Blogs: Kāpēc The Killers koncerts ir vasaras centrālais notikums?
Kad pirms pāris nedēļām rakstīju par 12 šīs vasaras nozīmīgākajiem koncertiem Latvijā, jau minēju, ka, manuprāt, tieši 26. jūnija pievakare, nevis kāds cits dažas nedēļas vēlāk notiekošs pasākums turpat Mežaparkā, kā apgalvo plakāti Rīgā, ir šīs vasaras centrālais notikums mūzikā. Nu beidzot tik ilgi gaidītais notikums ir klāt — jau pēc dažām stundām pirmo reizi Latvijā uzstāsies The Killers (un īsi pirms tam — trešo reizi arī James), tāpēc tiem, kas vēl nav izlēmuši par saviem vakara plāniem ir pēdējā iespēja saprast, ko viņi var palaist garām.
Baumas par to, ka Lasvegasas brašuļi beidzot varētu piestāt arī mūsu pusē, cirkulēja jau gadiem, tomēr kaut kādus puslīdz reālus apmērus tās pieņēma vien pērn rudenī. Principā līdz tam tās pat īsti nebija baumas, drīzāk vienas mazo fanīšu grupas palaistas pīles, kurām noticēja citas un otrādi, bet tomēr — gaidīti viņi bija, to noliegt nevar. Lai vai kā, atzīšos, ka es domāju, ka amerikāņi uzstāsies nedaudz citā Rīgas Jūras līča pusē, taču, raugoties šodienas acīm, kļūst skaidrs, ka viņu solokoncerts ir labākais variants mums visiem.
Kāpēc gan mums ir jāpriecājas par to, ka viņi uzstāsies ar savu soloprogrammu, nevis kā kāda pasākuma sastāvdaļa? Ļoti vienkārši — lai vai cik lielisks nebūtu festivāls, tas tomēr ir un paliek festivāls ar visām no tā izrietošajām sekām. Turp ļoti liela daļa cilvēku dodas visupirms atpūsties un izballēties, un tikai pēc tam baudīt mūziku, viņi ne vienmēr fano par attiecīgo grupu, mēdz būt izdeguši pēc iepriekšējiem koncertiem un tā tālāk, savukārt mūziķi šādās reizēs parasti spēlē tikai lielākos hītus, lai izpatiktu meinstrīmam, nevis saviem pielūdzējiem varbūt atklātu kādu piemirstāku pērli. Protams, skaidrs, ka The Killers koncertā daudz piemirstu pērļu nav, un teju visu laiku ļaudis izkliegs katru vārdu, principā radot iedziedāšanos Dziesmu svētkiem Mežaparka estrādē, taču — šādos apstākļos grupas vienmēr cenšas pateikties daudzgalvainajam pūlim par to, ka ar saviem maciņiem un balsīm viņi ir izlēmuši atbalstīt tieši attiecīgo apvienību.
Tāpat cita starpā ir jāpatur prātā, ka pirms nieka četrām dienām — 22. jūnija vakarā, kvartets sniedza sava mūža lielāko koncertu, atrādot prasmes izpārdotam Vemblija stadionam Londonā. Kāds noteikti varētu mēģināt iebilst, sak’, ja jau kāds ir tik slavens un sasniedzis tik daudz, diez vai kārtējais koncerts, kaut lielākais, varētu ietekmēt tik ļoti, ka arī nākamajos tūres datumos ir papildus enerģijas lādiņš. Šādu argumentu noteikti var pieņemt, taču vai to vajag ņemt vērā — diezin vai. Galu galā, ir taču pilnīgi vienalga, vai ikdienā uzstājies izpārdotās arēnās vai arī Zilupes kultūras namā — ja reiz sasniedz jaunas virsotnes, tas vienmēr ir nozīmīgi un iedvesmojoši tālākajam darbam. Un vispār — pat ja Vemblijs neko nebūs mainījis, un Rīgā būs tikai „viens no” priekšnesumiem, The Killers dzīvajā tāpat ir spēcīgāki par lielāko daļu pārējo grupu uz šīs pasaules, un to nu nemaina nekādi apstākļi, patīk tas vai arī nē.
Tieši kvalitāte dzīvajā šobrīd arī ir lielākais grupas trumpis, piesaistot tādus klausītājus kā mani un daudzus no Jums. Nešaubos — ne man vienīgajam, maigi sakot, besī vīru apņēmīgie soļi pa komerciālas popmūzikas dārziņu, izminot savas darbības sākumposmā sastādītos indīroka stādus, taču dzīvajā tie tiek aizmirsti, un, gluži kā pasakā par Pelnrušķīti, nu jau daudz mazāk interesantās peles atkal kļūst par īstiem rokmūzikas kumeļiem. Ja nu kādam interesē tīri tehniskā, jebšu setlistes, puse, atliek vien piebilst, ka dziesmu saraksts un to secība tiek mainīta no vakara uz vakaru, atkarībā no tā, kāds (un arī cik labs) pūlis ir sanācis. Standartā ir klausāmi 18 — 22 skaņdarbi, lielākos hītus, arī no pirmajām divām platēm, dzirdēsim šā vai tā, taču to, kas aizpildīs vairākas mainīgās vietas, šobrīd visdrīzāk pat nezina Brendons un pārējie.
Ja arī šobrīd kāds no Jums vēl nav pārliecināts, ka, ja vien nav kādi ārkārtēji apstākļi, šovakar neatrasties Mežaparkā vienkārši nedrīkst, bildīšu to pašu, ko es teicu pirms gada par Lady Gaga koncertu. Proti — pat tad, ja neesi viņu lielākais fans, atrodi iespēju un aizej paskaties pasaules līmeņa grupu, ar savu maciņu parādot, ka mums tādas apvienības ir vajadzīgas, lai vēlāk sagaidītu arī ko sev ļoti tīkamu. Toreiz nekļūdījos — pēc sekmīga Lady Gaga šova Latvijā parādījās arī citas pasaules zvaigznes. Nu ir mūsu iespēja parādīt, ka arī stadionu līmeņa rokmūzika mums ir vajadzīga!
Foto: Publicitātes foto