Blogs: Mani Positivus notikumi 2011. gadā
Iepriekšējās nedēļas nogales notikumi Salacgrīvā kļuva par manu otro Positivus festivālu — šajā virzienā pirmo reizi devos pirms gada. Arī toreiz festivāls bija lielisks, tomēr šogad patīkamu brīžu bija vairāk, daži no tiem pat pilnīgi neticami.
Šajā blogā neesmu pieminējis pāris koncertus, kurus uzskatu kā vienus no labākajiem visā festivālā — tie gluži vienkārši nav iekļuvuši zemāk apskatītajās kategorijās. Šīs apvienības toties iekļautas pašā apakšā atrodamajā TOP5, kurā iekļauti mani pieci mīļākie koncerti, gan bez noteiktas secības — jau tā bija sarežģīti izvēlēties šo piecinieku, par vietām nemaz nerunājot.
Pārsteigumi arī uz lielās skatuves
Kā pirmās es vēlētos izcelt grupas, kas mani šajās divās dienās patīkami pārsteidza. Lai arī Hurts bija vieni no hedlaineriem un viņu augsti atzītais koncerts Glastonberijā runāja pats par sevi, ko tādu tomēr gaidījis nebiju. Lielisks koncerts, teicams šovs, laba komunikācija ar lielo skatītāju pūli, kurš savukārt neatpalika ar dziedāšanu līdzi, par ko vislielākais pārsteigums. Hurts man patika arī iepriekš, taču piektdienas vakarā mans iespaids par viņiem tikai uzlabojās — šī uzstāšanās beidzot palīdzēja arī man saprast, cik "lieli" viņi ir.
Pie patīkamajiem pārsteigumiem noteikti pieskaitu arī Frankie & the Heartstrings. Ja ierakstā viņu skanējums ir savdabīgs (lielākoties labā nozīmē, bet ne vienmēr), tad dzīvajā viņu dziesmas skan pavisam savādāk — smagāk un aizraujošāk. Tieši koncertos šī grupas dalībnieki parāda savu īsto potenciālu, esot aktīvi un agresīvi.
Ne gluži to, ko biju gaidījis, sniedza arī King Charles. Jau iepriekš klausoties šo mūziķi, biju iegaumējis, ka viņam patīk lēkāt pa stiliem, bet sagaidīt vairākas dziesmas, kurās dominēja kas pat smagā metāla cienīgs, nebiju gatavs. Protams, rāpšanās pa Tele2 skatuves konstrukciju arī ir pieminēšanas vērta, taču tas īsti nav mans personiskais pārsteigums — to nebija gaidījis gandrīz neviens.
Tāpat par kopējo pārsteigumu kļuva Instrumentu uzstāšanās pirmās dienas beigās. Lai arī koncerts bija ļoti īss, tas bija fantastisks — neiedomājams skatītāju atbalsts (un arī daudzums — tā tomēr bija I Love You, pati mazākā no trim galvenajām skatuvēm), lieliska uzstāšanās un milzums pozitīvu emociju. Līdzīgus vārdus jāsaka par James uzstāšanas otrajā dienā. Šī koncerta notikumi ir gan pārsteidzoši, gan lieliski, gan maģiski. Jau 12 gadus cilvēki nebija apsēdušies pie Sit Down, bet dejošana uz skatuves kopā ar grupu vispār bija kas neredzēts. Īsāk sakot — tā parasti nenotiek!
Ok Go īsti novērtēt nespējām
Lielisko videoklipu meistari Ok Go Positivus skatītājiem sniedza teicamu uzstāšanos, diemžēl šis bija viens no retajiem gadījumiem, kad pūlis pie festivāla lielākās skatuves nebija uzdevumu augstumos — pirmo dziesmu laikā tas bija samērā kluss, tad skatītāji jau atbrīvojās un atbalstu varēja saukt par diezgan pieņemamu, taču beigās šķita, ka pūlis atkal pieklusis. Kopīgās dziedāšanas laikā dziesmā This Too Shall Pass grupai pat nācās mudināt skatītājus dziedāt, sakot, ka Lietuvā un Igaunijā tas esot sanācis labāk. Lai arī vokālists Deimiens Kulašs beigās atzina, ka esam labākie Baltijā, tāda sajūta īsti nepalika.
Acīmredzot jau pieminēto videoklipu dēļ skatītāji īsti nespēja pārslēgties uz reālu Ok Go koncertu — daudziem noteikti bija grūti iedomāties grupas dalībniekus skraidām pa skatuvi, nevis lēkājot pa trenažieriem (Here It Goes Again), izspēlējot trikus ar suņiem (White Knuckles) vai piedaloties grandiozā ķēdes reakcijā (This Too Shall Pass). Toties grupas atdeve bija lieliska un šis ir viens no maniem TOP koncertiem visā festivālā.
Uz ko neizdevās paspēt
Diemžēl ne visas uzstāšanās, kuras vēlējos noskatīties, izdevās redzēt kaut daļēji. Pirmajā dienā nācās palaist garām HMP? un Goran Gora & the Yrs, bet no sestdienas programmas visvairāk žēl ir par vien minimālo ieskatu Ewert and the Two Dragons un Chapel Club koncertos, kā arī nedaudz par Glasser neredzēšanu vispār. Tāpat gribēju novērtēt The Mundane, nedaudz žēl arī par garām palaistajiem DJ setiem Radio 101 vagoniņā un uz I Love You skatuves abu dienu laikā, kuriem labākajā gadījumā pāris reizes pagāju garām. Tiesa, neviena no šīm uzstāšanām nebija manu augstāko prioritāšu sarakstā, līdz ar to lielu bēdu noteikti nav un cits redzētais visu atsver.
Novēlējums festivālam
Kā jau izteicās festivāla boss Ģirts Majors, pastāv iespējamība, ka nākamgad Positivus varēsim baudīt trīs dienas. Noteikti ceru uz šādu notikumu attīstību, tāpēc mans novēlējums festivālam — lai izdodas sastādīt gana aizraujošu programmu arī trīs dienām! Vairāk dienu nozīmē vairāk mūziķu, kas savukārt nozīmē lielākas izmaksas, līdz ar to jācer, ka festivālam izdotos piesaistīt pazīstamus un kvalitatīvus mūziķus pietiekami lielā skaitā. Godīgi sakot — ir sajūta, ka Positivus nepievils arī 2012. gadā!
Mani 2011. gada Positivus festivāla pieci mīļākie koncerti (bez secības)
Pulled Apart By Horses | Ok Go | Mark Ronson & The Business Intl. | Frankie & the Heartstrings | Hurts
Foto:
Nils Vinils