Carnival Youth - Vienā vilcienā
Pēc tam, kad Ivars Āboliņš NEPLP sēdē paziņoja, ka radio stacijā Pieci.lv skanēs mūzika tikai latviešu valodā, Carnival Youth puiši steidzās uz Berlīni, lai ierakstītu jaunu albumu — šoreiz latviešu valodā. Grupa vēl nebija paspējusi nolaisties Berlīnes lidostā, kad pēc kārtējā padomes paskaidrojuma tomēr izrādījās, ka tomēr radio drīkstēs skanēt arī citās valodās radītā Latvijas mūzika, taču doties atpakaļ mājās bija jau par vēlu, tādēļ te nu mēs esam, ar Carnival Youth jaunāko albumu Vienā vilcienā, rokās.
Šī versija par albuma tapšanu, iespējams, neatbilst patiesībai, bet, klausoties jaunatnes jaunāko veikumu, nepamet sajūta, ka zināma patiesība šajā stāstā tomēr varētu būt. Tam par iemeslu ir šķietami sasteigts un ne līdz galam pārdomāts ieraksts, kas turklāt tika izdots bez īpašām iepriekšējām mārketinga akcijām. Pat tā pirmais singls tika izdots tajā pašā dienā, kad disks. To arī nevarētu dēvēt par pārsteiguma albumu, kā tagad ir izplatīts darīt rietumos, jo jau iepriekš bija zināms par tā izdošanu.
Lai arī dziesmās var saklausīt jaunas un iepriekš nedzirdētas idejas, kopumā apvienība neaizraujas ar eksperimentēšanu. Muzikāli šis albums ir tuvu tam, kas darīts jau iepriekšējos ierakstos, vien bez izteiktas psihodēlijas un ar mēģinājumu radīt saulaināku indie pop mūziku. Ieraksts ir salīdzinoši īss, taču tajā tāpat ir ievietotas divas starpspēles jeb starpplūdes, kā to izvēlas dēvēt pati grupa. To atrašanās albumā neliekas īsti pamatota, jo tās necenšas mainīt ieraksta noskaņu, vai pateikt ko tādu, ko citās dziesmās nebija iespējams. Tās netiek arī izmantotas tam, lai klausītājs atvilktu elpu pēc kādas spēcīgas vai intensīvas dziesmas. Paliek iespaids, ka tās drīzāk ievietotas dziesmu saraksta pagarināšanai vai Carnival Youth vārddarināšanas talanta atrādīšanai.
Pievēršoties galvenajai ieraksta atšķirībai salīdzinot ar iepriekšējiem veikumiem — dziesmu vārdiem latviešu valodā — arī tas nespēja pārsteigt. Jau iepriekš apvienība bija izmantojusi Imanta Ziedoņa dzeju, taču šoreiz uzsvars likts uz pašu radītiem tekstiem. Līdzīgi kā klausoties grupas skaņdarbus angļu valodā, arī šoreiz šķiet, ka puišiem īsti nav, ko pateikt savam klausītājam. Varētu domāt, ka kvartetam vajadzētu spēt radīt aizraujošus stāstus par jaunības pārdzīvojumiem vai pārdomām vai kaut par būšanu prom no mājām, koncertējot tālienē, kas tomēr nav iespējams visām Latvijas grupām. No viņiem netiek gaidīti teksti par sociāli politiskām tēmām, tāpēc gribētos ticēt, ka ir iespējams radīt labākus tekstus par tiem, kuros nekas īsti netiek pateikts. Protams, var norādīt, ka arī citiem Latvijas popmūzikas pārstāvjiem teksti nav diži spēcīgāki, bet vai ar to būtu jālepojas?
Te gan arī jāatzīmē, ka ne viss, kas būtu sakāms par šo ierakstu, ir negatīvs. Tā tehniskā kvalitāte ir ļoti augstā līmenī, kam par iemeslu visticamāk ir darbs profesionālā studijā Berlīnē. Ar atmiņā paliekošu melodiju izceļas Kilometriem tālu, kas izvēlēts par pirmo diska singlu. Tāpat uz citu skaņdarbu fona izceļas Stūre skanējums, un ikvienam, kuram kaut nedaudz ir zināma Imanta Ziedoņa dzeja vai biogrāfija, būs skaidrs, ka tieši šis ir skaņdarbs ar viņa dzejoli teksta pamatā. Pat ja nepievērš uzmanību tam, ka tieši Imants Ziedonis radīja šo tekstu, tas atšķiras no citiem ar to, ka tā uzmanības centrā ir kāds uztverams, saprotams tēls un tam ir kāds stāsts, ko mums pastāstīt.
Ja runā par Latvijas mūziku, tad Carnival Youth ne šobrīd, ne tuvākajā nākotnē nezaudēs savu vietu tajā, pat ar šādu viduvēju ierakstu. Ja runa ir par ārzemēm, tad grūti iedomāties, kā šī ieraksta izdošana sekmētu izredzes tur ”izsisties”, jo arī muzikāli tas nepiedāvā kaut ko jaunu un revolucionāru. Vienā vilcienā varētu iztēloties kā labu EP, kaut vai atmetot starpplūdes un, piemēram, noslēdzošo skaņdarbu. Tad koncentrētā veidā būtu atrādīta gan spēja radīt latviešu dziesmas, gan vairākas jaunas idejas, piemēram, uz sintezatoriem balstīto Ūdensmērītāji, tāpat būtu vismaz viens hits, ko atskaņot koncertos. Protams, var teikt, ka arī šobrīd tas viss ir atrodams, bet kopējais iespaids par noīsināto versiju būtu bijis labāks. Pēc pāris noklausīšanās reizēm īsti nav skaidrs, kāpēc bija jāsteidzas ar šāda ieraksta izdošanu, ja vien ne sākumā pieminētās versijas dēļ.
5.5/10
Piekrītu, ka šis albums izklausās nenoslīpēts un rada iespaidu par sasteigtību. Taču nepiekritīšu tam, ka jauniešiem iepriekšējos albumos nebija, ko teikt.
Viņu dziesmās uzsvars tiek likts nevis uz vārdiem, bet uz emocijām un asociācijām. Piemēram, viņu populārākā dziesma "Never Have Enough" ir stāsts par draudzību, tajā (kā es to saklausu) netieši ievīta tēma par pašnāvību un aicinājums nepadoties ("don't end, we all are your friends"); klausoties to rodas tāda kā nostaļģijas sajūta. Konkrētā, secīgā vēstījuma trūkums atstāj vietu brīvai klausītāja dziesmas interpretācijai. Savukārt dziesma "Octopus" patiešām izraisa vēlmi pakļauties dziesmā izteiktajam aicinājumam, novilkt kurpes un dejot. Dziesmās "Brown Eyes And All The Rest" un "Traffic Lights" saklausāmas mīlestības izraisītas pārdomas ("my heart's too old to survive this storm, but yours too bold to give up, rest"), ("how can we end where we started?").
Ja runājam par jaunības pārdzīvojumiem, kādas tad vēl ir jaunības tēmas, ja ne attiecības (iepriekšminētās dziesmas + "Iloveyous"), filozofēšana ("Sometimes"), sevis saprašana un izzināšana ("Fooling Myself") un dzīves baudīšana ("Surf", "Hunting For The Sun")? Gandrīz katrā viņu dziesmā saklausāms kāds emocionāls pārdzīvojums, izņēmums varbūt ir "Youth Is Gold", kas pauž konkrētu uzskatu.. Kā tad tā - Carnival Youth nav, ko teikt? Viņi prot uzrunāt citus jauniešus, kas tad arī ir viņu mērķauditorija. Man ļoti patīk tas, ka viņu dziesmas ieskicē tēmu, bet nav ārkārtīgi konkrētas, un es varu tajās saklausīt pati savus pārdzīvojumus.
Piebildīšu arī, ka, jo tuvākas attiecības veidoju ar mūziku, jo vairāk saprotu, ka vārdi un teksts ne vienmēr ir galvenais. Man gan ārkārtīgi patīk trāpīgas dziesmas ar analoģijām un saturiskiem vai asprātīgiem tekstiem, taču tas reizēm nav pats būtiskākais, svarīgi ir tas, kādas mūzika cilvēkos izsauc sajūtas un emocijas (tādēļ pastāv instrumentālā mūzika kā arī t.s. "scat singing", kā, piemēram, Helēnas Kozlovas dziesmās) un viņu daiļrade tādā ziņā ir ļoti piesātināta.
Vārds mūzikā ir līdzeklis, ar ko paust vai izraisīt emociju vai izjūtu, vai, alternatīvā gadījumā, paust domu vai izraisīt pārdomas. Viņu mūzikā lielākoties vērojams otrais variants.
tb, pirmais variants, par emocijām vai izjūtām.
Līdzīgas sajūtas - pat spēlējot indie pop ir iespējams pateikt kaut ko saturīgu un spēcīgu. Tieši tā albumā pietrūka. Ieraksta skaņas kvalitāte gan ir patīkama ausīm.
Edmunds
5. jūnijā, 12:41