Dutch Uncles - Out of Touch in the Wild

Cilvēki noteikti ir atpūtušies no Jaunā gada sagaidīšanas svētkiem un ir gatavi uzņemt jaunas mūzikas devas. Ja salīdzinām ar iepriekšējo gadu, tad šī gada sākums ir manāmi aktīvāks un piepildītāks. Katru nedēļu mūzikas cienītājus sagaida vairāki uzmanības vērti albumi.
Pats pirmo reizi šo apvienību iepazinu pēc otrā albuma izdošanas, kas, atšķirībā no debijas ieraksta, lieliski parādīja viņu potenciālu. Tieši šī iemesla dēļ cītīgi gaidīju arī Out of Touch in the Wild, un jau pēc pirmo dziesmu noklausīšanās kļuva skaidrs — vilties nenāksies, jo puiši ir lieliski sapratuši, pa kuru taciņu ir jādodas tālāk.
Ja Dutch Uncles bija tipisks britu indīroka paraugs, tad otrajā albumā varēja sajust zināmas oriģinalitātes pazīmes. Vokālists Dankans Veliss drosmīgāk parādīja savu balsim un grupa atļāvās rotaļāties ar dziesmas struktūrām un instrumentiem. Bieži vien rotaļas mēdz novest pie kaut kā slikta, bet tas nenotika šoreiz. Trešajā albumā puiši turpināja iesākto — viņi pievienoja daudzus stīgu un sitamos instrumentus, nebaidoties arī tam visam piejaukt elektroniku. Piemēram, var pieminēt pirmo singlu Fester, kuru caurvij marimba, un tam klāt nāk glīta elektronika, sintezatori. Tas gan nenozīmē, ka ir pazudis instrumentu kodols — ģitāras, bungas un klavieres.
Gadu laikā auguši arī paši puiši un nevar neizcelt grupas solistu, iepriekš pieminēto Dankanu. Viens no iemesliem, kāpēc Dutch Uncles paliek atmiņā, ir viņa savdabīgais vokāls, kas kādam varētu arī nepatikt. Vokāls veiksmīgi aizpilda nelielos klusuma brīžus dziesmās — lai gan instrumentu ir daudz, viņi nav centušies visas dziesmas ar tiem pārblīvēt un neatņēma nozīmīgo lomu solista balsij. Arī viņa kustības un uzvedība uz skatuves var palikt atmiņā. Viņš jūtas pietiekami brīvi un droši, tieši tā pietrūka debijas ierakstā.
Atgriežoties pie skaņdarbiem, der atzīmēt arī veiksmīgo ievadu Pondage. Tas lēnām un mierīgi sagatavo klausītāju tālāk gaidāmajam. Tam seko viens no veiksmīgākajiem gabaliem Bellio, kas atmiņā paliek ar visai spilgtām lirikām un popsīgu sintezatoru. Savukārt Godboy ir viens no tumšākajiem šī albuma skaņdarbiem. Tas nebūs pārsteigums tiem, kuri Dutch Uncles pazīst jau kādu laiku — nāves tematika tika vairākkārt atspoguļota jau otrajā albumā. Pie favorītiem var minēt arī otro, albuma singlu — enerģisko Flexxin.
Out of Touch in the Wild ir veiksmīgs ieraksts un atsauc atmiņā astoņdesmito gadu grupas, piemēram, Talk Talk vai Talking Heads. Šoreiz puiši ir atbrīvojušies, parādījuši to, ko viņi spēj, un ar šo brīvību spēj sasniegt daudz. Jācer, ka atrastais ceļš kopā ar oriģinalitāti nozaudēts netiks, un mūs gaida vēl vairāki lieliski ieraksti.
8/10