Mēneša albums: februāris

Man nav ne jausmas, pa kuru laiku tas viss notika, bet fakti liecina paši par sevi — aiz loga ir sācies pavasaris, un jau sestdaļa no 2012. gada ir paskrējusi zibenīgi. Kaut gan muzikāli šis gads tikai turpina ieskrieties, un vien martā mūs gaida daudz potenciāli spilgtu mirkļu, šis tas jāatzīmē arī februāra sakarā.

Rūdolfs Sietiņš

Mēneša dziesma: Torche — Kicking

Torche ir jocīga apvienība — it kā viņi tiek lamāti un iedalīti hipstermetāla sadaļā blakus nopietniem stoner droner sludgeriem, bet ar šiem konkrētajiem metāla žanriem Torche ir mazs sakars, jo viņi ir popseri. Tādēļ apzīmējums "ja Foo Fighters vai Superchunk spēlētu sludge metālu" ir absolūti precīzs. Kicking ir lipīgs, šarma piepildīts pophits, kas pamatīgi sadod pa pakaļu, kā jau sola dziesmas nosaukums.

Mēneša albums: Robert Glasper Experiment — Black Radio

It kā par mēneša albumu būtu jākronē Frenkijas Rouzas Interstellar (daudzo atskaņojumu dēļ) vai Burial — Kindred (muzikālo kvalitāšu dēļ), varbūt padrūmie Perfume Genius vai Lambchop albumi, tomēr tā kā ārā jau ir puspavasaris, tad jāizvēlas kaut kas gaišāks. Līdz šim nopietnā, nekomerciālā mūzika tika ignorēta šī portāla ietvaros un tā, visticamāk, būs arī turpmāk, bet šoreiz būs daļējs izņēmums. Robert Glasper Experiment — Black Radio ir džeza albums, lai gan pa muti nevienam nedotu, ja to ieliktu popsīgā atslodzes mūzikas lauciņā, lai gan vistuvākie līdzinieki ir intelektuālākie reperi pasaulē The Roots. Ekselents viesmākslinieku sastāvs, bet kaverversija Smells Like Teen Spirit apstulbina.

Lauris Anstrauts

Mēneša dziesma: Arctic Monkeys — R U Mine?

Ja man uz jautājumu par februāra mēneša labāko dziesmu būtu jāatbild tā pēdējās nedēļas sākumā, es droši vien nosauktu lielisko future R&B apvienības THEESatisfaction gabalu Queens vai arī Santigold jaunā albuma pirmo singlu Disparate Youth. Tomēr mēneša pēdējās dienās klajā nāca dziesma, kas lika man mainīt savas domas. Arctic Monkeys jaunākais veikums R U Mine, manuprāt, izklausās kā vidusceļš starp grupas pirmo divu albumu pancisko enerģiju un tiem sekojošo nākamo divu "pieaugušāko skanējumu". Lai gan šis ir tā sauktais non-album track un visticamāk ir radies kā pārpalikums no Suck It And See sesijām vai arī pa ātro ierakstīts starp tūrēm, manā vērtējumā tas ir viens no labākajiem viņu gabaliem. Ja tas patiešām ir pārpalikums no pēdējā albuma sesijām, tad rodas jautājums par to, kāpēc tas ir atstāts ārpus albuma, savukārt otrajā gadījumā tas liek ar lielām cerībām gaidīt nākošo albumu. Lai kā arī būtu, atliek tikai secināt, ka mankiji kārtējo reizi ir radījuši kaut ko sasodīti lipīgu un viss, kas tev atliek, ir vēlreiz piespiest play un turpināt klausīties viņu netīrajās ģitāras skaņās. Manuprāt, šis ir teicams pierādījums tam, ka Arctic Monkeys, ļoti iespējams, ir labākā rokgrupa pasaulē.

Mēneša albums: Sleigh Bells — Reign Of Terror

Gada pirmie mēneši jau tradicionāli ir visai kluss laiks attiecībā uz jaunu albumu izdošanu, tāpēc uz februāra mēneša albumu godu manā vērtējumā konkurence nebija nemaz tik liela. Atstājot aiz muguras Burial un Grimes jaunākos veikumus, šo titulu ieguva Sleigh Bells, kas ir atgriezušies, lai ar savu jauno albumu Reign Of Terror turpinātu savā debijas albumā iesākto. Un viņiem tas ir izdevies diezgan lieliski — rodas sajūta, ka Aleksas Krausas skatuves persona ir kļuvusi vēl seksīgāka un vēl vairāk badass, savukārt Dereka Millera ģitāras rifi vēl spēcīgāki. Gribētos tam likt klāt vēl arī kaut ko par bītiem, kuri kļuvuši vēl graujošāki, tomēr bīti šajā albumā nedaudz atkāpjas ģitāru priekšā. Tas gan neatņem viņu mūzikai tai raksturīgo enerģiju, tieši otrādi — varbūt pat nedaudz to palielina. Lai gan albuma pēdējās dziesmās šī enerģija sāk zust un tās izklausās nedaudz samocītas, Reign Of Terror tik un tā ir ļoti labs albums un es nešaubos par to, ka tā saturs šogad paspēs noraut jumtu ne vienai vien ballītei.

Gundars Zaburdajevs

Mēneša dziesma: Jack White — Love Interruption

Sākotnēji likās, ka mēneša dziesmas izvēle būs visai viegla — gandrīz katru mēnesi kāds gabals bija "aizķēries", un izvēle bija ne pārāk sarežģīta. Šoreiz gluži tā nenotika, tomēr pēc neilgi pārdomu brīža spēju atcerēties Džeka Vaita solosinglu. Izšķirošo lēmumu pieņemt palīdzēja Love Interruption lieliskais izpildījums Saturday Night Live šovā. Šī īpatnējā dziesma bija pelnījusi izcelšanu.

Mēneša albums: Mark Lanegan Band — Blues Funeral

Līdz šim par Marku Laneganu zināju maz — to, ka viņš kādreiz dziedāja kopā ar Queens of the Stone Age, to, ka kādreiz Lanegans dziedāja grupā The Screaming Trees un to, ka viņam ir pamatīgi rupja balss. Nu, varbūt vēl kaut ko. Nolēmu noklausīties viņa jaunāko veikumu un vīlies nebiju, jo Blues Funeral piedāvā laba līmeņa blūzroku, kurš dažbrīd ir akustisks, bet dažbrīd pat diezgan popsīgs, tomēr kopumā skan patiešām labi. Albumu diez vai redzēsim dažādos gada kopsavilkumos, tomēr sava lauciņa pārzinātājiem Lanegans pastrādājis godam.

Normunds Vucāns

Mēneša dziesma: The Ramona Flowers — Dismantle & Rebuild

Daudz variantu par to, kas varētu iegūt mana mēneša singla godu, man nebija — jau 11. februārī, kad Lamb koncertā sastapu šos jaunos censoņus un novērtēju viņu dzīvo sniegumu, sapratu, ka mums ir vienreizēja iespēja vērot, kā dzimst jauna zvaigzne. Vīri man uzdāvināja Dismantle & Rebuild kopiju singla kopiju, un neatminos, kad pēdējo reizi aptuveni reizes desmit, kā tovakar dodoties mājās, uz riņķi laistu kādu jaunu skaņdarbu... Draugi, ticiet man — par The Ramona Flowers mēs dzirdēsim vēl daudz un dikti, tāpēc izmantojiet iespēju un sāciet par blici interesēties jau tagad. Garantēju — nenožēlosiet!

Mēneša albums: Air — Le Voyage Dans La Lune

Atzīšos,šajā nominācijā visdrīzāk izvirzītu lieliskos Sleigh Bells, kas savā otrajā platē, manuprāt, izklausās daudz pārliecinošāk kā debijā, taču tā kā to jau bija izvēlējies kolēģis, turpināju meklējumus citos plauktos, līdz apstājos pie Air kandidatūras. Tas noteikti nav viņu spēcīgākais ieraksts, taču arī savā septītajā studijas veikumā francūži spēj mūs pārsteigt un piedāvāt ko ļoti, ļoti interesantu. Turklāt, mani patiešām nepamet sajūta, ka ja 1902. gadā izdotajai filmai par ceļojumu uz mēnesi jau tolaik būtu radīts skaņu celiņš, tas izklausītos līdzīgi šim. Jo kaut kas šajās futūristiskajās skaņās ir!

Nu ko, tāds ir mūsu atskats uz aukstākā mēneša interesantākajiem muzikālajiem piedzīvojumiem, bet mēs nešaubāmies — gan jau kaut ko esam palaiduši garām, ar ko mūs iepazīstināt vari tieši Tu!