Nedēļas dziesmas 11/05
The Antlers — Hotel
Vismaz man liekas, ka The Antlers ir viena no visgrūtāk izprotamajām mūsdienu rokgrupām, kā rezultātā tā negūst to atzinību, ko būtu pelnījusi. Bruklinieši savās melodijās vienmēr ir savijuši dziļu smeldzi ar patiesu daili, kam pamatā ir solista Pītera Silbermana neparastais vokāls. Hotel tas ir nedaudz vienkāršāks un pieejamāks nekā citos ierakstos, tomēr nepārprotiet — noslēpumainības plīvurs tāpat nekur nav pazudis.
/Normunds Vucāns/
Sharon Van Etten — Every Time the Sun Comes Up
Bieži vien, klausoties Šeronas Van Etenas daiļradē, gribot negribot sanāk aizdomāties par to, cik gan ļoti daudz ko interesantu un skaistu mūziķe spēj atrast un saskatīt ikdienišķajā, pat banālajā. Patiešām brīnišķīgā melodija zināmā mērā noslēpj to, cik prastas ainiņas vietām ir saklausāmas (I do your dishes but I shit in your bathroom), un, pat ja nenoslēpj, tā palīdz ietērpt nule kā dzirdēto pavisam citādās krāsās. Tādās, kas rada izjūtu, ka kompozīcija ir par kaut ko pašā pārākajā pakāpē.
/Normunds Vucāns/
Craft Spells — Komorebi
Saulaina indie roka taču nekad nevar būt par daudz, vai ne? Tad nu, lūk, jaunais singls no Sanfrancisko/Sietlas apvienības Craft Spells. Komorebi ir otrais ieskats viņu otrajā studijas albumā Nausea, kurš dienasgaismu ieraudzīs 10. jūnijā. Līdzīgi kā pirmajā albuma singlā Beaking the Angle Against the Tide arī jaunais Komorebi atrāda grupas jauno skanējumu, kas nu papildināts ar simfoniskiem instrumentiem un kļuvis daudzslāņains. Tajā vēl joprojām ir saklausāma bezrūpīgi vasarīgā atmosfēra, taču tagad vijoles piešķir arī melanholisku stīgu. Kā nekā ieraksta tapšanas laikā grupas galvenais vīrs Džastins Vallesteros cīnījies ar atkarību no sociālajiem medijiem, un tādēļ nolēmis izolēt sevi no pilsētas un digitālās vides trokšņiem. Rezultāts ir jūtams uzreiz, jo Craft Spells mūzika tagad ir smalkāka un detalizētāka. Cerēsim, grupa turpinās attīstīties arī turpmāk!
/Jana Udovenko/
Coldplay — A Sky Full of Stars
Jau iepriekš esmu rakstījis, ka pirmie vēstneši no maija vidū gaidāmā jaunā Coldplay veikuma Ghost Stories uz mani atstāja gana lielu iespaidu, lai domātu, ka pēc ilgāka laika posma šī blice atkal būs radījusi augstākās raudzes ierakstu. Diemžēl A Sky Full of Stars, kuras producēšana uzticēta Avicii, manu optimismu ir nedaudz noplacinājusi — šī kompozīcija, pirmkārt, ir pārlieku popsīga (it kā Magic būtu bijuši slikti komerciālie panākumi...), otrkārt, tā drīzāk atgādina par Viva La Vida laikiem, nekā liekas iederīga sestajā studijas albumā. Diemžēl vai, par laimi, tuvāko mēnešu laikā šo dzirdēsim daudz un dikti. Man liekas, ka tomēr diemžēl.
/Normunds Vucāns/
The Roots feat. Raheem Devaughn — Tomorrow
Es sevi noteikti nevaru saukt par The Roots fanu, bet vienmēr, kad viņu mūzika kaut kur ir dzirdama vai arī es uzzinu par jaunu grupas albumu, to noklausos ar prieku. Kaut gan ļoti kvalitatīvi un talantīgi, amerikāņi izdos jau vienpadsmito ierakstu, praktiski nemainot savu žanru, tādēļ zināma atkārtošanās nav nekāds pārsteigums. Vai tas traucē izbaudīt skaņdarbu? Absolūti nē, jo grūvīgais klavieru pamats un, jo īpaši, neosola finišs, kas sākas ap ceturto minūti, ir ļoti, ļoti garšīgs!
/Normunds Vucāns/
Banks — Goddess
Jaunā amerikāniete, kura paspēja atzīmēties mūsu pērnā gada labāko dziesmu topā, atgriežas ar titulskaņdarbu no septembrī gaidāmā debijas ieraksta. Līdzīgi kā iepriekš izdotās kompozīcijas, arī šī ir muzikāli ļoti seksīga, un lieliski iederētos kā fons guļamistabā. Par laimi, arī tekstuālā ziņā Goddess aizrauj un pārliecina, jo Banks šādu vārdu izdziedāšana piestāv perfekti.
/Normunds Vucāns/
Circa Waves — Know One
Izskatās, ka Liverpūles jaunieši Circa Waves ļoti nopietni gatavojas festivālu sezonai, kuras laikā viņi uzstāsies gandrīz katrā nozīmīgākajā pasākumā Britu salās — Know One ir kā radīts, lai otrās dienas pēcpusdienā lērums joprojām nedaudz iereibušu ļaužu tai plaudētu līdzi un censtos izkliegt piedziedājuma tekstu. Starp citu, vai tikai man tā šķiet, vai arī šis patiešām ļoti izklausās pēc popsīgāka The Strokes?
/Normunds Vucāns/