Laika Suns - Gaismas Lādiņš

Liekas, ka pavisam nesen Laika Suns izdeva savu debijas EP Nakts Karalis, bet skat — kopš tā laika pagājuši vairāk nekā divi gadi. Pa šo laiku grupa jau ir paspējusi ieņemt tik stabilu nišu pašmāju mūzikā, ka rodas sajūta, ka viņi ar mums kopā ir jau ļoti sen, tomēr nē — šodien klajā laistais Gaismas Lādiņš ir grupas pirmais studijas ieraksts.

Klausoties Gaismas Lādiņu, gribot negribot nemitīgi sanāk aizdomāties. Par mūziku, tās skanējumu, grupu, dziesmu tekstiem, pat eksistenciāliem jautājumiem un vēl visdažādākajām citām tēmām. Izklausās banāli, bet tā ir — divu gadu laikā Laika Suns galvenā kvalitāte nav mainījusies ne par mata tiesu, un grupa joprojām rada mūziku, kas tiešām kustina smadzenes. Esmu drošs, ka kvarteta solists un dziesmu autors Arnis Račinskis par šo ir lepns, un viņu var saprast — uz to ir mērķtiecīgi iets, turklāt dauzi ko tādu nemaz nemāk paveikt.

Kas zīmīgi, dziesmas klausīties pavirši īsti neizdodas pat situācijās, kad to centos darīt — laikam te pie vainas ir to muzikālā struktūra, kas ir pietiekami sarežģīta, lai nepaslīdētu garām nesaklausīta. Jau Nakts Karalī skaņdarbu ritmiskie zīmējumi nebūt nebija viegli, taču tagad tie ir pavisam citā līmenī, visā visumā daudz vairāk atgādinot postroku nekā indie. Protams, nekur nav pazudušas arī salīdzinoši daudz pieejamākās, plašākām masām saprotamākās dziesmas, kas var kļūt par labi zināmiem Laika Suns skaņdarbiem, taču cita tāda līmeņa grāvēja kā Ir Jau Vēls diskā vairs nav.

Atceros, ka Nakts Karalis man šķita ļoti saprotams un tiešs ieraksts jau no paša sākuma, tāpēc biju pārsteigts, ka, lai pilnībā uztvertu Gaismas Lādiņu, to nācās noklausīties reizes piecas, taču tas noteikti ir bijis tā vērts. Jo vairāk ieraksts dzirdēts, jo vairāk to gribas atkal dzirdēt, kā jau kārtīgam groveram piedienas. Katrā ziņā varu tikai rekomendēt diskam dot vairākas iespējas arī tad, ja liekas, ka pirmo tas nav izmantojis, jo īstais stāsts ir sadzirdams vien kā 11 kompozīciju kopums, nevis atsevišķu dziesmu izvilkums.

Tieši stāsts, pie kā visu laiku sanāk atgriezties šajā recenzijā, arī ir galvenais Gaismas Lādiņa trumpis. Laika Suns ir izstāstījis daudznozīmīgu stāstu, kura dažādās šķautnes uz katru klausītāju rezonēs citādi, tāpēc arī dziesmu interpretāciju atstāšu katra paša ziņā. Vien piebildīšu to, ka šī nav mūzika, ko uzlikt fonā — dziesmas prasa un arī paņem zināmu koncentrēšanos, taču par to pretī dod labas atziņas. Godīga maiņa, tā teikt.

9/10