Mēneša albums: Marts
Visa marta laikā viens pēc otra mūsu uzmanības lokā nonāca daudzi labi, ļoti labi un pat lieliski mūzika ieraksti. Lai tos kārtīgi izvērtētu un izpētītu, bija nepieciešams zināms laiks, taču nu to esam paveikuši, un ar pārliecību varam prezentēt to, kas Intro redakcijas atskaņotājos bija biežākie viesi visa marta garumā.
Staņislavs Fisenkovs
Mēneša dziesma: Perfume Genius — Slip Away
Nav daudz mūziķu, kas spētu nepārtraukti radīt kvalitatīvu mūziku, bet Perfume Genius tas līdz šim ir izdevies. Katrs viņa izdotais albums ir augstu vērtēts un slavēts gan no kritiķu, gan klausītāju puses, un nekas neliecina, ka tas drīzumā varētu mainīsies. Pēc diviem mēnešiem viņš atgriezīsies ar albumu No Shape, kas martā tika pieteikts ar singlu Slip Away. Līdzīgi kā līdz šim, Perfume Genius cenšas attīstīt savu skanējumu, spert soli uz priekšu un neatkārtoties. Slip Away ir loģisks nākamais solis attīstībā pēc Too Bright plates. Viņa mūzika skan vēl skaļāk un vēl iespaidīgāk, tik iespaidīgi, cik viņš līdz šim vēl nebija skanējis. Ar katru soli Perfume Genius sper arvien drosmīgāku soli uz priekšu, nebaidoties, ka to kāds nesapratīs vai nespēs pieņemt. Slip Away ir spēcīgs pieteikums nākamajam ierakstam, kas neapšaubāmi turpinās šī mūziķa izcilo albumu sēriju.
Mēneša albums: Tonstartssbandht — Sorcerer
Ir labu brīdi jāpadomā, lai saprastu, kas ir tie īstie vārdi, ar ko pieteikt Vaita brāļu duetu Tonstartssbandht un viņu jaunāko albumu Sorcerer. Gandrīz desmit gadus garajā karjerā viņi ir apbraukājuši lielu pasaules daļu, tostarp uzstājušies pāris reizes Latvijā, un jau izdevuši septiņpadsmit albumus. Vēl jo iespaidīgāka viņu darbība var šķist, kad saprot, ka lielākā daļa sasniegta pirmajos pāris gados. Iepriekšējos gadus brāļi pavadījuši lielākoties citu mūziķu vai paši savos blakusprojektos. Marta nogalē brāļi atgriezās ar trīsdaļīgo albumu Sorcerer, ko veido skaņdarbi Breathe, Sorcerer un Opening. Katrs no tiem ir aptuveni desmit minūtes garš, un katrs spēj noturēt klausītāja uzmanību no sākuma līdz galam. Skanējums, ko var raksturot kā eksperimentālu indie vai arī psych rock, kas ietērpts lo-fi estētikā, mainās un attīstās cauri visam ierakstam. Šķiet, ka Tonstartssbandht ir atgriezušies, lai ar jaunu sparu atsāktu darbu pie jaunas mūzikas, kas nozīmē, ka nenāksies vairs ilgi gaidīt līdz nākamajam ierakstam.
Lauris Anstrauts
Mēneša dziesma: Broken Social Scene — Halfway Home
Marta pēdējā dienā ar savu atgriešanos iepriecināja daudzskaitlīgais kanādiešu kolektīvs Broken Social Scene, kura dalībnieku sastāvs vienmēr ir ļoti mainīgs, nereti iekļaujot arī citu pazīstamu grupu mūziķus. Lai gan pēdējos gados viņi ik pa laikam sanākuši kopā lai nospēlētu pa kādam koncertam, jaunu mūziku Broken Social Scene nebija izdevuši kopš 2010. gada, kad iznāca viņu lieliskais albums Forgiveness Rock Record. Grupas drīzumā gaidāmā jaunā albuma pirmais singls Halfway Home ir klasiska Broken Social Scene dziesma ar daudzbalsīgu sadziedāšanos, grandiozām pūšamo instrumentu partijām un eiforiskām ģitārām, ko viņi, šķiet, māk apvienot labāk nekā jebkura cita grupa. Pirmoreiz sanākot kopā pēc ilgāka pārtraukuma, viņi ir izvēlējušies savā mūzikā neko daudz nemainīt, un tas arī nav bijis nepieciešams, jo, kā izrādās, laimei pietiek vien ar to, ka Broken Social Scene izdod jaunu mūziku.
Mēneša albums: Laura Marling — Semper Femina
Šķiet, ka britu dziesminieces Lauras Marlingas vārds jau ir kļuvis par tādu kā kvalitātes zīmi, jo šīs desmitgades laikā viņa ir paspējusi izdot jau piecus albumus, un visi no tiem ir saņēmuši augstu novērtējumu. Jaunākais šajā kompānijā ir aizgājušajā mēnesī izdotais Semper Femina, kas ir pirmais ieraksts, pie kura viņa strādājusi ar producentu Bleiku Milsu. Viņš savu darbu ir paveicis godam — lai gan, protams, Marlingas pārstāvētajā žanrā jauni divriteņi parasti netiek izgudroti, instrumentu partijas, kas papildina viņas maigo balsi un ģitāru, ir ne mazāk krāšņas kā iepriekš. Tikpat trāpīgi kā vienmēr ir arī dziesmu teksti, iespējams pat šajā jomā pārspējot iepriekšējo albumu veikumu, un domāju, ka lielākā daļa albuma klausītāju šeit spēs atrast vismaz vienu rindu, ar ko asociēties. Tāpēc liekas, ka šis varētu arī būt Marlingas līdz šim labākais labākais albums, un, ņemot vērā to, ka viņa iepriekš izcēluses ar konstantu kvalitāti, tas nozīmē visai daudz. Tāpat arī jāuzteic tas, ka ar Semper Femina šī dziesminiece kārtējo reizi ir pierādījusi, ka, lai mūsdienās radītu interesantu mūziku, nav obligāti jāizdomā kaut kas jauns, pietiek vienkārši ar māku rakstīt lieliskas dziesmas.
Rūdolfs Sietiņš
Mēneša dziesma: Slowdive — Sugar For The Pill
Slowdive atgriešanās pavada divejādas sajūtas. It kā forši dzirdēt vecās dziesmas koncertos, ar mūsdienīgāku izpratni un sajūtu, jo kā zināms grupas pastāvēšanas laikos grupas mūzika bija ļoti nenovērtēta. Bet jautājums paliek — vai tiešām grupa ir spējīga izdot jaunu albumu, kas turētu grupas augsto latiņu un nesabojātu grupas labo vārdu? Pirmais singls Star Rowing īsti uz šo jautājumu nespēja atbildēt. Un līdzīgi ir ar šo dziesmu, kas gan manuprāt ir ļoti laba un grupas mūzikai paver jaunus apvāršņus, bet tomēr viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu nesniedz. Slowdive joprojām spēlē shoegaze, bet skaistā melodija, kas nedaudz atgādina kādu vecu folkroka dziesmu, liek nodomāt, ka šī ir iespējams skaistākā popdziesma ko grupa līdz šim sarakstījusi.
Mēneša albums: Sorority Noise — You're Not As_____As You Think
Katras mūsdienu "emo revival" kustības grupas viens no mērķiem ir kļūt par "jaunajiem Brand New". Sorority Noise šim mērķim ir ļoti tuvu ne tikai tāpēc, ka jaunais albums pēc pašu vārdiem ir īsts "emocionālais buldozers", kura galvenās dziesmu tekstu tēmas ir depresija un tuvu draugu nāve, bet arī tāpēc, ka albumu producējis Maiks Sapone. Producents, kas jau ir kļuvis par tādu kā piekto neoficiālo Brand New dalībnieku. Tātad grupas ierastajam lipīgajam, bet ne noteikti ne kaitinošajam pop punk skanējumam, piešķirot eksperimentālāku šķautni un muzikālo dziļumu. Kas sajaukumā ar albuma enerģiju, rada īstu muzikālo kokteili, kas spētu uzrunāt ne tikai žanra piekritējus, bet arī pārējos, kas joprojām tic skaļu ģitāru, brutālu patiesību un kliedzošu vokālu spēkam.
Normunds Vucāns
Mēneša dziesma: Cold War Kids — Can We Hang On?
Jā, jā — vēl pirms savā virzienā saņemu kritikas vilni, es pats varu pateikt, ka saprotu, ka Cold War Kids nebūt nav tā labākā un aizraujošākā grupa uz pasaules, taču tajā pašā laikā arī jāatzīst, ka viņu darbos ir kas tāds, kas man liek pie tiem atgriezties atkal un atkal. Arī svaigais Can We Hang On?, kas sākas ar ļoti spēcīgām atsaucēm uz citu apvienības singlu First, ir tās, ko gribas dzirdēt ne reizi vien, turklāt katrā no tām saklausot ko nedaudz citādu. Man šķiet, ka Cold War Kids galvenais pluss vienmēr ir bijusi spēja radīt vienkāršu mūziku, kura patiesībā ir pārsteidzoši daudzslāņaina, un šis ir šī talanta kārtējais apliecinājums.
Mēneša albums: The Shins — Heartworms
Grozies kā gribi, bet The Shins ir The Shins arī 2017. gadā ar visām no tā izrietošajām sekām. Džeimss Melcers ar kolēģiem joprojām piedāvā ļoti lipīgas, spēcīgas un atmiņā paliekošas melodijas ar gana kvalitatīviem tekstiem un gana aizraujošiem muzikālajiem risinājumiem, lai tie ilgstoši paliktu atmiņā, taču neko tik ļoti spēcīgu, lai šo darbu gribētos dēvēt par ko tādu, kas atstāj nedēļām un pat mēnešiem paliekošu iespaidu. Jaunu Simple Song ieraksta dziesmu listē neatrast, taču vidējais līmenis šoreiz viennozīmīgi ir augstāks kā pēdējos pāris The Shins ierakstos, bet tas savukāer nozīmē — ja vien indie mūzika Tev iet pie sirds, šis ir ieraksts, ko nedrīskt palaist nekādā gadījumā.