Nopietni (nenopietnais) blogs: kas patiesībā ir Latvijas mūzikas industrija
Latvijas mūzikas industrijā šobrīd iestājušies trauksmaini laiki — mūziķi maina stilus, mēģina sarīkot boksa mačus, kā arī degradē savus klausītājus. Par pēdējo apgalvojumu lielā mērā atbildīgs reperis Grafomāns (attēlā pa labi), kurš sociālajā tīklā Twitter vakar sniedza ieskatu savā jaunajā dziesmā ar šādu ziņojumu:
Arī pašu skaņdarbu jau gandrīz diennakti var noklausīties ikviens interesents. Noklausīties un novērtēt, vai Grafomānam, kurš šoreiz palīgos ņēmis kolēģi Elviju, ir izdevies izpildīt solīto — "paņemt priekšā visu Latvijas mūzikas industriju". Iesākumā jāsaka, ka mūziķu izteiktais ziņojums ir gana skaidrs, lamuvārdi piemeklēti gana veiksmīgi, un arī bīts ir pietiekami agresīvs, lai daudzi par šo gabalu pamatīgi iefanotu. Bet vai to tiešām vajag?
Grafomāns solīja izteikties pa visu Latvijas mūzikas industriju. Jau uzreiz top skaidrs, ka visus tās pārstāvjus pieminēt nevar (kaut vai tāds sīkums, ka pilnīgi visus neviens nemaz nezina), bet mana galvenā doma — pat nespējot aptvert visus, noteikti varēja pieminēt vairāk nekā piecus... Miks Dukurs, Bermuda Divstūris, Transleiteris un Fenomens (pirmā dzirdēšana, bet tāds mūziķis tiešām ir) ir pieminēti tieši, bet Arstarulsmirus/Gustavo nolikts pie vietas, pieminot aiziešanu no repa. Vārdi ir spēcīgi, bet Grafomāns ir centies nolikt pie vietas pārāk maz cilvēku, lai pretendētu uz visas industrijas atmaskošanu.
Ne tikai mūziķu skaits ir pārāk mazs — arī žanru skaits ir galīgi nepietiekams. Dukurs pastāv popmūziku, Musiqq in Disguise, Fenomens un Gust... nu, Jūs zināt, kurš, ir vai vismaz bija no hip-hopa, bet Transleiteris ir Transleiteris — kā kuru reizi. Ar to gan nepietiek, lai varētu pateikt, ka Grafomāns būtu piesmējis gan rokmūziku, gan poproku, gan elektronisko mūziku, par to, kas iziet ārpus popkultūras rāmjiem nemaz nerunājot. Šis viss vairāk izskatās pēc mūziķa konkrētas nepatikas paušanas pret konkrētiem māksliniekiem un pārāk skaļiem izteikumiem bez cerībām tos atspēkot.
Ko var teikt noslēgumā? Ir skaidrs, ka ne katrs uzdrīkstētos laist klajā šādu dziesmu, taču ir vēl skaidrāks, ka es tikko nepateicu komplimentu. Dažreiz ir labāk kārtīgi padomāt, ko Tu saki, ko Tu apsoli, bet uz ko patiesībā esi spējīgs. Citādi paliek nepabeigtības un brieduma trūkuma sajūta. Varbūt tas arī nozīmē Grafomāna pieminēto degradāciju, bet šajā gadījumā spilgtākais negatīvais piemērs ir viņš pats.
Foto: delfi.lv