Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Positivus evolūcija: 2007. gads

Normunds Vucāns, 2012. g. 18. jūnijā

Katrai leģendai uz šis pasaules ir savas saknes. Vienas jau uzreiz sākas kā kaut kas grandiozs un ikvienam, kuram ir tas gods redzēt šos pirmsākumus, ir skaidrs, ka par attiecīga notikuma piedzīvošanu viņš varēs lielīties pat saviem mazbērniem, kamēr citas sākas kā kaut kas mazs un salīdzinoši nemanāms, bet tad sasniedz savu kulta statusu. Mēs nebaidāmies apgalvot, ka Positivus festivāls ir Latvijas mūzikas dzīves dzīva leģenda, tāpēc turpmāko nedēļu laikā atskatīsimies uz visiem pieciem aizvadītajiem pasākumiem, atgādinot par to, kā pasākums Salacgrīvā kļuva par tādu festivālu, kāds tas ir šobrīd. Sāksim ar atskatu par to, kā tas viss sākās 2007. gadā.

Par to, ka Salacgrīvas piekrastē 2007. gada 27. un 28. jūnijā norisināsies mūzikas festivāls, plašākai sabiedrībai tika izziņots tikai pāris mēnešus pirms tā norises — aprīļa beigās. Kaut gan hedlaineri bija vairāk kā pārliecinoši — Suede balss Brets Andersons, Badly Drawn Boy, leģendārais mūzikas darbonis Malkolms Maklārens, Stereophonics un James — spītēt nebūt ne tam labākajam laikam, kura dēļ pagaidām vienīgo reizi uz Baltijas jūras piekrasti bija jāņem līdzi gumijniekus, bija gatavi vien aptuveni 2000 cilvēku katrā no dienam.

To, cik maz cilvēku bija paša pasākuma sākumā, lieliski ilustrē dziesminieks Badly Drawn Boy — ka atceras pasākuma organizators Ģirts Majors, mūziķi nācās teju vai pierunāt, lai viņš piektdienas vakarā kāpj uz BBC Stage un atklāj programmu, jo brits baidījies, ka neviens tā arī neatnāks... Par laimi, šīs bažas pagaisa kā nebijušas jau pēc dažiem mirkļiem — līdz ko viņš saka spēlēt pirmos akordus uz savas ģitāras, tā no malu malām sāka nākt ļaudis, lai redzētu, ko īsti šis izpildītājs spēj piedāvāt. Tas viss izvērtas tik spoži, ka pēc nospēlētas trešās kompozīcijas Badly Drawn Boy atzina — šī esot labākā publika, kuras priekšā viņš šogad uzstājies!

Līdz pirmās dienas galvenajam notikumam — Malkoma Maklārena priekšnesumam — ar lieliskiem koncertiem publiku paspēja izklaidēt gan pašmāju Goran Gora, gan arī Brets Andersons. Tāpat tās dienas dīdžejsets bija, iespējams, Toma Grēviņa labākais sniegums līdz pat trešajam Positivus 2009. gadā. Taču visi šie džentlmeņi varēja tikai pienest ūdeni Maklārena kungam — Sex Pistols "izgudrotājs", kurš nu jau kādu laiku ir labākos rokmūzikas laukos, ar nelielu Toma Grēviņa palīdzību bija radījis audiovizuālu lekciju par rokmūzikas vēsturi. Diemžēl šo rindu autoram nebija tas gods to pieredzēt paša acīm, taču ikviens, kurš tajā naktī atradās Salacgrīvā, bez mazākajām šaubām atzinis — tas bija maģiski, unikāli, neatkārtojami un fantastiski!

Interesanti, ka runājot par Positivus 2007, visbiežākie divi apzīmējumi, kurus lieto tā apmeklētāji, ir "fantastiski" un "skaisti". To atmosfēru, kas toreiz valdīja Salacgrīvas zvejnieku parkā, nevienam citam pasākumam mūsu valstī nav izdevies atkārtot, par pārspēšanu pat nerunājot. Salīdzinoši tuvu bija otrais festivāls, taču tik lielus augstumus sasniegt vairs neizdevās. "Kas tad tur bija tik īpašs," varētu jautāt kāds, kas maniem vārdiem šobrīd ticēt nevēlas. Jā, kas gan tur bija tik īpašs, ja publikas nebija pārāk daudz, un mūziķu saraksts pat tam mazumiņam drīzāk bija starp patīkamiem, taču nebūt ne mīļākajiem? Lieta tāda, ka toreiz bija tik maz cilvēku, ka ikvienam bija iespējams sajusties kā mājās, gluži kā atrodoties savā piemājas ballītē, kurā aiz  sagadīšanās muzicē pasaules zvaigznes, un kurā ir gadījušies arī nepazīstami cilvēki. Tik pozitīva gaisotne kā toreiz Latvijā ir teju neiedomājama — visi visiem ir draugi, visi ir labā noskaņojumā un ir ieradušies baudīt mūziku un dzīvi. Nekāda stresa, nekādu negāciju, nekādu muļķību — tikai lieliski cilvēki un mūzika visapkārt. Gluži kā utopija, pēc kuras nesekmīgi cenšas tiekties ikviena festivāla organizators mūsu platuma grādos.

28. jūlija dienā galvenais uzsvars tika likts uz vietējo mūziķu koncertiem — pamuzicēja gan Martin Confused, gan S.P.B., kurām abām tā bija pirmā tik nopietna atrādīšanās vietējiem klausītājiem, gan arī jau sevi pierādījusī Hospitāļu Iela, Tribes Of The City un R.A.P.. Ar R.A.P. arī saistās viens no zīmīgākajiem tā gada citātiem — kāds fans esot bļāvis, ka "šis ir labāk par Mumiy Troll", kuri uz AB skatuves kāpa dienu iepriekš.

Labāko vietējo mūziķu gods 2007. gada pienācās tikko darbību atjaunojušajai Satellites LV — vīri tieši Salacgrīvā nospēlēja savu pirmo koncertu pēc atkalapvienošanās, izpildot kā vecos, tā jaunos singlus. Iespējams, vislabāk šo visu raksturo Ulda Rudaka citāts pēc koncerta: "Afigetj!" Interesanti, ka kvalitātes ziņā daudz neatpalika arī Mofo, taču viņu priekšnesums uz galvenās AB skatuves bija tikai kā iesildīšanās pirms viena no diviem smagākajiem vārdiem pasākuma programmā — Stereophonics. Velsas rokeri sniedza lielisku uzstāšanos, tomēr ar Stereophonics koncertu festivāla augstākais punkts vēl nebija sasniegts.

Ikvienam jau ir zināms, ka 1. festivāla galvenā kulminācija bija un palika James — britu veterāni tovakar pierādīja, ka, vismaz tajā laikā un vietā, nekas izcilāks vairs nebija iedomājams. Koncerts bija kā maģiska vieta, kurā uz viena viļņa bija kā grupa, tā klausītāji — tā laikā nesmaidīt un negūt pozitīvas emocijas nevarēja neviens — tas bija fiziski neiespējami! Absolūta muzikāla idille, kura kulminēja mirkli, kad Tims Būts ar Latvijas kopkori zem zvaigžņotās debess izkliedza She's A Star piedziedājumu. Apbrīnojams koncerts, kura laikā bariņš padejoja uz skatuves, bet pēc kura grupa ar citiem faniem vel ilgi izklaidējas festivāla teritorijā un nevēlējas doties mājup, jo bija skaidrs — tādas sajūtas visticamāk ir iespējams piedzīvot tikai reizi mūžā!

Starp citu, pēc šīs atpūtas sekoja viens no lielākajiem kurioziem pirmā festivāla laikā — Tims Būts uz Rīgu grasījās doties kopā ar kādu no faniem viņa pavecajā Audi automašīnā, bet beigās pārdomāja, pirms iekāpšanas atklājot, ka bagažniekā mētājās... virve un cirvis. Tam, protams, bija loģisks izskaidrojums, un Būts pēc tam droši nokļuva Rīgā. Šādā idilliskā un sajūtu līmenī pat utopiskā vidē pagāja 2007. gada Positivus festivāls, pēc kura ikviens no tā viesiem zināja — nākamgad es šeit atgriezīšos, turklāt paņemšu līdzi arī bariņu draugu! To vienkārši nedrīkst palaist garām!

P.S. Ja arī Tu toreiz pabiji Positivus festivālā, neturi sveci zem pūra, bet gan padalies ar kurioziem un atmiņām par pieredzēto un piedzīvoto!

Foto: tvnet.lv

Tavs komentārs