Kanye West – The Life Of Pablo

Cilvēki, kuri mēdz sekot līdzi mūzikas industrijas aktualitātēm, būs jau pieraduši pie pārsteiguma relīzēm. Taču Kanjes Vesta jaunākā albuma The Life of Pablo izdošana bija kaut kas jauns un iepriekš neredzēts. 2013. gada beigās viņš paziņoja, ka darbs pie nākamā albuma ir uzsākts, un drīz vien to salīdzināja ar Brūsa Springstīna leģendāro plati Born In The U.S.A.. Turpmāko trīs gadu laikā mēs piedzīvojām vairākas albuma nosaukuma maiņas (So Help Me God, SWISH un WAVES), tika atceltas tūres, lai varētu pievērsties ieraksta pabeigšanai, kā arī plates izdošanas aptuvenais laiks vairākkārt tika pārcelts. Tas bija liels notikums, kas, iespējams, lika nosirmot vairākiem viņa faniem, kuri nepacietīgi gaidīja vairāku gadu garumā tik ļoti slavēto albumu. The Life Of Pablo ir klāt, bet vai tas tiešām ir viens no visu laiku labākajiem albumiem, kā to nodēvēja pats Kanje?

No visiem salīdzinājumiem, ko Kanje šo gadu laikā ir izteicis šī ieraksta kontekstā, visprecīzākais šķiet tas, kurā tas tika nodēvēts par gospel albumu ar lielu daudzumu rupjību. The Life Of Pablo tiek ievadīts ar fantastisko Ultralight Beam, kura sākumā izskan kādas mazas meitenītes lūgšanās, un dziesmā piedalās arī gospel koris. Cilvēku lūgšanu ieraksti un koris ir divi elementi, kas albumā tiek iesaistīti vairākkārt. Taču Ultralight Beam gadījumā ir vērts izcelt Chance The Rapper, kura rindas liek domāt, ka šīgada labākais hip-hop albums vēl ir tikai gaidāms. Viņa pants, pateicoties vieglām, gaišām un visai rotaļīgām rīmēm, ienes patīkamas vēsmas šajā skaņdarbā.

The Life Of Pablo tapšanā Vests pieaicināja daudzus un dažādus māksliniekus, un lielākoties šīs sadarbības ir izdevušās. To var attiecināt arī uz, piemēram, Father Stretch My Hands Pt. 1, kura hook ierakstā tika aicināts Kid Cudi. Taču tas, ko nākas dzirdēt pēc šī hook, jeb rindas “Now if I fuck this model/And she just bleached her asshole/And I get bleach on my T-shirt/I'm ma feel like an asshole” liek nospiest atskaņotāja pogu „pause” un pārliecināties, vai viss pareizi tika sadzirdēts. Protams, līdzīgas rindas bija dzirdamas arī Kanjes iepriekšējos albumos, piemēram, Yeezus un I’m In It, bet tas vēl joprojām pārsteidz.  Tas gan nenozīmē, ka visa albuma garumā ir šāda veida rindas, un, iespējams, tieši tāpēc šīs izcēlās uz pārējo fona.

Katrā iepriekšējā albumā Kanje lielākā vai mazākā mērā runāja par kādu noteiktu tēmu, piemēram, par mātes zaudēšanu un paša vainas meklēšanu tajā, šķiršanām, cilvēku attieksmi pēc incidenta apbalvošanas ceremonijā ar Teilori Sviftu vai viņa uzskatiem par modes industriju, šībrīža patērētāju sabiedrību utt. The Life Of Pablo galvenokārt tiek apskatītas viņa attiecības gan ar Dievu, gan ar cilvēkiem, kas šobrīd ir (vai iepriekš bija) viņam tuvi. Iepriekšējo albumu tēmas arī mēdz parādīties šajā platē, piemēram,No More Parties In L.A. var attiecināt uz periodu, kad mūžībā aizgāja viņam tuvākais cilvēks, viņa māte Donda. Skaņdarbā Feedback viņš runā arī par viņam veltītu kritiku, bet frīstailā I Love Kanye viņš pasmejas pats par sevi.

Lielākā problēma, kas tiek minēta The Life Of Pablo sakarā, ir nepabeigtības un miksteipa sajūta, kurai nevar pilnībā piekrist. Jā, ieraksta pēdējie skaņdarbi liekas nevietā, pat ar visu to, ka No More Parties in L.A. ir viens no labākajiem šajā platē, taču ir jāņem vērā tas, ka tā varētu būt ieraksta papildus daļa. Uz to nenorāda bonus track uzraksts iekavās, taču 30 Hours albumā versijā izskan rindas “Check it out, this the bonus track, this the bonus/My favorite albums just have like bonus joints like this”, kas liek domāt, ka pēdējos skaņdarbus būtu jāvērtē atsevišķi. Arī nu jau slavenajā studijas blociņā, kurā tika norādīti dziesmu nosaukumi, un ko neskaitāmas reizes parakstīja studijas viesi, ilgstoši atradās tikai tās dziesmas, kas šobrīd ir starp Ultralight Beam un Wolves. Nepabeigtību, tiesa, nevar noliegt tādās niansēs, kādas ir novērojamas, piemēram, Wolves, kur, cita starpā, piedalās arī Frank Ocean, bet te jāsaka, ka Kanje solījās to drīzumā labot. Ja vērtē konkrēti svētdien publicēto albuma versiju, tad tas ir vērtējams kā mīnuss, bet, tā kā šo dienu laikā tas tiek labots, tas drīz vairs nebūs aktuāli.

Pie plates labākajiem skaņdarbiem noteikti ir vērts minēt FML, kuru veido lielisks bīts un saklausāma vēl viena izdevusies sadarbība — šoreiz ar The Weeknd. Noteikti ir vērts pieminēt Real Friends, kas tika dzirdēts jau GOOD Fridays ietvaros, bet pat pēc neskaitāmām noklausīšanās reizēm tas skan satriecoši. Arī ilgi gaidītais Wolves studijas ierakstā ir augsti vērtējams, lai gan tika gaidīta versija, kurā piedalās Vic Mensa un SIA. Ja arī Jūs tādu ar nepacietību gaidījāt, tad varat paklausīties kāda fana paša veidoto versiju, kur no vairākiem ierakstiem, tos kopā saliekot, tika radīta tāds Wolves variants, kādu visticamāk cerēja dzirdēt daudzi.

Atgriežoties pie ievadā uzdotā jautājuma par to, vai šis ir visu laiku labākais albums, tad diemžēl jāsaka, ka pēc vairākām noklausīšanās reizēm to apgalvot nevarētu, bet tas ir ļoti baudāms un kvalitatīvs ieraksts. Visas iepriekšējās plates ir bijušas kā atspulgs tam, kāds Kanje Vests ir konkrētajā dzīves posmā. Šobrīd viņa dzīvē viennozīmīgi valda haoss, jo viņš vēlas gūt panākumus visās iespējamajās nozarēs — mūzikā, modē, datorspēļu izstrādē utt. Viņš grib arī pierādīt kritiķiem, ka viņi kārtējo reizi kļūdās un viņš spēj daudz vairāk nekā viņi domā. To var nolasīt arī no The Life Of Pablo un tas ir ļoti svarīgi, it īpaši to varēs novērtēt pēc pāris gadiem, kad mēs atskatīsimies uz viņa karjeru. Jā, šis albums muzikāli nemainīs hiphopu, bet tas ir svarīgs albums Kanjes Vesta diskogrāfijā. Nav jāgaida gadi, lai to novērtētu, jau tagad to var klausīties vēl un vēl, izbaudot katru tajā atrodamo kompozīciju. The Life Of Pablo ir albums, kas tika gaidīts ilgi, un Kanjes Vesta cienītājiem nav iemeslu vilties.

9/10