Dziesmas, kas Tev jādzird šonedēļ (01/02)
Šonedēļ iepriekšējo septiņu dienu svarīgāko ierakstu apkopojumu izvēlējāmies Jums piedāvāt nedaudz vēlāk, kā ierasts, jo jau iepriekš bija zināms, ka ceturtdien izdzirdēsim daudz jauna un interesanta materiālu. Varētu teikt, ka šī ir atgriešanās nedēļa, kurā jaunus singlus piedāvāja The Strokes, Depeche Mode, Džonijs Mars, The Leisure Society, The Knife un citi lieliski mūziķi. Ja kaut ko no šī neesi dzirdējis — izdari to tagad!
The Strokes — One Way Trigger
Ir pagājusi jau teju nedēļa kopš šis kvartets ir publicējis savu visu laiku visdīvaināko singlu, un man joprojām nav ne jausmas, ko lai par to domā. Šķietami vienkāršais un primitīvais pavadījums, kas brīžiem ļoti atgādina par A-ha leģendāro Take On Me, patiesībā ir ļoti komplicēts, arī Kasablankasam tik neierastais falsets intriģē, bet... Pagaidām trūkst sajūtas (kāda radās pēc Under Cover Of Darkness noklausīšanās), ka džekiem pulveris joprojām ir sauss. Iepauzēsim un pavērosim tālāko notikumu attīstību.
/Normunds Vucāns/
Cloud Boat — Wanderlust
Britu duets Cloud Boat savā mūzikā apvieno tā sauktā post-dubstep skanējumu ar post-rokam raksturīgām ģitāras skaņām (mūzikas stilu nosaukumi, kas sākas ar “post-”, ir kaut kas vienkārši briesmīgs), atsevišķās dziesmās to papildinot ar sapņaini skumjiem vokāliem. Ja iedomājas, kā varētu izklausīties James Blake un Explosions in the Sky kopdarbs, tas, kas ienāktu prātā, varētu visai precīzi atbilst Cloud Boat skanējumam. Viņu mūzika ir interesanta gan tāpēc, ka ir visai maz citu muzikālo projektu, kas spēlētu ko līdzīgu, gan arī tāpēc, ka viņi to visu izpilda arī dzīvajā — viens no dueta dalībniekiem spēlē ģitāru, savukārt otrs ir apbruņojies ar sampleriem, efektu procesoriem un citām muzikālām ierīcēm, kā arī mikrofonu. VIņus pamanījuši ir arī pieminētais James Blake un Mount Kimbie, kas uzaicinājuši Cloud Boat par iesildītājiem savās tūrēs, savukārt viņu mūziku izdod R&S Records, kas pirms pāris gadiem Bleika jaunskungu iznesa slavas saulītē.
/Lauris Anstrauts/
Johnny Marr — Upstarts
Ja iepriekš pieminētie The Strokes mūs visus ir paņēmuši uz izbrīnu, izdodot ko tādu, ko neviens no viņiem negaidīja, tad britu veterāns Džonijs Marrs (vai nav smieklīgi, ka februārī tiks izdots viņa debijas albums?) piedāvā precīzi to, ko mēs visi no viņa gaidām. Nekādu pārsteigumu, nekādas koķetēšanas ar sev neraksturīgiem stiliem vai instrumentiem, tā vietā mūsu priekšā ir kvalitatīva (bet ne tuvu ne izcila) rokdziesma. Laikam jau lielākais skaņdarba pluss ir tas, ka tā izklausās radīta pirms gadiem divdesmit pieciem vismaz — jebšu tad, kad Džonijs bija savā labākajā formā.
/Normunds Vucāns/
The Leisure Society — The Sober Scent of Paper
Šis britu kolektīvs, par kuru uzstāšanos 2009. un 2010. gada Positivus daudziem festivāla apmeklētājiem ir palikušās ļoti patīkamas atmiņas, šogad plāno izlaist jaunu albumu. Tā pirmais singls The Sober Scent of Paper visticamāk nesagādās nekādus pārsteigumus tiem, kas ar grupas mūziku jau pazīstami. Lai gan jaunā singla skanējums ir nedaudz drūmāks nekā no viņiem ierasts dzirdēt (pagaidām grūti spriest, vai tā būs visā albumā), līdzīgi kā grupas iepriekšējos ierakstos, tajā dzirdams orķestrāls indīfolks ar pavisam nelielu twee pieskaņu (tiesa gan mazāku, nekā iepriekšējos albumos).
/Lauris Anstrauts/
Blaenavon — Into The Night
2013. gada janvāris mums ir devis gana daudz jaunu un interesantu britu grupu ar lielu potenciālu, starp kurām noteikti ierindojama arī šī apvienība. Kaut gan viņi nav atklājuši jaunu Ameriku un visas gabala idejas jau iepriekš kaut kur šķiet dzirdētas, interesantais ģitāras skanējums un vokāls, kurš konstanti atbalsojas, kopumā rada ļoti labu iespaidu. Nezinu, kā Jums, bet vismaz man sāk likties, ka 2013. gads varētu būt tas laiks, kad no jauna atdzīvojas indie ar ģitārām. Visdrīzāk, tas nebūs tik ļoti meinstrīmīgi kā iepriekšējās desmitgades vidū, bet tas šim žanram patiesībā nemaz nav nepieciešams.
/Normunds Vucāns/
Hurts — Miracle
Nevienam nav noslēpums, ka tad, kad iznāca Happiness, es biju ļoti liels Hurts atbalstītājs. Kaut gan joprojām uzskatu, ka tas ir teicams popmūzikas ieraksts, laika gaitā sākotnējā sajūsma ir ievērojami sarukusi, un nu uz grupas darbību varu paskatīties caur daudz skaidrāku prizmu. Ja pirmais Exile vēstnesis The Road lika nedaudz vilties, tad ar Miracle ir gluži pretēji — vīri atkal ir tikuši ar pīpi uz jumta, no kura tos nogrūst būs pagrūti. Gatavojies tam, ka pavasarī un vasarā šis tiks drillēts visapkārt un visu laiku — glābiņa nebūs!
/Normunds Vucāns/
Depeche Mode — Heaven
Būtu grūti Depeche Mode dēvēt par aizraujošu grupu, jo noklausoties vienu viņu dziesmu tikpat labi vari teikt, ka esi dzirdējis trešdaļu diskogrāfijas noteikti. Arī pirmais singls četru gadu laikā nepārsteidz pilnīgi ne ar ko — solīds, kvalitatīvs un gana spēcīgs, taču tajā pat laikā gana garlaicīgs. Tiesa — ja esi viens no tiem, kas uzskata, ka šī ir visu laiku ģeniālākā grupa, dziesmu apēdīsi ar gardu muti.
/Normunds Vucāns/
The Knife — Full Of Fire
The Knife vienmēr ir bijusi grupa, kas rada jaunus virzienus, nevis akli seko kam jau iepriekš izveidotam, un ar jauno materiālu šī pārliecība tikai nostiprinās. Ļoti iespējams, ka starp tāda līmeņa blicēm viņi ir vienīgie, kas atļautos izdot ko šādu, bet — tieši tāpēc The Knife ir The Knife! Full Of Fire ir absolūti traks ballīšu grāvējs, kura fonā jau šovakar varēsi ietresīt katra sevi cienoša dīdžeja ballītē, turklāt vienlaicīgi tas ir ļoti spilgts aprīlī gaidāmā diska Shaking The Habitual vēstnesis — šāda mūzika var patikt vai nepatikt, bet jādzird tas būs ikvienam!
/Normunds Vucāns/
Daughter — Still
Pēc tam, kad nopublicējām savu 2012. gada dziesmu top 25, diezgan daudz no draugiem un paziņām dzirdēju ļoti labus vārdus par jaunajiem britiem Daughter, kurus ne viens vien iepriekš nebija dzirdējis. Gatavojoties marta vidū gaidāmajam debijas ierakstam If You Leave, apvienība kārtējo reizi pārliecina, ka iepriekšējie sekmīgie gabali nav tikai veiksmīga sakritība, bet gan likumsakarība. Still ir sasodīti skaista un sirdi plosoša dziesma, kas, vismaz man, ir lepnā vientulībā iekārtojusies plauktiņā „2013. gada skaistākās dziesmas”.
/Normunds Vucāns/
The Sound Poets — Tavs Stāsts
Tavs Stāsts varbūt nav tik labs singls kā Emīlija vai Kalniem Pāri, taču pat šāds, pēc viņu standartiem nebūt ne lielisks singls, ir labāks par mūža augstāko lidojumu lielākajai daļai pašmāju mūziķu... Lai vai kā tur būtu ar dziesmas kvalitāti, jau tagad nav šaubu, ka The Sound Poets ceļā uz Latvijas populārākās grupas titulu Tavs Stāsts būs kārtējais pareizais solis. Ar to arī apsveicu, Jāni, esat to godam pelnījuši!
/Normunds Vucāns/