Ekstāze: Laba Daba 2010 – avantūra, kas pārspēja ieceres
Pirmo reizi pārskatot festivāla Laba Daba 2010 afišu, galvā iezibējās doma: „foršs pasākums”, bet tā nebija tik spēcīga, lai izraisītu izteiktu iekšēju apņemšanos, ka šis ir festivāls, ko es vēlētos ļoti, ļoti apmeklēt.
Dīvaini, bet šī doma par foršo pasākumu lēnām un neatlaidīgi nobrieda un pieņēmās spēkā, ka es jau apzinātā formā sāku veikt nepieciešamās darbības, lai Laba Daba apmeklējums realizētos. Par papildus radošās iedvesmas degvielu es varu teikt: „Paldies!”, Piena svētkiem augusta sākumā, kuru atmosfēra, draugu loks un klāt esošais rokenrola gars turpināja kurināt pozitīvo emociju ugunskuru un alkt turpinājumu.
Tad nu pienāca sestdienas, 7. augusta, rīts, kad dzima spožā ideja, ka uz festivāla norises vietu Līgatnes novada „Ratniekos” es braukšu ar velosipēdu, kā to jau biju izdarījis, dodoties uz šī gada Positivus festivālu.
Domāts, darīts — neliela saorganizēšanās, un ap agru pēcpusdienas laiku es sēžos savam kumeļam mugurā, lai sāktu 66km garo Labas Dabas festivāla velobraucienu. Temps cauri Rīgai ir samērā lēns, jo nākas variēt starp gājējiem, kuri vēl nav sadzīvojuši ar velo celiņu esamību. Tālāk jau esmu uz Vidzemes šosejas. Āra temperatūra ir nokaitēta līdz +35 grādu atzīmei, jūtams kūstoša asfalta un sakarsušas gumijas aromāts, ko ik pa brīdim papildina garām braucošā smagā transporta radītie karstuma viļņi. Šī komplektācija ir par iemeslu tam, ka manas ūdens rezerves plok ļoti strauji, un pēdējās lāses izpilinu ap 38km, kur par laimi ir iespēja papildināt šķidruma krājumus degvielas uzpildes stacijā.
Neliela iestiprināšanās un atelpa atgriež spēkus pilnībā, un varu doties tālāk, lai pievarētu atlikušos nepilnus 30km. Netālu aiz „Sēnītes” manas acis priecēja meža malā iznākušie buki ar savām rotaļām. Acis pamielojis, turpinu mīt pedāļus, izripinos cauri Siguldai un dodos „Ratnieku” virzienā, kur atlikušos nepilnus 10km nācās veikt pa ļoti draņķīgā stāvoklī esošu zemes ceļu. Šķiet, manā nelielajā velobraucēja karjerā lielāks „krateklis” bija tikai brauciens pa Rīga — Valka dzelzceļa līnijas posmu, bet tas ir sīkums, kas ātri piemirstas, jo manas acis sāk tvert skaistās lauku ainavas.
Lēnām ripinos uz priekšu, no festivāla teritorijas, vējš manā virzienā nes mūzikas skaņas, arvien skaidrāk es sāku izšķirt melodiju un vārdus. Tas ir Coldplay ‘Viva La Vida’, un tai pašā mirklī redzu pasakainu bildi: liels ābeļdārzs, kurā kā sēnes izaugušas krāsainas teltis. „Bladī āsom! Absolūtā romantika!”, noelšos. Tas ir tikai pirmais iespaids, un man jau patīk!
Telšu pilsētiņa @ Laba Daba 2010
Nokārtojis nepieciešamās formalitātes, esmu iekšā festivālā Laba Daba. Pirmais — dodos meklēt kādu tirdzniecības punktu, lai papildinātu savus patukšotos šķidruma krājumus. Pie alus stenda lasu izkārtni ar dzērienu nosaukumiem un izcenojumiem, sejā atplaukst smaids — Brālis nefiltrētais, Valmiermuižas alus — cena 1.30 Ls. Fantastika! Man kā alus gardēdim šāds piedāvājums saprātīgās cenas robežās ielīksmo sirdi!
Ticis pie sava kausiņa alus, dodos apskatīt festivāla teritoriju, lai saprastu, kas kur atrodas un noskaidrotu, kas kur uzstāsies. Pirmā, kurai uzduros ir Suņa skatuve. Tā ir izvietota siena šķūnī. Pēc pirmajiem soļiem jau degunā iecērtas patīkamais svaiga siena aromāts, kas atsauc atmiņā nebēdnīgi draiskās bērnības vasaras laukos. Viens šī šķūņa gals ir atvēlēts čilotājiem, kuri, laiski izlaidušies uz siena ķīpām, ķer notikumus uz skatuves, kas atrodas tiem pretim.
Tālāk mēģinu atrast festivāla galveno Lāča skatuvi, kas iekārtota aiz atpūtas kompleksa lielās viesu mājas. Sasniedzu to, kad uz skatuves jau savu uzstāšanos ir sācis S.I.L.S., pievienojos viņu klausītājiem, kuri ir sasēduši zālītē, ķerot agrās novakares pēdējos saules starus un mūziku, ko tiem sniedz mākslinieki no skatuves. Sev es šo grupu atklāju no jauna. Iekšējo stīgu aizskāra emocionāli piesātinātā melodija un pilnīgā atdošanās mūzikai.
S.I.L.S. Live @ Laba Daba 2010
Pēc S.I.L.S. uzstāšanās, turpināju apsekot Laba Daba teritoriju, kur uzdūros vienai sasodīti mīlīgai radošajai darbnīcai, kurā rokenrola meitenes varēja atstāt savu krūšu nospiedumus. Vai, cik tur bija patīkami liela dažādība!
Apsekojis izstādītos eksponātus, devos uz turpat blakus esošo Eža skatuvi, kur pašā plaukumā jau bija lekcija par esību, ko lasīja Imants Daksis.
Klausoties Imanta priekšnesumu, sapratu, ka manas kalorijas ir diezgan nodedzinātas, un ir parādījusies neliela bada sajūta, tāpēc devos, izdzīvošanas nolūkos, meklēt ko ēdamu. Par to, gan jāsaka, ka tas nebūt nebija viegls uzdevums. Tās pāris vietas, kurās ēdamās lietas bija pieejamas, pavadīja garas jo garas rindas. Izcīnījis savu kauju (lasi — izstāvējis rindu) par dienišķo devu ēdiena, es iestiprinājos un devos tālāk jau daudz omulīgāks uz Lāča skatuvi, kur savu uzstāšanos jau bija sākuši Baložu Pilni Pagalmi.
Baložu Pilni Pagalmi Live @ Laba Daba 2010
Skatoties un klausoties Baložu Pilni Pagalmi, es atskārtu, ka šī festivāla pievienotā vērtība slēpjas absolūtajā rokenrola nevainībā. Visapkārt esošs radošais gars, miers, mūzika un mīlestība. Cilvēki atvērti un priecīgi, kuri nav iestājušies kaut kādā sev vien zināmā aizspriedumaina eksperta pozā, gaidot, kad tad nu būs kāds pārsteigums. Šis patiešām ir stāsts par rokenrolu.
Tālāk mana taka atkal veda gar garšīgā alus stendu, kur tiku pie jauna kausiņa dievīgā brūvējuma, un labsajūtā noskaņojos rokenrola vecmeistaru Zig Zag koncertam.
Zig Zag Live @ Laba Daba 2010
Enerģija, enerģija, enerģija! Tā es varētu raksturot Zig Zag uzstāšanos. Uz skatuves notiekošais, un atsaucīgā publika uzjundīja nostalģiskās atmiņas par tīrā rokenrola festivālu Sinepes un Medus. Šādi mirkļi sajūtu līmenī ir nenovērtējami — tie uzlādē un iedvesmo.
Pēc kārtīga rokenrola ir laiks kam mierīgākam un iztēli rosinošam. Devos nobaudīt Gaujarts priekšnesumu uz Eža skatuves.
Gaujarts Live @ Laba Daba 2010
Man patīk stāsti! Ir burvīgi, kad var baudīt tos kopā ar mūziku, kas tevi aizved citā telpā, laikā un vietā, kas atraisa tavu sajūtu pasauli un tevi uzrunā. Ar Gaujarta koncertu arī noslēdzās mana aktīvā Laba Daba 2010 koncertu tūre, ko papildināja pāris lieliski dialogi ar draugiem un paziņām.
Tālāk mans ceļš ar velo veda uz mājām, priekšā vēl 66km, visapkārt piķa melna tumsa, pie debesīm vien dažas zvaigznes. Gar ceļa malu dzied nakts kukaiņi, šur tur krūmos iekliedzas kāds putns. Drīz ir sasniegta šoseja, un mans vienīgais ceļa orientieris ir baltā līnija. Ik pa brīdim tumsu kliedē kāda zibens šautra vai steidzīgs autobraucējs, kas nakts laikā devies savās gaitās. Šķiet, pati šizīgākā stulbība, ko esmu izdarījis, ir braukt naktī bez priekšējā prožektora. Sajūta, ka atrodies bezgalīgā tunelī, no kura nav izejas, un ceļu tu lasi tikai ar maņām. Tā nu mans izbrauciens pēc nepilnām trīs stundām noslēdzās ar veiksmīgu nokļūšanu mājās.
Šobrīd sēžot un šķetinot pozitīvo emociju kamolu, es patiešām sasodīti priecājos, ka man bija tā iespēja izbaudīt Laba Daba 2010. Ir sajūta, ka bija iespēja noķert ko īpašu, par to Paldies!
Tas pasākums bija viendiennieks, jeb pats tik uz vienu vakaru paliki?
Anyway, raksts- līmenī! :)
Pēteris Kloks 11. augustā, 21:41