Mēneša albums: maijs

Pagājis vēl viens mēnesis gan 2015. gadā, gan mūzikā, tāpēc atskatāmies uz to, kas pievērsis mūsu uzmanību maijā. Starp sev tīkamiem atradām dažādu žanru ierakstus, tāpēc — lai interesanta lasīšana.

Jana Udovenko

Mēneša albums: Unknown Mortal Orchestra — Multi-Love

Februārī, rakstot par Unknown Mortal Orchestra jauno singlu Multi-Love, prognozēju, ka maijā gaidāmais albums varētu kļūt par galveno vasaras skaņu celiņu, un šobrīd ļaušos apgalvot, ka šis minējums bijis pareizs. Viņu trešā plate Multi-Love skan tikpat svaigi un koši kā sulīgs apelsīns vai zemeņu saldējums, kuru saulainā dienā gribas baudīt vēl un vēl. Kaut gan stipri pacilājošāks un nopulētāks nekā iepriekšējie albumi, tajā nav zudis Rubana Nīlsona komplicētais dziesmu rakstīšanas stils, kas šoreiz veltīts dažādu attiecību tēmu šķetināšanai. Var tikai apbrīnot, kā viņam vienmēr izdodas šos tekstus ievīt tik neordinārās un svaigās skaņās. Turklāt Multi-Love piemīt īpaša aura, kas liek jaunajām dziesmām izklausīties tā it kā tās jau ar tevi būtu dzīvojušas ilgu laiku — patīkami pazīstami, bet tajā pašā laikā nekur līdz šim nedzirdēti.

Mēneša dziesma: A$AP Rocky — L$D

Jāatzīst, ka pa lielam L$D piešķīru mēneša dziesmas titulu tās videoklipa dēļ, kas ievērojami paceļ dziesmu augstākā līmenī. Tā nes skatītāju cauri Japānas ielām Gaspara Noe filmas Enter the Void stilistikā, kas padara skaņu un video par ideālu simbiozi. Maigi pulsējošs bīts un nesteidzīgā ģitāra ieaijā, kamēr neona gaismas apreibina, un, lai gan jaunākais A$AP Rocky albums nav spējis pat pietuvoties savam priekšgājējam Long.Live.A$AP, šī dziesma un videoklipā iekļautais Excuse Me gabaliņš ir viens no albuma augstākajiem punktiem.

Lauris Anstrauts

Mēneša albums: Donnie Trumpet & The Social Experiment — Surf

Nozīmīgu hiphopa albumu šogad un pat šomēnes (nepiekritīšu kolēģei Janai — At.Long.Last.A$AP ir līdz šim labākais A$AP Rocky ieraksts, kam gan tik un tā pavisam nedaudz pietrūka līdz mēneša albuma titulam) nav trūcis, bet, domāju, ka Surf atrašanos to vidū daudzi nebija gaidījuši. Tas, kāpēc tā, ir vesela stāsta vērtībā, bet sīkās detaļās neizplūdīšu — divus gadus ilgās Chance The Rapper debijas albuma gaidas (kas, starp citu, joprojām turpinās, jo šis albums ir centrēts uz viņa grupas biedru Donnie Trumpet) ir plaši aprakstāms temats, ko šajā rakstā nevaru ietilpināt. Jāsaka arī, ka tiem, kas nepacietīgi gaidījuši jaunu ierakstu no Chance The Rapper, vilties nenāksies, jo Čenselors Benets šeit ir līmenī. Tomēr nevajadzētu šo albumu uztvert nepareizi — The Social Experiment nav repera pavadošā grupa. Tieši otrādi — tā ir grupa, kuras viens no dalībniekiem ir reperis — un to var just viscaur albuma skanējumam, kas lielākoties ir dzīvs un ļoti, ļoti džezīgs. Iespaidīgs ir arī albuma viesu saraksts, starp kurā atrodamajiem vārdiem ir gan ilglaicīgi sadarbības partneri, gan šobrīd aktuāli vārdi popmūzikā, gan leģendas, gan arī līdz šim tikpat kā nepazīstami mākslinieki. Tā visa rezultāts ir viens no pēdējo gadu skaistākajiem un interesantākajiem hiphopa (un ne tikai) albumiem.

Mēneša dziesma: Neon Indian — Annie

Daudzi mūzikas apskatnieki jau labu laiku visai bezjēdzīgi iznieko vārdus, diskutējot par chillwave žanru un tā nozīmi, tomēr šķiet, ka Neon Indian tajā nekad nav ieklausījies un vienkārši turpinājis radīt tādu mūziku, kādu viņam pašam gribas. Pie tam darot to visai atzīstamā līmenī. Jāpiekrīt kādam YouTube komentētājam par to, ka viņa jaunā albuma pirmais singls Annie iesākumā nedaudz izklausās pēc Ace Of Base (man arī nez kāpēc rodas asociācijas ar leģendāro Mr. President grāvēju Coco Jambo), tomēr bažām nav pamata, jo drīz vien tas pārvēršas lieliskā tropiskā popa paraugā. Šī dziesma uzskatāmi parāda to, ka chillwave varbūt arī ir miris, bet mūzika, kas piestāv laiskām un saulainām dienām, būs vajadzīga vienmēr.

Normunds Vucāns

Mēneša dziesma: Vök — Before

Maija vidū man bija tas gods apmeklēt The Great Escape festivālu, kurā, vismaz sākotnēji, biju nosolījies neiet uz tiem mūziķiem, ko būs iespēja redzēt arī Positivus. Tiesa, es izdarīju vienu izņēmumu, apmeklējot Vök koncertu, un to ne mirkli nenožēloju. Vienā acumirklī trio ieguva titulu „mana jaunā vismīļākā jaunā grupa” (nav tik sarežģīti, kā izklausās pirmajā brīdī), un nav šaubu — viņi Salacgrīvā noteikti ir jāredz! Īpaši spilgti izskanēja Before, kas, kā izrādās, ir jau divus gadus veca dziesma. Parasti ko tādu mēneša dziesmu sadaļā es neizceltu, bet šoreiz skaņdarbs liekas tieši reizē, jo pirms Braitonas festivāla to dzirdējis nebiju, turklāt tā ir viena no labākajām kompozīcijām, ko pēdējos gados esmu dzirdējis. Ja jau izdarīju izņēmumu, noklausoties islandiešu koncertu, kāpēc lai neizdarītu arī vēl vienu izņēmumu, nosaucot to par mēneša dziesmu?

Mēneša albums: Super Besse — 63610*

Pirmo reizi Super Besse redzēju pirms vairāk nekā gada Tallinn Music Week ietvaros, un jau tad bija skaidrs, ka no viņiem varam gaidīt lielas lietas. Vēl pāris koncertos nākamā gada laikā šī pārliecība tikai nostiprinājās, un mirklī, kad uzzināju, ka viņu debiju izdos I Love You Records, biju patiešām priecīgs, jo kļuva skaidrs — mums būs iespēja cieši jo cieši sekot līdzi, cik ātri viņu popularitāte uzšausies debesīs. Par to, ka tas notiks, šobrīd varam nešaubīties, jo 63610* pārsteidzoši veiksmīgi ir izdevies iekonservēt visus tos iemeslus, kuras dēļ grupas koncerti ir Notikumi ar lielo „N”. Ļoti enerģiski izspēlētas lieliskas melodijas, kurām kā īpašs rotājums ir solista Maksima Kulša zemais vokāls, rada diezgan sirreālu sajūtu, kuras dēļ plati gribas izbaudīt vairākas reizes pēc kārtas, lai vēl vairāk varētu iedziļināties Super Besse uzburto sajūtu jūrā.

Kristaps Zvirbulis

Mēneša dziesma: LA Priest — Party Zute/Learning To Love

Kopš Late of the Pier lieliskās debijas plates pagājuši jau vairāk kā 6 gadi. Kopš tā laika no viņiem nekas daudz nebija dzirdēts. Šī gada sākumā Sems Dasts (īstajā vārdā Sems Īstgeits) beidzot pārtrauca ieilgušo klusuma mirkli ar lielisko singlu Oino, kas uzsāka laika atskaiti līdz viņa solo debijai. Likās, ka būs grūti sekot tādam debijas singlam, bet Sems Dasts nav viena singla brīnums, ko jau pamanījās pierādīt Late of the Pier īsajā pastāvēšanas laikā. Party Zute/Learning To Love piedāvā divus singlus par viena cenu. Pirmā daļa ir vairāk tendēta uz variācijām ar pieejamo aparatūru un lipīgiem ritmiem. Learning To Love jau tiek pievienots Dasta vokāls un eksperiments lēnām pārvēršas kompozīcijā, kas piepilda deju grīdas visur, kur šī dziesma izskan. Ilgais klusums liedz viņam uzlikt deju grīdas pavēlnieka statusu, bet gaidāmais debijas albums var viņu pavirzīt dažus soļus tuvāk šim statusam.

Mēneša albums: Torres — Sprinter

Pēc veiksmīgā debijas albuma, no Torres otrā studijas ieraksta bija pamatatotas cerības gaidīt daudz iespaidīgākas lietas. To viņa jau paspēja demonstrēt novembrī, kad ar Šāronas van Etenas un War on Drugs dalībnieku palīdzību atrādīja savu varējumu ar New Skin elektriskās ģitāras pavadījumā. Lai gan līdz albumam šī sadarbība nenonāca, iemītā taciņa, kas sevī vairs neietvēra akustisko ģitāru saglabājās. Torres jaunais albums sevī satur vairāk dzīvības pateicoties šai pārejai un tas jau pilnībā atspoguļojās singlos Strange Hellos un Sprinter. Tagad, kad akustiskā skaņa, kas atnesa uzslavas debijas albumam, nolikta pie malas, jaunā ģitāriste ir veiksmīgi uzsākusi ceļu pretī virsotnēm mainot savu skanējumu, bet joprojām variē ar rūgto pēcgaršu, kuru atstāj smeldzīgie dziesmu teksti. Šis noteikti ir viens no gadījumiem, kad otrā albuma sindroms nav atstājis savu iespaidu uz ierakstu, bet gan ļāvis māksliniecei izpētīt plašākus muzikālos apvāršņus.

Foto: npr.org