Nopietni nenopietnais blogs: 2015. - gads, kurā zemāk krīt pat Nickelback

Lai arī Nickelback jaunākais studijas ieraksts iznāca jau pirms kāda laika, mūzikas pasaule pēc kāda stiprāka dzēriena glāzes, lai noskalotu lejā grupas jaunākā singla skaņu, tver tikai tagad — būsim godīgi, kāds gan būtu iemesls noklausīties visu Nickelback albumu. Turklāt dzirdot She Keeps Me Up, šis dzēriens pavisam noteikti ir Agdam.

Šķiet, ka Čeds Krūgers un viņa trīs nozombētie pakalpiņi ir atmetuši visas ilūzijas par to, ka vēl kādreiz tiks uztverti kaut cik nopietni un turpina ceļu pretī arvien lielākiem un lielākiem noziegumiem pret cilvēci un mūziku. She Keeps Me Up ir briesmīga dziesma ar briesmīgu videoklipu, un pat nevar teikt, ka Nickelback ir pievērsušies disko — drīzāk tā ir ņirgāšanās par šo žanru, pie reizes smalki turpinot piesmiet arī rokmūziku.

Kā jau izcēluši citi, Krūgers cenšas iet Maroon 5 virzienā — She Keeps Me Up pavisam noteikti varētu būt Adama Levina (un dažu mūziķu, kas ir tik ļoti pietuvināti dziesmas ieraksta procesam, ka tiek uzskatīti par oficiāliem dalībniekiem) gabals. Arī videoklips pavisam noteikti varētu būt Maroon 5 ražojums, ja neskaita to, ka Čeds, par spīti nogrieztajiem matiem, meikapam un uzvalkam, joprojām ir neglīts.

Arī liriku kvalitāte, kā jau Nickelback ierasts, ir augstā līmenī. Krūgers piemin dažādus skanīgus vārdus un pat nebaidās izmantot tādu lielu brendu kā Coca-Cola, lai nostiprinātu savu absolūtās popzvaigznes reputāciju. Gala rezumējums varētu būt šāds — šī dziesma ir tikpat laba, cik klipa galveno varoņu aktierspēle. Tā sākas puslīdz normāli (jo klipa sākumā mūzika vēl neskan), bet beidzas ar tikpat veiklu tēlošanu, kā labākajās latviešu seriālu tradīcijās.

Paliek tikai viens jautājums. Kas ir lielākas palaistuves — abas meitenes vai arī Krūgers?