Foo Fighters koncerta apskats
Jau kopš vakardienas mini roka festivāla izziņošanas bija skaidrs, ka Latvijas koncertdzīvei tas ir kas grandiozs — Foo Fighters līmeņa mākslinieki pie mums neparādās bieži, kur nu vēl ar tik respektabliem iesildītājiem. Lai arī The Kills laikā skatītāju pūlis vēl nebija ne tuvu tāds, kāds tas bija vakara noslēgumā un kopumā nepameta sajūta, ka galvenie notikumi vēl ir priekšā, Biffy Clyro jau manāmi bija spējīgi uzlādēt pūli, parādot, ka arī viņiem pašiem ir pa spēkam savā varā noturēt ļoti daudzus.
Par spīti tam, bija skaidrs, ka viss pa īstam sāksies ar Foo Fighters kāpšanu uz skatuves. Jau no paša sākuma pārņēma sajūta, ka publika saņems klasisku grupas koncertu ar visām no tā izrietošajām pozitīvajām sekām un beigās var secināt, ka bija pat vēl vairāk. Deivs Grols un kompānija nekautrējās sākt koncertu ar diviem no saviem lielākajiem hitiem Everlong un Learn to Fly, jo grupas katalogā tādu netrūkst — stadionu himnas sekoja viena otrai.
Grols bija manāmi lieliska omā, gan daudz slavējot publiku, gan smīdinot to ar nebeidzamiem jokiem un stāstiem. Kā jau ierasts, daudzas dziesmas skanēja atšķirīgi no ieraksta, un vienai papildus daļai sekoja vēl viena papildus daļa, tikai apliecinot grupas izteiktos vārdus par to, ka Foo Fighters "ļaujas straumei". Deiva vokāls šovakar bija ļoti labā formā, jo īpaši salīdzinot ar no iepriekšējās tūres redzētajiem koncertierakstiem, savukārt enerģijas absolūti pārņemt publiku savā varā viņam netrūka arī tad, kad Grols uzstājās, ar salauzto kāju sēžot tronī.
Foo Fighters ļoti spilgti parādīja to, kas jādara, lai jau gadiem ilgi turpinātu izpārdot stadionus, turklāt koncerta beigās pamanījās nospēlēt arī Sunday Rain — dziesmu no gaidāmā albuma, kura publikai prezentēta vēl nebija nekur. Izskanēja arī jau iepriekš klausītājiem atklātie gabali un ir visai droši, ka jaunais materiāls grupas fanus noteikti neapbēdina.
Turpinot tēmu par faniem, jāatzīst, ka pūļa enerģijas līmenis bija ļoti augsts, lai arī beigās tas likās pamatīgi noplacis. Lai arī koncertam bija jābeidzas pusvienos, This Is a Call pēdējās notis izskanēja pāris minūtes pirms vieniem. Grols neslēpa, ka ir gatavs tam, ka grupai kādā brīdī vienkārši tiks izslēgta elektrība, kas noteikti nav tikai vārdi, jo maija beigās koncertā ASV tas jau tika piedzīvots. Var piešķirt situācijai nedaudz ironijas — kad pūlis jau bija piekusis, grupa vēl bija gatava turpināt un saglabāja augstu līmeni visu trīs stundu laikā.
Foo Fighters sniedza absolūti lielisku rokkoncertu visās tā izpausmēs — kvalitatīvs izpildījums, daudz enerģijas, kā arī absolūts rokenrols cauri visam. Nebaidos teikt, ka šis ir viens no labākajiem koncertiem, ko Latvijas publika ir piedzīvojusi, turklāt latiņa ir pacelta gana augstu — nav daudz grupu, kas spēj lidot tik augstu. Kas zina, varbūt nākamreiz tie atkal būs Foo Fighters — lai arī Deivs Grols ir plaši pazīstams kā viens no jaukākajiem un smieklīgajiem cilvēkiem rokmūzikā, šķita, ka viņa komplimentu kaudzē ir arī gana daudz patiesības. Varbūt arī vārdi par atgriešanos būs patiesi.
Izpildīto dziesmu saraksts:
1. Everlong
2. Monkey Wrench
3. Learn to Fly
4. Something From Nothing
5. The Pretender
6. Cat Scratch Fever / Another One Bites the Dust
7. Cold Day in the Sun
8. Congregation
9. Walk
10. All My Life
11. Skin and Bones
12. Times Like These
13. La Dee Da
14. These Days
15. My Hero
16. White Limo
17. Arlandria
18. Wheels
19. Run
20. Breakout
21. Best of You
Piedevas:
22. The Sky Is a Neighborhood
23. Breakdown
24. Sunday Rain
25. Rope
26. This Is a Call