The Last Shadow Puppets - Everything You've Come To Expect

Tad, kad Aleksa Tērnera un Mailza Keina kopīgais projekts The Last Shadow Puppets pa vienai sāka klausītājiem atrādīt pirmās dziesmas no gaidāmā albuma, ne viens vien (šo rindu autori ieskaitot) sapriecājās, ka gaidāms kaut kas lielisks.

Un tomēr, pirmais iespaids mēdz būt maldinošs. Noklausoties visu Everything you’ve come to expect, nākas saprast, ka grupai vienkārši paveicies ar ārkārtīgi labi izvēlētiem pirmajiem singliem  —  lai arī albumā ir vairākas nenoliedzami spēcīgas dziesmas, pa vidu tām ir arī dažas, bez kurām mierīgi varētu iztikt.

Muzikāli Everything you’ve come to expect ir ausij patīkams, ar stīgu instrumentiem pārbagāts barokpopa albums, vietām papildināts ar tumši valdzinošiem basģitāras rifiem, kas atsauc atmiņā vēlīnos Arctic Monkeys. Albuma skanējums balansē starp viendabīgu un vienveidīgu, un vienīgais pārsteigums ir Bad Habits, kas albuma relaksētajā noskaņā izklausās teju haotiski (labā nozīmē). Nedaudz atšķiras arī The Dream Synopsis, kas ar šim albumam neraksturīgu nostalģisku noskaņu atsauc atmiņā Aleksa Tērnera radīto skaņu celiņu filmai The Submarine.

Runājot par dziesmu tekstiem, šis albums noteikti nav ne Mailza, ne Aleksa labākais darbs. Vēlme nedaudz paeksperimentēt ir apsveicama, bet tajā pašā laikā nenāk par ļaunu arī reizēm uzrakstīto pārlasīt un pārdomāt. Klausoties Everything you’ve come to expect rodas sajūta, ka puiši uz papīra likuši visu, kas ienāk prātā, kas dažās vietās skan atsvaidzinoši, bet dažbrīd liek izbrīnā saraukt uzacis. Piemēram, I ain’t got anything to lick without you baby un it’s like everyone’s a dick without you baby nav gluži gada labākie dziesmu vārdi. 

Jebkurā gadījumā Everything you’ve come to expect ir visnotaļ klausāms albums, kurā gan ir nedaudz vairāk mačisma un nedaudz mazāk personības, nekā gribētos. Līdz ar to, tā ir patīkama fona mūzika, bet izcilu muzikālo piedzīvojumu/pārdzīvojumu no šīs plates laikam tomēr nevajadzētu gaidīt.

6.5/10