Mūziķi par Gada balvu

Vakar, 28. februārī, Latvijas Nacionālajā operā norisinājās Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2011 pasniegšanas ceremonija. Pēc pasākuma eRoks.lv aprunājās ar vairākiem no vakara varoņiem, lai noskaidrotu, kādas ir sajūtas pēc Gada balvu saņemšanas vai muzicēšanas šajā ceremonijā.

Viennozīmīgi lielākie vakara veiksminieki bija grupa Instrumenti, kuri mājup devās ar trijām balvām visās trijās kategorijās, kurās tām bija nominēti. Shipsi atzina, ka esot ļoti saviļņots:

„2011. gads mums bija ļoti sprigans un dažādām aktivitātēm bagāts, un šovakar mēs visi ieliekam tādu kā komatiņu un atskatāmies, kas tad īsti ir paveikts. Ir ļoti liels prieks un saviļņojums par labākās dziesmas un albuma balvām, tāpat arī jauki, ka klipu novērtēja.” Atbildot uz manu repliku, ka labākās dziesmas kategorija jau sāk pārvērsties par tradīciju (Instrumenti ieguvuši šo balvu jau trešo gadu pēc kārtas — aut.) mūziķis atsmēja, ka tagad jau esot bail ķerties pie jaunu dziesmu radīšanas. „Domāju, ka pagaidām atpūtināsim klausītājus no savas klātbūtnes — pabraukāsim pa festivāliem, piemēram, Tallinn Music Week nākammēnes, kur ir plānots lielāks koncerts. Koncentrēsimies uz priekšnesumiem, ir plānota mini tūre Skandināvijā, uzstāsimies arī Londonā, spēlēsim jau radīto materiālu, tajā pat laikā, protams, radot arī ko jaunu, bet tuvākajā laikā neko publicēt neplānojam.”

„Nozīmīgākā balva, protams, ir par albumu, jo tas ir kaut kas ļoti liels un visaptverošs, tas ir vairāk kā gada darba novērtējums, par ko ir liels gandarījums,” uz jautājumu par to, kura balva pašiem ir nozīmīgākā, nevilcinoties atbildēja Reynsi. Abu vīru domas sakrita jautājumā par to, kas no vakara gaitā redzētā bija visinteresantākais. „Droši vien, nebūsim oriģināli, sakot, ka tas, kā Fredis šo visu novadīja, bija augstākā pilotāža. Noteikti jāizceļ arī The WOW, ir ļoti liels prieks redzēt kā viņi aug un kvalitatīvi dara savu darbu.”

„Sajūtas ir superīgas!” neilgi pēc priekšnesuma atzina The WOW soliste Maija Gaile. „Protams, kā jau vienmēr bija nelielas ķibeles, bet ja jau saki, ka tās nevarēja manīt, viss ir kārtībā. Diemžēl visus, kas dziedāja neredzēju, jo pirmās daļas laikā bija jāgatavojas pašai kāpt uz skatuves, bet no tā, ko redzēju, jāsaka, ka Bermudu Divstūris reāli iekačāja, arī Doma skolas zēnu koris un gospeļu koris bija lieliski. Vispār šis pasākums katru gadu ir tāds, kurā ir ko redzēt un par ko priecāties.

Protams, pēc gada arī pašiem gribētos iet pēc kādas balvas, vai vismaz tikt nominētiem. Šogad aktīvi strādāsim, lai mūs ievērotu debijas sakarā, bet arī labākās dziesmas kategorijai nav ne vainas [smejas]! Jau nākamnedēļ ir gaidāms mūsu jaunais singls, albumu nesolīsim līdz gada beigām, bet par EP gan nopietni domājam.”

The WOW priekšnesumu kā vienu no vakara labākajiem mirkļiem izcēla arī Goran Gora, kurš kopā ar Lindu Leen izpildīja dziesmu I Do. „Man vienmēr ir patikuši The WOW, man patīk sekot līdzi šīs grupas attīstībai, un par viņiem bija liels prieks. Arī Astro’n’Out man patika, tur viss bija skaisti. Protams, kā parasti spīdoši bija The Sound Poets. Ja runājam par nominācijām, viss bija kārtībā, īpašu pārsteigumu nebija, un uzvarēja visi tie, kam vajadzēja uzvarēt. Protams, tas ir nedaudz skumji, bet labā nozīmē, jo gribējās kādu pārsteigumu. Gribētos gan izcelt Elizabetes Balčus uzvaru, prieks par viņu, turklāt to varbūt iepriekš nevarēja droši prognozēt. Kopumā jāsaka, ka ceremonija bija forša, viss bija noorganizēts kārtīgi un uzstājās labi mūziķi.”

Arī The Sound Poets solists Jānis Aišpurs izteica patiesu prieku par Balčus triumfu:

„Ir ļoti liels prieks par Elizabeti — prieks gan par to, ka to ieguva kārtīga debija, turklāt arī viņas radītā mūzika ir kas pilnīgi jauns Latvijas apstākļiem. Manuprāt, nevar salīdzināt vienā kategorijā grupas, kuras pastāv jau teju 10 gadus un kaut ko pilnīgi jaunu, kas tikko ir parādījies. Šāds iznākums ir godīgs. No visiem priekšnesumiem man vislabāk patika Linda Leen un Goran Gora, kā arī Astro’n’Out — manuprāt, Māra un grupa jauno dziesmu nospēlēja un prezentēja vienkārši izcili! Mana uzstāšanās? Pašam jau grūti spriest, bet šķiet, ka cilvēkiem patika. Bija nedaudz lielāks satraukums kā parasti, bet arī pasākums bija svarīgs, tāpēc tā. Protams, dažas lietas neizdevās, bet kopumā esmu gandarīts par to, ko parādījām.”

Pati Gada debitante Elizabete Balčus vēl ilgi pēc triumfa izskatījās patīkami pārsteigta un starojoša:

„Visas sajūtas šobrīd ir tādā kā mutulī, es pat īsti neaptveru to, kas ir noticis! Patiesībā, es pat nemanīju, kad pieteica manu nomināciju, vienkārši apkārtējie man teica, ka nu ir, nu ir jātur īkšķus [smejas]! Ir patiess prieks, protams. Es ļoti cerēju, ka novērtēs, kaut kādā mērā arī to gaidīju, bet tas nemazināja pārsteigumu un šoku iegūstot balvu. Kas tālāk? Īsti pat nezinu, jāgaida iedvesma un jārada. Esmu sapratusi, ka man ļoti patīk strādāt pie albuma ierakstīšanas, gan radīt, gan papildināt dziesmas, gan arī meklēt mūziķus, kas palīdzēs tā ierakstā un tā tālāk, tāpēc pie tā visa gribas atgriezties.”

Vakardienas ceremonija noteikti nebūtu iedomājama arī bez Linda Leen, kura triumfēja labākā koncertieraksta kategorijā, kā arī nodziedāja divas dziesmas kopā ar Vidzemes kamerorķestri.

„Es tiešām īpaši negatavojos balvas saņemšanai, jo šovakar galvenais bija plānotā uzstāšanās, jo, vismaz man, konkurencē starp balvas saņemšanu un uzstāšanos vienmēr uzvar uzstāšanās. Tā aizņem lielāku vietu sirdī un sniedz lielāku emocionālo pacēlumu. Tas izdevās un varēju baudīt atlikušo vakaru, kuru, protams, patīkamāku padarīja saņemtā balva. Pēdējos gados ir darītas daudzas lietas, bet lielāku atzinību biju saņēmusi no klausītājiem un koncertu apmeklētājiem, nevis no žūrijas, tāpēc šis bija ļoti jauks pārsteigums.

Protams, ļoti iespaidīgs bija ASV vēstniecības sagatavotais priekšnesums. Lūk, nācija, kas orientēta uz šovbiznesu, zina, kā vienkāršu pieteikumu iespējams pārvērst iespaidīgā šovā, par ko visi pēc tam runā. Vēl man ļoti, ļoti patika arī The Sound Poets ar Kalniem Pāri, kas atklāja vakaru. Man šķiet, ka tā ir skaitākā dziesma, kas pēdējā laikā radīta Latvijā! Tas bija lieliski!”

Foto:  Jānis Grosbahs