Sigala: Tiklīdz kāpju uz skatuves, stress un nogurums pazūd

Viens no šī gada Summer Sound festivāla galvenajiem māksliniekiem bija britu dīdžejs un producents Sigala. Īsi pirms viņa kāpšanas uz skatuves, aicināju mūziķi uz nelielu sarunu par to, kā ir uzstāties vienas dienas laikā divas reizes vairāku tūkstošu kilometru attālumā, viņa dziesmu rakstīšanas procesu, izturību, kas nepieciešama EDM producentiem un daudz ko citu.

— Kā šodien jūties?

Lieliski, paldies. Ieradāmies šeit samērā nesen, tāpēc man nav īsti sanācis pastaigāt pa festivāla teritoriju, taču no tā, ko redzēju, liekas, ka te ir ļoti skaisti.

— Vai tev pirms koncertiem patīk izpētīt teritoriju, kurā uzstāsies, jeb dod priekšroku mierīgi noskaņoties savā kompānijā?

Nē, man tīri labi patīk pastaigāt pa teritoriju un iepazīt apkārtni, ja tam pietiek laiks. Diemžēl citreiz mums ir jāierodas, jānospēlē šovs un būtbībā uzreiz jādodas prom. Protams, ja iespējams, es labprātāk palieku un visu apskatu, bet visbiežāk to daru pēc, nevis pirms saviem setiem.

— Ja jau pieminēji savu grafiku, laiku pa laikam tas izskatās neticami traks. Piemēram, pirms pāris mēnešiem vienas dienas laikā uzstājies gan Lasvegasā, gan Sanfrancisko. Kā tu to spēj izturēt?

Jā, tas bija pavisam traki! Bet... [aizdomājas] Es patiesi nezinu. Šķiet, ka ar laiku vienkārši pie tā pierodi. Sākotnēji tas bija ļoti grūti, bet nu jau to regulāri daru aptuveni četrus gadus. 

Kad esmu mājās, cenšos gulēt, cik daudz vien ir iespējams! [smejas] Mājās man patiesi patīk atgūt tik daudz miega, cik vien iespējams, savukārt tad, kad esmu prom — visa atslēga ir atrast īsto brīdi taktiskai snaudai. Pāris stundas šeit, pāris — tur, un ir ok. Vienmēr guļu, kad lidoju, jo tad tāpat nav nekā labāka, ko darīt. Starp citu, vakarnakt vispār negulēju, jo aizvakar aizgāju gulēt daudz par vēlu. Attapos, ka ir jau četri rītā, piecos man bija jādodas uz lidostu, tāpēc nolēmu, ka tāpat nav vērts, labāk atpūtīšos pa ceļam uz šejieni.

— Vai šāds miega grafiks ietekmē tavus priekšnesumus? Kā spēj atjaunot, piemēram emocijas, ko jāatdod, esot uz skatuves?

Ja godīgi, nav īsti svarīgi, cik noguris vai, piemēram, sastresojies es esmu. Tiklīdz kāpju uz skatuves, viss cits pazūd. Tajā mirklī cenšos pilnībā izbaudīt attiecīgo brīdi, būt drošs, ka arī pūlis ir sajūsmā. Noteikti palīdz adrenalīns, tāpēc, tiklīdz esmu uz skatuves, man nav svarīgi, esmu gulējis 10 stundas vai minūtes, jo tas viss tāpat aizmirstās.

— Šodien pirmo reizi uzstāsies Latvijā. Kaut noteikti vari prognozēt, ko klausītāji sagaida, pūlis šeit gan jau tāpat nedaudz atšķirās no auditorijas citviet. Cik tālu esi izplānojis savu setu?

Jā, iepriekš nevari skaidri prognozēt, kas tieši būs sagaidāms, bet man šķiet, ka tieši tā ir aizraujošāka lieta, spēlējot kādā jaunā vietā. Es cenšos sevi maksimāli atdot publikai, un tad skatīties, kas no tā visa sanāk. 

Manos setos liela loma ir manai mūzikai, jo to spēlēju it visur, kur dodos. Savukārt par visu pārējo vienkārši cenšos uzminēt, kas cilvēkiem varētu patikt. Galvenais ir palikt patiesam pret to, kas es esmu, un spēlēt to, kas piestāv manam kopējam skanējumam.

— Pēc albuma izdošanas, tev bija tūre Lielbritānijā un Īrijā, kuras laikā izpildīji tikai savu mūziku. 

Jā, tā tūre bija lieliska, jo ļoti izbaudīju iespēju spēlēt albuma dziesmas, ko citkārt īsti nesanāk uzlikt! Kad uzstājos kā dīdžejs, visbiežāk mana un citu radītā mūzika sadalās līdzīgās daļās, vairāk fokusējoties uz lielajiem hītiem. Piemēram, ierodoties šeit, noteikti būs cilvēki, kas mani zina, bet būs arī tādi, kas pirmo reizi dzirdēs gan manu vārdu, gan mūziku. Tieši tāpēc man ir jārūpējas, lai katrs no šī koncerta var kaut ko iegūt un pēc tā paliek priecīgāks.

— Kā tu salīdzinātu savus dīdžejsetus kā šodien ar saviem koncertiem? Vai esi nodalījis Sigala-producentu un Sigala-dīdžeju, jeb tas nav nepieciešams?

Ja tā ir mana solo tūre, ir skaidrs, ka ikviens ir atnācis klausīties mani. Tad ir ticamāk, ka viņi varētu zināt manas māzāk zināmās dziesmas, iespējams, ir dzirdējuši arī visu albumu. Tas dod lielu pārliecību, ka varu spēlēt tikai savu materiālu un ar to lieliski izklaidēt cilvēkus. Kopumā gan es neatdalu abas šīs šķautnes, vien skatos, kāds materiāls kurā reizē varētu labāk strādāt.

— Elektroniskajā deju mūzikā piedāvājums šobrīd ir plašāks kā jebkad iepriekš. Kā tev izdodas noturēt un palikt patiesam pret savu skanējumu, lai tas pārāk nelīdzinās citiem, vienlaikus arī nesākot sevi nemitīgi atražot?

Man liekas, ka tu jau pateici esenci — lai vai ko es darītu, man ir jācenšas palikt patiesam pret to, kas es esmu. Skaidrs, ka ar laiku tas attīstīstās un nedaudz mainās, bet es negribētu būt no tiem, kas visu laiku lēkā starp žanriem, pieķeroties katram jaunajam trendam. Es gribu turpināt darīt to, ko mīlu, palikt uzticīgs tām vērtībām, kuru dēļ vispār esmu sācis nodarboties ar mūziku. Manā gadījumā tā ir hausmūzika, un domāju, ka pie tās arī allaž palikšu. Protams, albumā ir iespēja arī nedaudz paeksperimentēt un parādīt citas savas šķautnes, bet domāju, ka vienmēr atgriezīšos pie sava oriģinālā house skanējuma.

— Savu izlaušanās singlu Easy Love sarakstīji pēc ilgstošām darba stundām, svētdienas vakarā savā guļamistabā pēc tam, kad biji izdzēris sešus alus, no šīs dziesmas negaidot vispār neko. Vai tev ir vēl kādi amizanti mūzikas tapšanas stāsti?

Zini, katras kompozīcijas tapšana ir absolūti unikāla. Piemēram, pirms pāris gadiem ierakstu sesijas laikā visi sastrīdējāmies, kā rezultātā viena no dziesmas autorēm burtiski aizgāja prom, jo uzskatīja, ka man riebjas tā dziesma. Lai vai kā censtos viņu pārliecināt par pretējo, tas neizdevās, un viņa aizgāja prom, pirms vēl bijām pabeiguši darbu. Es tikai turpināju atkārtot, ka man patiešām patīk tā dziesma, un tā kļuva par manu nākamo singlu. Tas laikam ir mans lielākais kuriozs pēc Easy Love. 

Darbojoties industrijā, gana bieži sanāk dzirdēt dažādus stāstus par to, kā top pat vislielākie hīti. Nereti gadās, ka visi iesaistītie galīgi nav izbaudījuši šo procesu, tomēr rezultāts ir izcils. Citkārt savukārt ikvienam ir reti jautri un interesanti, bet rezultāts ir nekāds. Katru reizi tas ir citādi, tāpēc ir jāseko savai intuīcijai, vienlaikus arī neaizmirstot ieklausīties citos.

Foto: http://www.billboard.com