Blogs: Atskaņas no Gada balvas
Vakar man bija interesanta iespēja apmeklēt Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas pasniegšanas ceremoniju. Par balvu ieguvējiem varat izlasīt šeit, savukārt nelielas intervijas ar dažiem no ceremonijas veiksminiekiem var atrast šeit.
Šāda veida pasākumā viesojos pirmo reizi, un atzīšos — īsti nebija skaidrs, ko gaidīt un domāt, jo iepriekšējos gados no dažādiem avotiem bija dzirdami diametrāli pretēji viedokļi — vieniem šis ir svarīgākais vakars gadā, pēc citu domām — nekas vairāk kā Latvijas mūzikas industrijas (cik nu liela mums tā ir, tik ir) nevarības klajš pierādījums. Nedaudz pasteigšos notikumiem pa priekšu un atklāšu, ka pēc pasākuma praktiski nevienu sliktu vārdu teikt negribējās (vismaz par šo gadu noteikti ne), tāpēc izdomāju šo blogu censties ieturēt pozitīvos toņos, neveiksmes vairāk vai mazāk ignorējot. Galu galā tie bija mūzikas svētki, tāpēc nenāktu par ļaunu censties palikt pozitīvam!
Salīdzinot ar iepriekšējām Gada balvām kā ļoti pozitīvs aspekts jāatzīmē dīvainu nomināciju izskaušana — ja neskaita Gorana Goras nomināciju Labākā popa albuma kategorijā, viss cits šķita loģisks un pamatots. Jauki, ka cilvēki, kas izvēlas pretendentus mācās no kļūdām!
Tāpat ar patiesi priecājos par Gustavo triumfu — esmu patīkami pārsteigts, ka tieši viņš ieguva visvairāk balvu. Ja par uzvaru Labākā hiphopa albuma kategorijā lielas konkurences nebija, un viņš bija galvenais favorīts, tad par Labākā videoklipa godu cīņa bija daudz sīvāka. Šajā nominācijā, tāpat kā balvu visā ceremonijā kopumā, teju visi gaidīja Laura Reinika panākumu, tomēr popmūziķis palika gribot (un tāda pati aina bija vērojama vēl trijās no četrām iespējām), piekāpjoties, nebaidos šī vārda, Latvija labākajam reperim. Interesanti, ka arī otro vietu ieguva nevis Lauris, bet gan Gustavs sadarbība ar Camillas gabalā Mainīt Pasauli (ja es varētu balsot, tieši šo klipu atzītu par labāko). Šeit arī nedrīkst aizmirst pieminēt arī lielisko Janīnas Kursītes uzrunu pirms apbalvojuma pasniegšanas — iespējams, veiksmīgākā runa Gada balvu vēsturē!
Ja jau iesāku par muzikālajiem priekiem, tad nedrīkst nepieminēt arī Instrumentu un Vestarda Šimkus uzvaras un uzstāšanās. Šī bija pirmā reize, kad dzīvajā redzēju mūsu klavieru virtuozu, un neliekuļošu — uzskatu, ka tas bija vakara spēcīgākais priekšnesums, kurā varējām izbaudīt vienu no pasaules labākajiem meistariem. Savukārt par Pandām ir cits stāsts — nekad neesmu slēpis, ka esmu viņu talanta cienītājs, un to duets apstiprināja jau kārtējo reizi — viennozīmīgi vakara jaudīgākā dziesma! Šeit arī jāpiemin fakts, ka tieši Instrumentu Zemeslodes, nevis kāda no potenciālajām favorītēm izcīnīja balvu kā labākā dziesma. Patīkamākais no visiem pārsteigumiem!
No pārējiem priekšnesumiem vēlētos izcelt muzikālo Nacionālā teātra aktieru skeču, kā arī vakara vadītāju Fredi. Protams, neviens neapšauba viņa nenoliedzami lieliskās spējas vadīt jebkādus pasākumus jebkurai auditorijai, tomēr tik aizraujošs Labvēlīgā Tipa solists sen nebija manīts. Gluži kā zivs ūdenī, ikvienā mirklī pat neveiklākās situācijas tika pārvērstas efektos. To spēj vien paši labākie!
Nedaudz žēl, ka uz nelielām sarunām noķēru vien trīs mūziķus — vēl dažiem no laureātiem (jau pirms pasākuma izlēmu, ka tos, kam nepaveiksies, netramdīšu) vēlējos uzdot pāris jautājumus, tomēr nokavēju, un viņi paspēja „nozust”. Nu nekas, būs mācība nākamajam gadam!
Jau ievadā minēju — pēc šīs Gada balvas manas domas par to ir tikai un vienīgi pozitīvas. Jācer, ka arī nākamgad izdosies noturēties šajā līmenī — no tā ieguvēji būsim visi!
Foto: Jānis Grosbahs