Sons Of Noel and Adrian - Knots

Pērn, kad 2009. gada Positivus viesi Sons Of Noel and Adrian izdeva savu otro studijas albumu Knots, biju tiešām ieinteresēts, jo šai (tāpat kā vairākām citām Willkommen kolektīva grupām) pietiekami aktīvi sekoju līdzi jau kopš lieliskajiem koncertiem 2009. un 2010. gada festivālos. Disks toreiz vilties nelika, jo gana aktīvā rotācijā manā mūzikas atskaņotājā noturējās aptuveni pusgadu, līdz gatavošanās gada noslēguma topiem un jauno ierakstu gūzma nemanāmi to atbīdīja līdz otrā plāna lomai. Tā nu plati nebiju klausījies visu šo gadu, līdz 13. septembrī mūs sasniedza ziņa, ka Braitonas kolektīvu Baltijā turpmāk pārstāvēs I Love You Records. Tajā mirklī nebija šaubu — no Knots ir jānopūš putekļi un jāpārbauda, kā tas skan, kad sākotnējās sajūtas jau sen ir zudušas.

Jāatzīst, ka pat pēc tik lielas pauzes mans viedoklis par albumu īsti mainījies nav — tas joprojām ir ļoti augstvērtīgs eksperimentālā folka paraugs, kurā cita starpā gribas izcelt atsevišķus barakopopa un džeza avangarda momentus. Disks ir vienots veselums, kas, iespējams, sižetiski nepiedāvā tik daudzus mezglus, kā varētu gaidīt, tomēr muzikālajā ziņā interesantu risinājumu ir pārpārēm. Īpaši aizraujošas ir pēdējās divas dziesmas un to vieta kopējā noskaņā — metaforiski runājot, tās ir kā pirmie saules stari, kas izlaužas caur bieziem mākoņiem, iepriekš tik vietumis drūmo vietu padarot par gaismas pielietu ieleju.

Nešaubies — savā žanrā Knots ir viens no pēdējo gadu labākajiem albumiem, kurā ko jaunu atradīsi katrā klausīšanās reizē. Tomēr šī stila mūzikas īstā sūtība ir dzīvais izpildījums, kas atklāj visas detaļas, tādēļ, ja vien ir tāda iespēja, pacenties blici noķert kādā koncertā. Kaut vai šovakar, Palladium. Apsolu — garlaicīgi nebūs!

8/10