviedrijas nāk ļoti liela daļa no pasaules popzvaigznēm, turklāt viņas allaž pārstāv kvalitatīvāko TOP 40 izpildītāju galu. Izņēmums nav arī Tove Lo, kura izceļas ne tikai ar plejādi lipīgu un viegli līdzi dziedamu dziesmu, bet arī savu attieksmi, kas, teiksim tā, ir popmūzikai neordināra. Piemēram, šī jaunkundze nebaidās aktīvi lamāties no skatuves vai publikai regulāri atrādīt atkailinātus krūšu galus, tādējādi uzsverot un izceļot savu dumpinieces garu, turklāt visas šīs izdarības tikai pastiprina mūziku, nevis nomāc to. Ja piektdienas vakarā iegadīsies pie lielās skatuves viņas koncerta laikā, esmu visai drošs, ka kaut kur būsi dzirdējis daudz vairāk Tove Lo kompozīcijas, nekā pašlaik spēj iedomāties.
/Normunds Vucāns/
The Prodigy
Lai gan neviens no pēc gadsimtu mijas izdotajiem The Prodigy ierakstiem vairs nav spējis gūt tādu kritiķu (un arī publikas) atzinību kā viņu deviņdesmito gadu meistardarbi, viņu dzīvie koncerti joprojām ir vērā ņemams spēks. Tieši tāpēc šie britu deju mūzikas veterāni visas savas karjeras laikā ir bijuši gaidīti viesi festivālos visapkārt pasaulei, un šogad sarakstam ar festivāliem, kuros viņi uzstājušies, pievienosies arī Positivus. Pie tam, izskatās, ka viņiem tīri labi patīk Baltijas valstīs, jo vēl pirms diviem gadiem viņi uzstājās Rīgā, bet vēlāk šovasar viesosies arī Igaunijā. Tas gan varētu nedaudz atņemt īpaša notikuma sajūtu viņu koncertam Salacgrīvā, bet, būsim godīgi — ja vien neesi liels viņu spēlētās mūzikas nīdējs, ir visai grūti nostāvēt mierīgi, kad ieskanas Voodoo People vai Firestarter.
/Lauris Anstrauts/
Youngr
Youngr ir viens no neskaitāmajiem pēdējo gadu izpildītājiem, kas pieprot vislipīgāko indie popdziesmu radīšanu, kuru laikā visas dzīves problēmas aizmirstas un kājas pašas no sevis sāk cilāties. Iespējams, nav neviens cits izpildītājs, kurš būtu tik lieliski piemērots šī gada Positivus kā viņš, lieliski iederoties Salacgrīvas Zvejnieku parka vidē, ko, cerams, tikai paspilgtinās siltais laiks un pievakares saules stari. Kas īpaši svarīgi, Youngr pats atskaņo visus instrumentus ne tikai savos ierakstos, bet arī uz skatuves, izmantojot sekvencerus un citus rīkus. Tas savukārt nozīmē, ka šajā koncertā garlaicīgi nebūs arī tiem, kuriem tik priecīgas un popsīgas melodijas citkārt īpašu sajūsmu neraisītu.
/Normunds Vucāns/
Years & Years
Years & Years Positivus publikai nav nekas jauns un neiepazīts — 2016. gadā šī grupa, kuras hitus King un Shine jau tobrīd spēlēja radiostacijās daudzās valstīs (Latviju iesaitot), jau paspēja uzstāties uz lielās skatuves un pie tās pulcēt gana lielu klausītāju skaitu. Šogad Years & Years ir atgriezušies kā piektdienas galvenie mākslinieki, turklāt ar jaunu un gana aktuālu otro studijas ierakstu Palo Santo — konceptalbumu par distopisku androīdu civilizāciju, kuru kritiķi to līdz šim vērtējuši ļoti atzinīgi. Grupa ir saglabājusi iepriekšējo sintpopa skanējumu, taču tas ir kļuvis nobriedušāks un fokusētāks. Vai šāds progress ir skāris arī Years & Years koncertus? To katram jāpārbauda pašam.
/Gundars Zaburdajevs/
Justinas Jarutis
Melodiski dziesminieki un Positivus jau kopš pašiem festivāla pirmsākumiem ir bijusi neatņemama kombinācija, un arī šis gads nebūs nekāds izņēmums. Jā, Justinas Jarutis nav mūziķis, kura vārds daudziem uzreiz liktu meklēt festivāla biļetes vai jau šobrīd sāktu pulcēt rindu pie skatuves pirms sava koncerta, taču viņa spēju radīt aizraujošas kompozīcijas nedrīkst nenovērtēt. Tās ir pietiekami lipīgas un skanīgas, lai līdzi parautu daudzus nejaušus garāmgājējus, kas pēc tam varbūt arī nezinās, kura mūziķa koncertā priecājās, taču vismaz tā laikā būs lieliski atpūtušies. Tiesa, es nebūtu arī pārsteigts, ja Positivus Jarutim palīdzētu sasniegt līdzīgu slavu Latvijā, kādu pašlaik jau iemantojis viņa senais cīņu biedrs Daddy Was A Milkman, jo vismaz muzikāli viņam ir viss, kas tam nepieciešams.
/Normunds Vucāns/
Sērijas iepriekšējo rakstu meklē šeit.