Iggy Pop - Post Pop Depression
Kā izteicies viens no šīs rindas nopelnījušā albuma galvenajiem vaininiekiem, Igijs Pops ir pēdējais no mūzikas "īstajiem un vienīgajiem" (angliskā versija The One and Only šeit noteikti skan daudzreiz labāk). Par šo jautājumu varētu izvērst visai plašu diskusiju, bet galu galā — šoreiz svarīgākais elements slēpjas nevis birkā, ko piekarinām pankroka vecmeistaram, bet viņa jaunākajā un varbūt arī pēdējā studijas albumā.
Post Pop Depression ažiotāžu izpelnījās jau labu laiku pirms savas nākšanas klajā — Igijs jau pirms kāda laiciņa paziņoja, ka albums sarakstīts kopā ar Džošu Omu, vienu no spilgtākajiem mūsdienu roka frontmeniem un Queens of the Stone Age galveno virzītājspēku. Rudmatainais Elviss ir atstājis neapšaubāmi spēcīgu iespaidu uz šo albumu gan ar Queens raksturīgām ģitāras skaņām, gan dziesmu struktūrām, jau ne vienam vien liekot secināt, ka Oms Post Pop Depression ir izmantojis, lai turpinātu iepriekšējā QOTSA albuma ...Like Clockwork stāstu.
Labi zināms, ka šī nav pirmā reize, kad Pops sava soloalbuma radīšanā ir piesaistījis citu spilgtu mūziķi — pārliecinoši labākie Igija darbi The Idiot un Lust for Live, kuri jau apauguši ar gandrīz 40 gadus vecu bārdu, tika ierakstīti un sarakstīti kopā ar Deividu Boviju, kura ietekmes nav noliedzamas arī šajā albumā. Līdz ar to nav pārsteigums, ka arī Post Pop Depression ieies vēsturē kā viens no Popa labākajiem veikumiem.
Jaunajām ietekmēm konstrastējot ar Igija labāko albumu atspulgu un spēcīgiem dziesmu vārdiem, kas brīžiem ir pat ļoti tieši (kā noslēdzošās Paraguay laikā), izveidojas visai savdabīga melanholiskā roka formula, kas balansē starp nokļūšanu drūmi skanošu balāžu (Break Into Your Heart) vai tumšā smagā roka (In the Lobby) varā. Lai arī savā īpatnībā brīžiem nedaudz grūts un ne tik viegli saprotams, Post Pop Depression Igija karjerā ir pamatīgs svaiga gaisa malks. Lai cik tuvu beigām šī karjera arī nebūtu.
7.5/10
