Ceļš uz Positivus 2014 - Temples
Tupinot Ceļu uz Positivus, šodien nedaudz tuvāk iepazīsimies ar vienu no pēdējā laika atzītākajām jaunajām grupām — Temples.
Kas?
Temples ir četri britu jaunieši no Northemptonšīras, kas šogad izdevuši debijas albumu un žigli vien nonākuši slavas zenītā. Grupa 2012. gadā radās kā duets — iedvesmojoties no sešdesmito un septiņdesmito gadu mūzikas, divi puiši — Džeimss un Tomass — izveidoja kārtējo garāžas blici, ierakstīja četras dziesmas, paši iespēlējot visu instrumentu celiņus, un augšupielādēja tās YouTube. Tur ierakstus izdzirdēja ierakstu kompānijas Heavenly Recordings īpašnieks Džefs Berets un piedāvāja puišiem ierakstīt un izdot singlu — Shelter Song. Tā kā puišiem tika prognozēta spoža nākotne, kas, protams, sevī ietvertu arī koncertus, grupai pievienojās taustiņinstrumentālists Ādams un bundzinieks Sems, lai būtu iespējams kompozīcijas atskaņot arī dzīvajā.
Mirkli vēlāk Temples izdeva un ierakstīja jau otro singlu, pēc tam pavadīja 2013. gada vasaru, spēlēdami dažādos festivālos turpat Lielbritānijā, tomēr viņu mūzika līdz tālāku klausītāju ausīm vēl nenonāca. Tas notika tikai šogad februārī, kad Temples izdeva savu pirmo albumu —Sun Structures.
Ko spēlē?
Ziemā izdotais Sun Structures ir patiesi enerģisks albums, kurā sešdesmitajiem gadiem raksturīgais skanējums veiksmīgi savīts ar mūsdienīgo, radot tā saucamo neopsihedēliju. Šķiet, gan grupas, gan albuma nosaukums ir viņu spēlētajai mūzikai ļoti atbilstīgs. Domājot par tempļiem, acu priekšā vizualizējas smiltis un klintis, Āfrikas vidiene vai Tuvie Austrumi, kur pārsimts metrus vai pāris kilometrus plata apzaļumota zemes strēķīša vidū paceļas milzu dievnams, kuru no visām pusēm ieskāvis šķietami bezgalīgs tuksnesis. Un Temples mūzika ir tieši tāda, kāda varētu rasties, ilgāku laiku pavadot šādā vietā — saklausāms kaut kas no tuksneša blūza, indiešu tradicionālās mūzikas un kaut kas no jau pazīstamās Rietumu roka un popmūzikas.
Temples nereti tiek salīdzināti ar citu pazīstamu mūsdienu psihedēliskā roka grupu Tame Impala, tomēr viņu mūzika ir melodiskāka un tajā nav tik daudz elektronikas. Temples ar Tame Impala vieno tikai mīlestība pret aizgājušo gadsimtu un tam raksturīgs vizuālais tēls — raibi krekli, gari un izspūruši mati, košas samta vai tvīda žaketes —, kā arī dažbrīd smagie un brutālie ģitāru rifi.
Taču ne vienmēr Temples zāģē savas ģitāras, piemēram, dziesma The Golden Throne, šķiet, saucama par popsīgāko Temples dziesmu, orķestra skaņa tajā atgādina savulaik populāro Robija Viljamsa Supreme. Patiesību sakot, pietiek dzirdēt kaut vienu Temples dziesmu, lai noteiktu, ka viņi ir briti — varētu teikt, ka Temples spēlē ļoti psihedēlisku britpopu. Savukārt mūzikas ziņu portāls NME raksta, ka Temples mūzikā nekādi nav saklausāma viena no visbūtiskākajām iezīmēm, kas raksturīga sešdesmito gadu psihedēlijai — neizklausās, ka Temples lietotu narkotikas vai pārmērīgi aizrautos ar alkohola lietošanu. Tomēr jāatceras, ka Temples tikai ietekmējušies no tādām leģendārām apvienībām kā The Byrds, The Doors, The Rolling Stones, taču spēlē mūziku 21. gadsimta izlutinātajam klausītājam. Mūsdienās, kad aizvien vairāk cilvēku aizraujas ar sportošanu, eko produkcijas patērēšanu, dobīšu veidošanu uz palodzes un svaigēšanu, narkotikas vairs nav stilīgas.
Ieskatoties Positivus vēsturē, atklājas, ka nav nemaz tik daudz grupu, ar ko Temples varētu salīdzināt līdzīgā muzikālā stila dēļ. Vistuvākie viņu līdzinieki ir pašmāju blice Laime Pilnīga, kurai ir gan sešdesmito gadu stilā ieturēts vizuālais tēls, gan arī muzikālais, tomēr arī viņi nemaz neizklausās diez ko līdzīgi Temples, tas būs kas jauns! Turklāt šogad Positivus gaidāma arī grupas Birth of Joy uztāšanās, un, lūk, viņi gan ir mazliet līdzīgi Temples.
Anna Bindere, eRoks.lv žurnāliste: Temples jādzird, ja sirdij tuva sešdesmito gadu kultūra un estētika, ja patīk samts, velvets, raibi raksti un bārkstis, ja sajūsminies par izspūrušiem matiem vai varbūt vienkārši par britu puišiem, kas vēl turklāt spēlē labu mūziku. Uz koncertu jāskrien, ja zini, kas ir The Beatles, The Byrds, The Zombies un The Doors. Arī tad, ja klausies Tame Impala vai The Black Keys, vai varbūt kādu no Džeka Vaita daudzajām grupām. Temples jādzird, jo viņi ir enerģiski, aizraujoši un uz skatuves tikpat skanīgi kā ierakstā, turklāt grupas, kas spēlē tādu mūziku, pie mums nekad nebrauc un arī pašiem tādu ir maz!
Lauris Anstrauts, eRoks.lv žurnālists: Pēc tam, kad Temples debijas albumam pozitīvu novērtējumu devuši liela daļa mūzikas kritiķu, grupa ir devusies ilgstošā tūrē pa visurieni, to skaitā daudziem no lielākajiem pasaules festivāliem. Domāju, ka Temples būs vieni no spēcīgākajiem pilntiesīgas rokmūzikas pārstāvjiem šī gada festivālā, un ģitāru cienītājiem viņi varētu palikt atmiņā visai spilgti. Arī apskatot šo to no tīmeklī pieejamajiem viņu koncertierakstiem, par grupas spējām dzīvajā šaubas nebūt nerodas. Galu galā, ja viņi ir pietiekami labi priekš Primavera Sound, Glāstonberijas un Lollapalooza, kāpēc lai nebūtu pietiekami labi arī priekš Positivus?
Kristaps Zvirbulis, eRoks.lv žurnālists: Britu jaunie rokeri noteikti ir viena no šī gada aktuālākajām un gaidītākajām grupām ne tikai Latvijā, bet arī festivālos visapkārt pasaulei. Pēc četriem spēcīgiem singliem, februārī tika izdots debijas albums, kas guvis pozitīvas atsauksmes. Sun Structures, lai gan izskan tuvu stundas atzīmei, kopā turas pārsteidzoši labi un garlaikoties neliek. Temples var pieskaitīt pie dotā mirkļa aktuālākajām psihedēlijas viļņa grupām, kura, atšķirībā no kolēģiem, ir ierakstījusi albumu, kas spētu ieiet žanra vēsturē, ja vien tas tiktu izdots puķu bērnu periodā. Par ļaunu nenāk arī tas, ka viens no lielākajiem grupas atbalstītājiem ir topošais rokenrola slavas zāles iemītnieks Noels Galahers.
Iepriekšējie Ceļš uz Positivus sērijas raksti: