IIRIS - Hope EP
Tāpat kā daudzi citi Latvijas mūzikas cienītāji, arī es par igauņu dziedātāju IIRIS pirmoreiz izdzirdēju pirms gadiem pieciem, kad viņa iesildīja grupas Instrumenti koncertus. Tam nākamo gadu laikā sekojā arī vairākas uzstāšanās Positivus festivālā, 2013. gadā pat tiekot līdz festivāla galvenajai skatuvei. Jau no paša sākuma bija redzams, ka viņai ir talants un lieliska balss, bet man jāatzīst, ka, par spīti tam, kaut kā tomēr pietrūka, lai viņas mūzika mani tā pa īstam aizrautu. Tāpēc man bija patiešām liela interese noklausīties viņas jauno EP un noskaidrot, vai tam izdosies mainīt manu viedokli par IIRIS, īpaši ņemot vērā to, ka pēdējā laikā viņai uzmanību pievērst ir sākuši arī vairāki prominenti ārvalstu mūzikas mediji.
Trīs gadu laikā kopš viņas pēdējās uzstāšanās Positivus IIRIS ir pārvākusies uz Londonu, lai studētu mūzikas producēšanu slavenajā Goldsmiths universitātē, un šķiet, ka tas viņai ir nācis tikai par labu. Citas starpā, tāpēc, ka studiju laikā viņa ir iepazinusies ar producentu Proverb, kurš ir piedalījies šī EP radīšanā kā līdzproducents, un kopīgi viņiem ir izdevies radīt visai aizraujošas skaņu ainavas. Šķiet, ka tieši tas arī IIRIS mūzikai ir pietrūcis iepriekš, jo viņas interesanto balsi papildinot ar vienlīdzīgi interesantu producēšanu, gala rezultāts ir krietni iespaidīgāks.
Visvairāk šeit izceļas EP tituldziesma, kā arī iepriekš izdotais singls Iridescent Love, kas lieliski iekļaujas šobrīd aktuālajā tendencē radīt dīvainu popmūziku un tālu neatpaliek no šāda skanējuma labākajiem paraugiem. Ierakstu ievadošā Continuum IX tikmēr ir kā reklāma tam, uz ko ir spējīga IIRIS balss, kamēr tā pēdējā dziesma Utrecht ir visai atšķirīga no pārejām trim dziesmām, elektroniskus bītus nomainot pret visai minmālistisku klavieru pavadījumu. Tiesa gan, tas neliek tai izkrist no EP kopējā skanējuma, un Utrecht izklausās kā saldsērīgas atvadas no klausītāja, līdz nākamajai klausīšanās reizei.
Blakus nemuzikālām lietām kā skumjas, kaķi, siers un ūdenskritumi, IIRIS ir minējusi arī ļoti atšķirīgas muzikālas ietekmes, to starpā Britniju Spīrsu, Braienu Īno, Bjorku, Baths un Debusī. Šīs dažādās ietekmes var labi saklausīt arī šajā EP, kas, patiesībā, ir viena no ieraksta stiprajām pusēm, jo tas palīdz tam nevienā brīdī neizklausīties vienmuļi. Kādā nesenā intervijā IIRIS ir izteikusies, ka viņas mērķis ir radīt popmūziku, kas vienlaikus mēģina izklausīties interesanti, un, šķiet, ka viņai tas ir izdevies, jo Hope izklausās kā lielisks vidusceļš starp popu un eksperimentiem.
8.5/10
