OneRepublic koncerta apskats
Otrdienas vakarā nu jau trešo reizi uz Arēnas Rīga skatuves kāpa amerikāņi OneRepublic. Aptuveni divu stundu garumā grupa nospēlēja 26 dziesmas, kārtējo reizi pierādot, ka šobrīd ir vieni no galvenajiem un kvalitatīvākajiem popmūzikas karognesējiem pasaulē.
Līdz šim es OneRepublic dzīvajā biju redzējis vienreiz, viņu pirmajā viesošanās reizē Latvijā 2014. gadā. Atceros, ka toreiz uz koncertu devos ar interesi un atvērtu prātu, bet vienlaikus arī bez īpašām cerībām, un tapu ļoti patīkami pārsteigts. Grupa izrādījās lieliska dzīvajā, uzstājās aizraujoši, un pēcgarša bija palikusi laba. Lielā mērā ar tādu pašu noskaņojumu Arēnas virzienā devos arī vakar, un saņēmu principā precīzi to, ko būtu varējis gaidīt vai domāt. Intereses pēc atradu arī savas pārdomas pēc iepriekšējā koncerta, un jāatzīst — kaut lielu daļu no rakstā minētās informācijas biju pavisam aizmirsis, daudz ko no tā varētu teikt par grupas uzstāšanos arī 2025. gadā.
Šķiet, lielākā atšķirība un pilnveidošanās šajā laikā ir notikusi komunikācijā ar publiku. Īpaši spilgti viņu komunikācija izskatījās, salīdzinot ar neseno The Offspring priekšnesumu turpat Arēnā, kura laikā ikkatra zilbe izklausījās pilnībā iepriekš izplānota. OneRepublic solists Raiens Teders nebūt nav pats pļāpīgākais mūziķis, viņš starp dziesmām necentās būt pārlieku asprātīgs vai izplūst daudz un garās improvizācijās, taču tad, kad runāja, darīja to forši un pārliecinoši. It kā varētu nedaudz ironizēt par vēl neizdotās dziesmas I Need Your Love pieteikumu, kura laikā tika īpaši uzsvērts, ka viņi to vēlas parādīt tieši Rīgas publikai (kas noteikti tiek stāstīts katrā pieturvietā), taču to nedarīšu — pārējais stāsts par to, kā viņi kādreiz mazās zālēs ir testējuši skaņdarbus, lai saprastu to potenciālu, noteikti bija patiess.
Tāpat no komunikācijas gribas izcelt trīs futbola bumbu ar grupas dalībnieku parakstiem iemešanu pūlī, vairāku dziesmu tekstos pieminēto pilsētu maiņu uz “Rīga”, kā arī ļoti jauka un potenciāli dienu iepriekš pašu filmēta Rīgas ainiņu video rādīšanu viena skaņdarba fonā. Jā, tas nav nekas īpašs un notiek katrā koncertā, taču OneRepublic tas piestāvēja.
Kopumā pats koncerts bija sadalīts trīs galvenajās daļās — pirmajā un trešajā uz galvenās skatuves, kā arī pusakustiskā priekšnesumā, kas notika uz īpašas skatuves zāles vidū. Tur klausītāji varēja dzirdēt divas grupas oriģināldziesmas, kā arī divus no trim vakara gaitā izskanējušajiem kaveriem — Bejonses Halo, kā arī Leonas Luisas Bleeding Love. Šāda izvēle nebūt nav nejauša — Teders ir viens no mūsdienu sekmīgākajiem dziesmu autoriem, un šie ir vien divi no viņa neskaitāmajiem radītajiem hitiem.
Protams, ka hitu netrūka arī pašu vakara vaininieku programmā. Es nekad neesmu speciāli klausījies OneRepublic, un esmu diezgan drošs, ka nekad nevienu viņu albumu neesmu dzirdējis no A-Z, bet tāpat iepriekš vismaz kaut pavirši biju dzirdējis visas koncertā izskanējušās dziesmas. Tā nav nekāda nejaušība, jo viņi, šķietami klusi un nemanāmi, teju 20 gadu laikā ir radījuši kaudzi hitu, no kuriem lielākās dziesmas ir straumētas ap 10 miljardiem reižu. Un koncertā tas nozīmē, ka principā visā tā garumā publikai vajadzētu spēt dziedāt līdzi. Realitātē gan tā līdz galam nebija — pūlis vienlaikus bija ļoti labs, skaļākajās vietās radot vienu no iespaidīgākajiem koriem, kādus Arēnā esmu piedzīvojis, bet tajā pat laikā citās dziesmās esot pavisam kluss un nemanāms. Tādu kontrastu starp dažādiem gabaliem īsti neatceros piedzīvojis.
Kas ļoti patīkami un svarīgi — šis pavisam noteikti bija vislabāk skanošais koncerts vismaz šajā desmitgadē, ko Arēnā esmu dzirdējis. Tieši tāpēc, kad nākamreiz Latvijā būs vēl kāds izpildītājs ar tikpat populāriem skaņdarbiem azotē, ļoti iesaku uz to aiziet pat tad, ja konkrētā mūzika īsti pie sirds neiet. Tādu līmeni sasniedz tikai vismērķtiecīgākie profesionāļi, kas principā garantē lielisku šovu un aizraujoši pavadītu laiku pāris stundu garumā!
Foto: Gundars Zaburdajevs