Three Days Grace koncerta apskats
Vakar, nonākot Palladium koncertzāles tuvumā, skatam pavērās iespaidīga garuma rinda, kas bija lielisks apliecinājums tam, ka Three Days Grace koncerts tik tiešām bija izpārdots. Gandrīz vai šķita, ka šī kanādiešu apvienība būtu pelnījusi pat nedaudz lielāku uzstāšanās vietu, tomēr māc šaubas, ka šovakar par to aizdomājās vairāk par dažiem koncerta apmeklētājiem — lai arī brīžiem bija visai pašauri, ļoti lielai publikas daļai emocijas par uz skatuves notiekošo noteikti ņēma virsroku.
Bija lieliski izjūtams, ka vienkāršu garāmgājēju publikas vidū bija gana maz, jo skaļā līdzi dziedāšana dažos brīžos pat spēja tik pamatīgi nomākt vokālista Meta Volsta balsi, ka radās aizdomas par to, vai dziedātājs pēkšņi nav pamatīgi aizsmacis. Volsta, kurš 2013. gadā aizstāja Adamu Gontjē, sakarā noteikti jāpiemin tas, ka viņš ir tipisks aktīvais frontmens — visu laiku kustās no vienas skatuves malas uz otru, aktīvi žestikulē un lēkā un visu laiku cenšas noturēt publikas uzmanību. Viņam tas izdevās ļoti veiksmīgi, jo publika ļoti aktīvi atbildēja gan uz katru kustību, gan uz katru viņa pateikto vārdu. Aicinājums rīkot mošpitu pirms koncertu noslēdzošās Riot gan nedaudz izsauca smaidu, jo dziesmas ievads ir visai mērenā tempā, tomēr kopumā Volsts un viņa trakais skatuves tēls darbu paveica godam.
Lai arī grupa gana daudz spēlēja dziesmas no 2015. gadā izdotā Human, netika aizmirsts arī par vecākajiem albumiem. Lielākie hiti I Hate Everything About You un Animal I Have Become bija pataupīti regulārās programmas noslēgumam, bet publika aktīvi dziedāja līdzi visiem nospēlētājiem skaņdarbiem, un kopumā jāatzīst, ka koncerts pagāja bez lieliem kritumiem. Kvalitatīvs bija arī bungu solo koncerta vidū, kura ievadā notika visai interesants duelis starp bungām un klavierēm. Ņemot vērā, ka salīdzinoši grupas dziesmas izteikti neatšķiras viena no otras, šim elementam bija ļoti atsvaidzinoša ietekme.
Three Days Grace šovakar Palladium neizdarīja neko revolucionāru, bet grupa pavisam noteikti dāvāja sava talanta cienītājiem fantastisku vakaru — solīds izpildījums no visiem pieciem mūziķiem, labi sastādīta setliste un daudz enerģijas. Īpaši gribētos izcelt bundzinieku Neilu Sandersonu, kurš papildus gana sarežģītām bungu partijām pamanījās arī dziedāt bekvokālu. Kas it kā sīkums, bet patīkami — šķiet, ka vēl nebiju apmeklējis koncertu, kur ģitāristi publika iemet tik daudz mediatoru.
Tāpat jāpiemin, ka uzstāšanās noteikti bija gana baudāma arī ne tiem karstākajiem Three Days Grace cienītājiem, jo grupas melodiskais post-grunge kopumā nav nekas nesagremojams gandrīz ikvienam. Kopumā gan jāatzīst, ka šis bija izteikts koncerts faniem visās šīs frāzes izpausmēs, kas liekas tik pareizi, cik pareizi vien šajā situācijā var būt.
Foto: LETA