Mercury Prize 2016 piezīmes: 4. daļa

Jau rītvakar, 15. septembrī, slavenajā Londonas koncertzālē Hammersmith Apollo, notiks ikgadējā Mercury Prize pasniegšanas ceremonija, kas šogad pienākusi pat ātrākiem soļiem nekā parasti. Tieši tāpēc, ja vēl nav paspēts to izdarīt, ir īstais laiks iepazīties ar atlikušajiem trim pretendentiem uz balvu — Laura Mvula, Bat For Lashes un Radiohead.

Laura Mvula — The Dreaming Room

Lai gan katru gadu izceļas arvien vairāk diskusiju par to, cik precīzi Mercury Prize nominēto albumu saraksts atspoguļo labāko Lielbritānijas mūzikā, saņemt šī apbalvojuma nomināciju neapšaubāmi vēl joprojām ir ļoti prestiži. Tāpēc ir pašsaprotami, ka to saņemt vairākkārt ir kvalitātes zīmogs jebkuram mūziķim vai grupai, jo tas nav izdevies nemaz ne tik daudziem. Starp tiem, kas to paveikuši, var atrast arī Loras Mvulas vārdu, pie tam, varētu teikt, ka šī soul mūzikas pārstāve iekļaujas vēl īpašākā kategorijā, jo šai balvai tikuši nominēti abi līdz šim izdotie viņas albumi.

Ja pirmajā reizē tas, savā ziņā, bija pārsteigums, tad šoreiz gan Mvulas atrašanās nominēto sarakstā liekas daudz likumsakarīgāka. Viņas debijas albums Sing To The Moon gan nebūt nebija slikts vai šīs nominācijas necienīgs (īpaši ņemot vērā to, ka dažu citu ierakstu atrašanās 2013. gada nominantu sarakstā man joprojām nav saprotama), tomēr tas, visai likumsakarīgi, izklausījās kā tikai iesākums viņas ceļam. Pie tam, viņu tikai nesen bija sākuši pamanīt pat melomāni, nemaz nerunājot par plašāku klausītāju loku, tāpēc domāju, ka ne vienam vien toreiz radās jautājums — kas ir Lora Mvula? Šo triju gadu laikā viņas atpazīstamība gan ir augusi, un tāpat ir turpinājusies arī Mvulas muzikālā attīstība. The Dreaming Room viņa izklausās daudz pārliecinātāka par sevi, līdz ar to, pārliecinošāks ir arī albuma kopējais skanējums. Tāpat, ar Londonas Simfoniskā orķestra palīdzību, vēl augstākā līmenī ir pacelti krāšņie dziesmu aranžējumi, kas jau no pirmssākumiem ir viņu izcēluši citu šī žanra mūziķu vidū, bet šeit ir vēl iespaidīgāki nekā debijas albumā. Tāpēc patiešām nav brīnums, ka lielākā daļa kritiķu par šo albumu ir izteikušies ļoti pozitīvi.

Par spīti tam, bukmeikeru vērtējumā Mvula nav gluži starp galvenajiem favorītiem uz šīs balvas iegūšanu, un, droši vien, viņiem ir taisnība. Tas gan vairāk ir secinājums par citu nominēto albumu kvalitāti, nevis šī vājumu. Atšķirībā no The Dreaming Room, Loras Mvulas debijas albuma nominēšana šim apbalvojumam toreiz šķita tāds kā avanss, un ir prieks, ka viņa to ir mācējusi izmantot savas turpmākās karjeras attīstīšanai, nostiprinot savu vārdu britu mūziķu vidū.

/Lauris Anstrauts/

Bat For Lashes — The Bride

Bat For Lashes vārds Mercury Prize nominantu sarakstā ir visai ierasta parādība — no četriem Natašas Kānas albumiem nominācijas ir saņēmuši trīs, kas noteikti ir lielisks apliecinājums šīs mūziķes augstajām kvalitātēm. Par to vēsta arī The Bride, kas ir gan muzikāli, gan tekstuāli sarežģīts ieraksts, kurā var izsekot ļoti daudz emocijām un to izmaiņām, un par ko noteikti ir vērts parunāt plašāk.

The Bride koncepts kā tāds jau ir pelnījis visai lielu uzmanību — albuma stāsts seko sievietei, kuras līgavainis ir traģiski aizgājis bojā autoavārijā, dodoties uz abu kāzām. Līgava izlemj viena doties medusmēnesī, un The Bride seko tam, kā viņa tiek galā ar notikušo traģēdiju. Kāna šo stāstu ietērpj gan ļoti neuzkrītošā barokpopā, gan paspilgtina to ar elektrisko ģitāru un sintezatoriem, tomēr, lai kāds būtu pavadījums, mūziku pavada ļoti liela deva sāpju.

Šī skaistā un emocionālā albuma izskaņā stāsta varone nonāk līdz vismaz daļējam atrisinājumam, bet ir grūti spriest, kāds būs The Bride kā Mercury Prize pretendenta liktenis. Lai arī tā emocionālā bagāža, koncepts un lieliskais izpildījums ir faktori, kas ļauj pilnībā saprast šī ieraksta atrašanos starp nominantiem, konkurence ir gana liela un, visticamāk, pārāk spēcīga. Tiesa, var arī uzsākt spekulācijas par to, ka varbūt tomēr trešo reizi pēc kārtas Bat For Lashes nenāksies vilties. Atrisinājums būs zināms jau pavisam drīz.

/Gundars Zaburdajevs/

Radiohead — A Moon Shaped Pool

Vispieredzējušākie Mecury Prize nominanti šīs balvas vēsturē ir Radiohead. Šī ir jau piektā reize, kad tiek nominēts kāds viņu albums, taču līdz šim ne reizi apbalvojums nav iegūts. Šķiet, ka vēl gada sākumā pat Radiohead cienītāji nebija gaidījuši, ka grupa spēs izdot kaut ko ļoti kvalitatīvu un nozīmīgu, bet A Moon Shaped Pool pārliecināja, ka angļu kolektīvam tomēr vēl ir pa spēkam radīt ierakstu, par kuru jūsmo gan klausītāji, gan kritiķi. Šis albums ir viens no 2016. gada galvenajiem notikumiem mūzikā, tādēļ piektā Mercury Prize nominācija daudzus varēja arī nepārsteigt.

Savā devītajā studijas albumā Radiohead neaizraujas un nepārspīlē ar eksperimentiem. Viņi pārņem šo to no savas pagātnes, kā arī iesaista savu pieredzi no solokarjerām vai blakusprojektiem, un ir spējuši radīt kaut ko neaprakstāmi skaistu un vēl nedzirdētu. Skaņdarbos vienlīdz saklausāma gan viegla elektronika, gan skaistas stīgu instrumentācijas, un nav pazuduši grupas biedriem jau raksturīgie instrumenti. Atsevišķi jāizceļ solista Toma Jorka sarakstītie dziesmu teksti, kas ieraksta klausīšanos padara par daudz smagāku pieredzi. Tie ir ļoti personīgi un tajos var nolasīt autora vilšanos pašam sevī un citos, kā arī viņa sajūtas par šķiršanos no sievas un daudzām citām visai sāpīgām tēmām. Tās ir ļoti vienkāršas, tiešas un viegli uztveramas rindas. Šādā vārdu un mūzikas savienojumā radies ieraksts, kurš nebūs drīz vien aizmirsts, ieņemot nozīmīgu vietu grupas daiļradē un daudzos gada un desmitgades albumu topos.

Radiohead varētu pieskaitīt pie reālākajiem pretendentiem uz šīgada balvu. Tiesa, saņemt šo balvu, kad konkurencē tostarp ir arī Deivids Bovijs, nebūs vienkārši. Tas, vai žūrija mācīsies no savu priekšgājēju kļūdām un apvienība tiks pie savas pirmās balvas, būs skaidrs pavisam drīz. Viņi ir pelnījuši iegūt šo balvu un, iespējams, ka šis ir labākais brīdis, kad to būtu jāsaņem.

/Staņislavs Fisenkovs/