Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Ceļš uz Positivus 2016 - Hot Chip

Lauris Anstrauts, 2016. g. 13. jūlijā

Līdz Positivus festivāla sākumam palikušas tikai divas dienas, bet mums vēl ir palikuši daži mākslinieki ar kuriem iepazīstināt. Šodien kārta vienai no festivāla svarīgākajām grupām — Hot Chip.

Kas?

Britu apvienība Hot Chip pastāv jau vairāk nekā piecpadsmit gadu — tās pirmssākumi meklējami ap 2000. gadu Londonā, kad šo grupu nodibināja skolasbiedri Aleksis Teilors un Džo Godārds, kuri vēl joprojām savā starpā dala grupas līdera pienākumus. Tiesa gan, šīs līderu lomas vairāk attiecas uz ierakstiem, jo koncertos visi septiņi grupas dalībnieki ir visai vienlīdzīgi, ko var pamanīt arī skatuves izkārtojumā. Pirmie darbības gadi grupai pagāja koncertējot un izdodot pašizdotus ierakstus, līdz 2003. gadā viņi noslēdza ar līgumu ar pazīstamo neatkarīgo ierakstu kompāniju Moshi Moshi, kā rezultāts bija viņu debijas albums Coming On Strong. Lielos panākumus tas gan uzreiz viņiem neatnesa, bet šis albums bija pietiekami kvalitatīvs, lai līgumu viņiem piedāvātu tobrīd lielā ierakstu kompānija EMI. Tieši viņu pirmais albums EMI paspārnē — 2006. gada The Warning — bija Hot Chip lielā izlaušanās, gūstot gan komerciālus panākumus, gan kritiķu uzslavas, gan nomināciju prestižajai Mercury balvai.

Ieskrējušies ar The Warning, divus gadus vēlāk viņi atgriezās ar Made In the Dark, kas atkārtoja iepriekšējā albuma panākumus kritiķu novērtējuma ziņā, un pat pārspēja tos komerciālajā ziņā. Tas joprojām ir grupas komerciāli veiksmīgākais albums, sasniedzot ceturto vietu britu albumu topā, un tajā atrodams arī grupas populārākais singls Ready For The Floor. Protams, ka ar šiem diviem albumiem viņi paši sev bija uzstādījuši diezgan augstu latiņu, bet, par laimi, to bez grūtībām pārvarēja arī abi nākamie — One Life Stand un In Our Heads (patiesībā, viņi ir apbrīnojami konsekventa grupa, jo visiem viņu albumiem, izņemot pirmo, ir gandrīz vai identisks vidējais kritiķu novērtējums — aptuveni 8/10).

Grupas sastāvs šo vairāk nekā 15 gadu laikā ir vairākas reizes mainījies, tiesa gan, vēl neviens mūziķis no grupas nav aizgājis, tieši otrādi — gadu gaitā tās sastāvs ir nedaudz papildinājies. Jāpiebilst arī, ka gandrīz visi no grupas mūziķiem paralēli Hot Chip darbojas arī citos projektos, bet Hot Chip ieraksti tomēr viņiem visiem, šķiet, ir pirmajā vietā. Jaunākais no tiem — Why Make Sense? — iznāca pagājušā gada maijā, tiekot ierasti labi novērtēts gan no kritiķiem, gan faniem. Uzreiz pēc albuma izdošanas viņi devās tūrē, kas turpinās joprojām, tas laikā izceļoties ar visai triumfālu uzstāšanos pagājušā gada Glāstonberijas festivālā, un, cerams, ka arī ar tikpat triumfālu uzstāšanos šī gada Positivus. Starp citu, interesanti, ka pagājušajā novembrī Hot Chip bija viena no pirmajām grupām, kas uzstājās Parīzē pēc tur notikušajiem terora aktiem, un domāju, ka šis koncerts uz mūžu paliks atmiņā gan grupai, gan koncerta apmeklētājiem.

Ko spēlē?

Hot Chip vārds bieži vien tiek saistīts ar pagājušās desmitgades beigās stilīgo indietronica jēdzienu, tomēr izpildītājiem, kam tiek piedēvēts šis žanrs, bieži vien skanējumā nav nemaz tik daudz kā kopīga, tāpēc tas diez vai būtu labs veids kā viņus raksturot. Hot Chip mūziku, manuprāt, gan nav viegi raksturot jebkurā gadījumā, jo tajā sajaucas vismaz desmit dažādi žanri, tāpēc centīšos to paveikt maksimāli vienkārši. Proti, tos, kuri viņus tik labi nepazīst, aicināšu būt gataviem būt dejot, pat tad ja jums deju mūzika nemaz īsti nepatīk, savukārt tos, kuri viņus līdz šim klausījušies tikai ierakstos, aicināšu būt gataviem pārsteigumiem, jo viņu dziesmu dzīvās versijas mēdz būt visai atšķirīgas no ierakstiem. Tikmēr tiem, kuri ir redzējuši arī viņu dzīvos ierakstus vai pamanījušies redzēt viņus klātienē, droši vien nekas nav jāstāsta, jo viņi jau tāpat ar nepacietību gaida šo uzstāšanos. Starp citu, Hot Chip izceļas arī ar to, ka savos koncertos bieži iekļauj kaverversijas, un, spriežot pēc pēdējo koncertu setlistēm, Salacgrīvā varam sagaidīt vismaz divu slavenu dziesmu kaverus.

Kāpēc jāredz?

Staņislavs Fisenkovs, Intro.lv žurnālists

Viens no šīgada festivālu sezonas aktuālākajiem vārdiem neapšaubāmi ir LCD Soundsystem. Diemžēl viņus mums šogad festivālā neredzēt, bet daļiņu no viņiem Positivus ienesīs britu apvienība Hot Chip. Pirmkārt, tajā ir viens no Ņujorkas ansambļa dalībniekiem, otrkārt, viņu koncertu noslēgumos, kad tiek spēlēta Brūsa Springstīna dziesmas Dancing In the Dark kaverversija, tās beigas tiek iekļautas arī All My Friends rindas. Tas piešķir Hot Chip koncertam pat vēl lielāku vērtību nekā sākotnēji. Nemaz nerunājot par aktuālo, Hot Chip uzstāšanās Latvijā neapšaubāmi jau ilgstoši tika gaidīta, tāpēc tuvāko piektdienu daudzi gaida ar nepacietību. Festivālu setlistēs viņi iekļauj gan savus lielākos hitus, gan pērles no jaunākajiem albumiem, padarot savu uzstāšanos par interesantu gan viņu mūzikas cienītājiem, gan cilvēkiem, kuri tik labi viņus nepazīst. Piektdienas vakarā palaist garām Hot Chip būtu grēks, tādēļ noteikti ieplānojiet viņus apmeklēt, jo tas ir pirmās festivāla dienas nozīmīgākais koncerts.

Rūdolfs Sietiņš, Intro.lv žurnālists

Katru reizi, braucot uz Positivus, domāju, kurām dziesmām festivālā saaicinātie izpildītāji varētu nospēlēt kaverversijas. Nemirstīgā Brūsa Springstīna vēl vairāk nemirstīgā Dancing In The Dark Hot Chip repertuārā varētu būt visu manu sapņu piepildījums. Labā ziņa ir tāda, ka šī kaverversija jau ir kļuvusi par Hot Chip koncertu noslēdzošo klasiku. Loģiski, ka ārdīšanās pie astoņdesmito superdziesmas superstilīgas grupas izpildījumā, nav vienīgais labais ko mums piedāvās Hot Chip, tomēr man pietiktu jau ar to vien.

Lauris Anstrauts, Intro.lv žurnālists

Hot Chip uzstāšanās šī gada Positivus man laikam ir viens no lielākajiem festivāla prieciņiem, jo jāatzīst, ka viņus Salacgrīvā esmu gaidījis jau no šī festivāla pirmssākumiem, un nu viņi beidzot būs uz šejieni atbraukuši. Tas gan nenozīmē, ka tas ir noticis pārāk vēlu, jo, atšķirībā no dažiem citiem māksliniekiem, ko cerēju sagaidīt pirmajos Positivus gados, viņi nav palikuši ne par kripatiņu mazāk aktuāli, drīzāk tieši otrādi. Tāpēc piektdienas vakarā bez šaubām būšu kaut kur pirmajās rindās pie Lattelecom skatuves, lai no sirds izdejotos pie grupas, kuru esmu vēlējies redzēt dzīvajā jau ļoti sen. 

Iepriekšējie Ceļš uz Positivus sērijas raksti:

C Duncan

HÆLOS

Minor Victories

Charles Bradley

Air

Oh Wonder

Mercury Rev

Grimes

Ellie Goulding

Ho99o9

John Newman

M83

Cigarettes After Sex

Iggy Pop

Wolf Alice

San Fermin

Richard Hawley

Years & Years

Liima

Arthur Beatrice

The Japanese House

Tavs komentārs