Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Fonofest 2011 apskats

Normunds Vucāns, 2011. g. 11. jūlijā

Vakar un aizvakar Uplandos, netālu no Cēsīm, norisinājās pirmais lielais 2011. gada festivālu sezonas pasākums Fonofest. Esmu drošs, ka ikvienam apmeklētājam tas paliks atmiņā ar, ļoti iespējams, labāko koncertu Latvijā 2011. gadā. Bet par visu pēc kārtas!

Kā pirmie Fonofest uzstājās pašmāju jaunie blūzroka censoņi Strong Mint, kas pamatīgi nošokēja tos, kuri viņus redzēja pirmo reizi. Varēja redzēt pārsteigumu daudzu sejās mirklī, kad viņi atklāja, ka aiz raupjā vokāla, kas atgādina gan Džeka Vaita, gan Džuliana Kasablankasa balsis, slēpjas 15 gadus vecs puisis, kurš izskatās vēl jaunāks. Starp citu, ja vēl neesat redzējuši viņus darbībā, noteikti centieties to izdarīt — esmu drošs, ka par viņiem vēl daudz dzirdēsim, jo tāds potenciāls ir reti kuram. Nelielu interviju ar puišiem var izlasīt šeit.

Vēlāk mani ļoti patīkami pārsteidza arī Transleiteris, kurus nebiju redzējis, šķiet, pusotru gadu. Lieliska komunikācija ar pūli, kura lielākais vairums zināja praktiski visus dziesmu tekstus, un pārliecinošs dziedājums patīkami kontrastēja ar citiem viņu koncertiem, kurus biju redzējis.

Interesanti, ka neko daudz sliktu nevar teikt arī par Musiqq, kas pieskandināja galveno skatuvi. Varēja dzirdēt gan viņu pašu lielākos hītus (par to kvalitāti lai katrs spriež pats), gan arī vairākas kaverversijas, tostarp P.Diddy dziesmai I’ll Be Missing You, Nothin’ On You, ko izpilda B.o.B. un Bruno Marss, kā arī Tinie Tempah gabalam Pass Out. Man gan nepatīk, ja kavers izklausās tieši tāpat kā oriģināls, tomēr visā visumā duets dziedāja kvalitatīvi, arī fonogramma skanēja neslikti (šeit jāuzteic festivāla skaņu operatori, par kuru darbu sūdzēties nevarēja ne reizi). Tāpat pārliecinošs bija arī Gacho — lielisks enterteineris visās šī vārda nozīmēs. Dzīvā grupa un viņa enerģiskais sniegums daudziem tieši šo uzstāšanos lika minēt kā labāko pirmajā dienā. Citi gan oponēs, ka Inokentijs Mārpls bija labāks, tomēr citreiz Dambis un ko ir spēlējuši daudz labāk...

Kopumā muzikāli daudzveidīgās (visu laiku darbojās arī roka skatuve, kur uzstājās dažādi smagās mūzikas izpildītāji) un spēcīgās pirmās dienas programmas noslēgumā ar ierasti kvalitatīvu koncertu uz Radio 101 skatuves kāpa Pienvedēja Piedzīvojumi. Interesanti, bet sākot no šī brīža bija praktiski nomainījusies piektdienas publika — Pienvedējus un visus pārējos, kuriem vēl bija jāuzstājas,klausījās „jauni” apmeklētāji — lielais vairums iepriekšējo mūziķu fanu jau bija devušies ballēties uz telšu pilsētiņu vai mašīnu stāvvietu. Patīkami enerģisko un kvalitatīvo koncertu neizjauca pat aptuveni desmit minūšu piespiedu pauze, jo bija plīsusi ģitāras stīga. Pat otrādi — liekas, ka pēc tās publika kļuva vēl atvērtāka un aktīvāka. Tomēr pat šis bija tikai kā iesildīšanās pirms vakara galvenā notikuma — Toma Grēviņa robotu šova.

To, ka tas būs kaut kas grandiozs,varēja gaidīt jau mirklī, kad Radio 101 dīdžejs izsludināja konkursu, kurā ikvienam bija iespēja kļūt par vienu no piecdesmit robotiem, kurš dejos uz skatuves, tomēr TIK labu šovu, domājams, negaidīja teju neviens. Sākot ar vairākas minūtes garo intro video (un visiem pārējiem video seta laikā), turpinot ar ballītes sākumu Flight Of the Conchords dziesmas The Distant Future pavadījumā un visu robotu dejām, vēlāk daudziem cilvēkiem bez robotu maskām, kuri tika uzaicināti dejot uz skatuves un beidzot ar gaisā palaistajām gaismas laternām, nebaidos apgalvot, ka tā bija gada ballīte! Kā mirkli pēc uzstāšanās teica pats Toms, izskatās, ka šī programma šovasar vēl tiks atkārtota.

Otrā diena iesākās ar īra Gevina O’Braiena un grupas uzstāšanos uz galvenās skatuves. Ja sākums likās nedaudz nedrošs un nepārliecinošs, pēc kādas ceturtās piektās kompozīcijas dziedātājs atvērās un atklāja pilnīgi citu savu šķautni. Gribas paslavēt organizatorus par viņa atrašanu — labāku mūziku otrās dienas rītam atrast būtu grūti.

Nedaudz vēlāk pirmo reizi redzēju blici Frekvences, tomēr tā, manuprāt, ne līdz galam spēja parādīt savas spēcīgās puses, un veiksmīgi iekļauties festivālā. Sākums bija labs, tāpat arī man patika ideja par kontrabasa izmantojumu basģitāras vietā, tomēr programmas otrā daļa bija pārāk garlaicīga un šlāgeriska...

Arī pārējā dienas programma uz abām galvenajām skatuvēm, pēc manām domām, varēja būt izvēlēta veiksmīgāk. Soms Čārlzs Bronsons & Voodoo Five pavisam vienkārši nav festivālīgs mūziķis, savukārt Cacophonics, Bedwetters un P.O. Box (īpaši pirmie divi) drīzāk iederētos uz roka skatuves, lai cilvēkiem būtu iespējas tajā laikā klausīties kaut ko citu.

Par laimi, visas bažas par to, ka otrā diena (vismaz man likās, ka dienas vidū ir pārāk liels dažādu stilu mikslis) varētu arī nebūt laba, izgaisināja vakara programma. Viss sākās ar lieliskās Kanādas folkroka grupas The Burning Hell koncertu, kas man daudzējādā ziņā atgādināja The Climbers otro koncertu pagājušā gada Positivus festivālā, ko esmu pieminējis ne reizi vien. Nevarētu teikt, ka bija sanācis ļoti liels skaits cilvēku, tomēr grupas dabīgais šarms un harizma komplektā ar patīkamām melodijām un asprātīgiem tekstiem apbūra visus, kas to redzēja. Atsaucība bija tik liela, ka grupa pēc savas stundu garās programmas iznāca uz enkoru, kas pat aizkavēja nākamās blices skaņu pārbaudi. Tāpat mūziķus manāmi pārsteidza daudzie autogrāfu tīkotāji — kā viņi vēlāk atzina, tas esot bijis kaut kas īpašs, reti labs koncerts. Viņi solīja kaut kad šī gada laikā atgriezties Latvijā — nenokavējiet to!

Pēc tam jau lēnā garā sākās gatavošanās vakara (un festivāla) galvenajam viesim — Frenkam Tērneram. Pirms tam spēlējošie Pīts Andersons (daudziem ļoti gribējās dzirdēt Rimi dziesmu, kas netika atskaņota) un Luijs Fonteins izrādījās kā lieliski iesildītāji (un tas pavisam noteikti nav apvainojums vai nespēja novērtēt viņu mūziku) britam, kuru, bez šaubām, vēroja lielākais pūlis šajā festivālā. Jau no pirmajām dziesmām izpaudās tas, ka lielākā daļa spēja dziedāt līdzi izpildītajiem skaņdarbiem, kā arī tas, cik ļoti vienkāršs un jauks ir mūziķis komunikācijā ar publiku. Nav pat iespējams vārdos aprakstīt, cik lielisks šis koncerts bija, kā jau minēju ievadā, šim ir ĻOTI lielas iespējas kļūt par gada koncertu. Plānotās stundas vietā Frenks nospēlēja aptuveni pusotru, un vēlāk atzina, ka šis esot viņa labākais un mīļākais koncerts šovasar, kā arī to, ka pavisam noteikti atgriezīsies Latvijā pēc iespējas ātrāk! Starp citu, intervijā pirms koncerta Frenks teica, ka ļoti gribētu uzkavēties Latvijā ilgāk. Žēl, ka tas neizdevās.

Nedrīkst nepieminēt, ka pēc galvenā hedlainera labu koncertu sniedza arī Dzelzs Vilks, savukārt ar lielisku dīdžejsetu izcēlās Arturs Mednis. Ā, gandrīz aizmirsu — bija dzirdams arī, kā Toms Grēviņš viņu pieteica, jauns dabstepa brīnumbērns DJ Bass Lion, kura seju slēpa lauvas maska. Diemžēl viņš pazuda tikpat ātri kā parādījās, un savu identitāti tā arī neatklāja.

Festivāla organizatori bija paveikuši milzīgu darbu, lai viss izdotos godam, un tā arī bija, par ko ir patiess prieks. Ļoti, ļoti ceru, ka arī nākamgad izdosies turpināt attīstību tikpat strauji, kā tas notika šogad, jo šis bija lielisks festivāls. Visu cieņu!

Foto: Jānis Grosbahs

Tavs komentārs