Ceļš uz Positivus 2013 - The xx
Ieskatoties kalendārā, redzams, ka ir pienācis jūlijs, kas nozīmē, ka Positivus ceļš uz festivālu ir iegājis finiša taisnē. Iepriekš jau esam rakstījuši par abu pirmo dienu hedlaineriem — Two Door Cinema Club un Sigur Ros —, tāpēc tagad ir pienācis laiks nedaudz tuvāk iepazīt svētdienas galvenos māksliniekus — The xx.
Kas?
Kaut gan hipsteru vidū par The xx kā nākamajām superzvaigznēm pirmoreiz tā nopietni sāka runāt 2008. gadā, grupas pirmsākumi meklējami nedaudz agrāk — 2005. Tas bija laiks, kad tolaik vēl četrpadsmit gadus vecie populārās Eliota skolas (cita starpā tur sākušies arī Hot Chip un Burial ceļi pretī mūzikas virsotnēm) audzēkņi un labākie draugi kopš smilškastes vecuma Romija Madlija Krofta un Olivers Sims tika pie pirmajiem mūzikas instrumentiem (attiecīgi ģitāras un basa), un kopīgi kaut ko sāka strinkšķināt. Sākotnēji tās bija Pixies un Wham! kaverversijas, kurām abi centās piekabināt hausmūzikas bītus, tomēr jau pēc dažiem mēnešiem jaunieši sāka spēlēt pirmos koncertus. Šajā mirklī apvienībai pieslēdzās arī otrā ģitāriste un taustiņinstrumentāliste Barja Kvureši, bet vēl pēc gada — Džeimijs Smits. Sākotnēji Smitu, ko nu pazīstam kā Jamie xx, uzrunāja ar mērķi palīdzēt atrast iespējas uzlabot apvienības bungu partiju skanējumu, taču sadarbība izrādījās tik veiksmīga, ka viņš saņēma uzaicinājumu kļūt par pilntiesīgu grupas biedru.
Trīs gadus cītīgi strādājuši pie sava snieguma attīstīšanas un slīpēšanas, 2008. gada decembrī kvartets beidzot devās studijā, lai ierakstītu savu debijas albumu. xx dienasgaismu ieraudzīja nākamajā augustā, uzreiz izpelnoties ievērojamu kritiķu un klausītāju atzinību, tiekot slavēts par savu minimālistiski novatorisko skanējumu, kuram ko līdzīgu pasaule vēl nebija piedzīvojusi. Pirmie divi plates singli — Crystalised un Basic Space — palīdzēja sacelt ievērojamu kņadu, taču īstie panākumi sekoja līdz ar oktobrī iznākušo Islands, kas kļuva par vienu no zīmīgākajām 2009. gada skaņām.
Īsi pēc xx iznākšanas, pārējie trīs dalībnieki no blices izraidīja Barju. To, kāpēc tas notika, neviens pa īstam nezina vēl līdz pat šim brīdim, jo mūziķi kopumā ir ļoti kautrīgi, un šī ir tikai viena no tēmām, par kurām viņi publiski nerunā. The xx dalībnieki cenšas izvairīties no jebkādiem publiskajiem pasākumiem, un atzīst, ka pat uz skatuves joprojām nejūtas pavisam brīvi. Tieši tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc koncertos skatuve vienmēr ir maksimāli tumša, dūmakaina, bet lāzeri un starmeši parasti tiek raidīti publikas virzienā — tādā veidā grupa izvairās no sevis izcelšanas, tā vietā kļūstot par ēnām, kas vienkārši dara to, kas viņiem patīk.
No malas skatoties, ir grūti spriest, kādu iespaidu ir atstājusi Barjas aiziešana, jo muzikāli grupas otrais albums Coexist krasas pārmaiņas, salīdzinot ar savu priekšgājēju, nav piedzīvojis, tā vietā attīstot jau sāktos motīvus. Tekstuāli ieraksts ir smagāks un nopietnāks par debiju, pievēršoties tādām tēmām kā attiecību problēmas, šķiršanās, iekšējais tukšums un tā tālāk. Britiem šādas tēmas ļoti labi piestāv, ko pierāda arī mūsu veidotie 2012. gada labāko dziesmu un albumu topi — galvenais singls Angels ieguva trešo pozīciju, bet Coexist kļuva par 2012. gada Gada albumu.
Ko spēlē?
Stilistiski The xx mūzika ir indie popa, drīmpopa, dabstepa, elektroniskās un ambientās mūzikas kokteilis, tomēr ar šiem apzīmējumiem skanējumu aprakstīt nav iespējams. Manuprāt, daudz precīzāks raksturojums londoniešu mūzikai ir sajūtu glezna, kuru tā uzbur. Varētu teikt, ka mūziķi rada ledus tuksnesi, kurā nav pilnīgi nekā, izņemot sniega un ledus kalnus un lejas. Viss apkārt ir it kā ļoti skaists, taču patiesībā šis skats ir mānīgs, sevī slēpjot daudz sāpju un ciešanu.
Pielīdzināt The xx kādam no iepriekšējiem Positivus viesiem nav viegls uzdevums — galu galā, tā ir, iespējams, unikālākā mūsdienu grupa. Tomēr visvairāk paralēles varētu vilkt ar citiem britiem Wild Beasts. Galvenokārt mūzikas sensualitātes dēļ, jo arī iepriekšējā festivāla viesi, tāpat kā šī stāsta varoņi, savā mūzikā atstāj ļoti daudz vietas klausītāju interpretācijām, sajūtām, domām. Arī viņu mūzika noteikti nav paredzēta masām, taču ir tik laba, ka ir iekarojusi arī klausītāja vulgaris simpātijas, gluži tāpat kā The xx radītais.
Kāpēc jāredz?
Jana Udovenko, eRoks.lv žurnāliste:
Man bija tā laime redzēt The xx pagājušā gada Open'er festivālā, tādēļ no pieredzes varu teikt, ka vakars, kurā grupa kāps uz skatuves, būs neaizmirstams. The xx koncerts ir ļoti intīms un emocionāls piedzīvojums, tādēļ tumsa un Salacgrīvas priedes tam nāks tikai par labu. Nebrīnieties, ja dziesmu aranžijas būs vēl minimālistiskākas nekā ierakstos, jo Romija Medlija Krofta, Olivers Sims un Džeimijs xx tik tiešām strādā, lai aizskartu jūsu pat visdziļākās dvēseles stīgas. Tas būs kosmoss, pēc kura Latvijā ilgojās jau sen!
Gundars Zaburdajevs, eRoks.lv žurnālists:
Man ar The xx spēlēšanu Salacgrīvā saistās sirdi plosošs stāsts — kā gaišreģis paredzēju to, ka grupa šovakar ieradīsies Positivus, taču nez kāpēc nevienam to nepateicu, līdz ar to, ko var zināt, varbūt pašlaik meloju. Ar grupas mūziku pirmo reizi iepazinos apmēram tad, kad ar to iepazinās liela daļa pārējās pasaules, taču tā pa īstam to atklāju vien šī gada sākumā. The xx uzstāšanās noteikti būs kas tāds, kas spēs publiku nogādāt pavisam citā pasaulē. Tādā, kurā notiek kas noslēpumains, mītisks un pavisam noteikti lielisks. Tieši šīs sajūtas dēļ šo koncertu palaist garām būtu gandrīz vai noziegums, jo nav daudz apvienību, kuru uzstāšanās laikā varētu izjust kaut ko līdzīgu.
Lauris Anstrauts, eRoks.lv žurnālists:
Domāju, ka lielākajai daļai Positivus festivāla apmeklētāju jau ir skaidrs, kāpēc ir jāredz The xx uzstāšanās — kā nekā, reti kura grupa pēdējo piecu vai pat desmit gadu laikā ir spējusi sevi pieteikt tik spilgti kā šis britu trio. Turklāt, viņu kopējais muzikālais talants un spēja ar minimālistiskām metodēm uzburt pasakainas skaņu ainavas ir sasniegusi mūzikas cienītājus visā pasaulē, tāpēc daudzi tieši viņus ir nepacietīgi gaidījuši jau vairākus gadus. Tomēr iemesls grupu redzēt pilnīgi noteikti ir arī tiem, kuri vēl nav paspējuši ieklausīties mūziķu radītajās skaņās, vai kuriem dažādu iemeslu dēļ viņi īsti nav iepatikušies. Proti, The xx ir aktuālākais hedlaineris, kāds Positivus festivālam jebkad ir bijis, un viņu viesošanās Salacgrīvā ir notikums pat tad, ja iemesls doties uz festivālu ir kas pavisam cits. Tāpat iemesls apvienību apskatīt atradīsies arī tai festivāla apmeklētāju kategorijai, kas īsti nav pārliecināti, kāpēc uz turieni ir aizbraukuši (man gribētos ticēt, ka mūsu lasītāju starpā tādu nav) — The xx pilnīgi noteikti ir viena no stilīgākajām grupām pasaulē.
Iepriekšējie Ceļš uz Positivus sērijas raksti:
Foto: Publicitātes foto