King Charles koncerta apskats

Par ļoti patīkamu tradīciju sāk kļūt Jaungada sagaidīšana Palladium koncertzālē, izbaudot kāda lieliska mūziķa koncertu. Pirms gada, kad mums beidzot bija iespēja vērot dzīvajā teicamo Austras uzstāšanos, nepameta sajūta, ka daudz vairāk 31. decembrī iederētos kāds ievērojami atraktīvāks un pozitīvāks mūziķis, kurš visus svinēt gribētājus vērot salūtu aizsūtītu ļoti pacilātā noskaņojumā. King Charles perfekti atbilst šim aprakstam, un kā pirmdien izrādījās — arī Vecgada izvadīšanai!

Ikvienam ir skaidrs, ka Karalim Latvija, un Latvijas publikai — Karalis, sirdī aizņem īpašu vietu, un nekur citur viņš visdrīzāk nav tik populārs un atzīts kā šeit. Protams, var jau smīkņāt par viņa hedlainera un zvaigznes statusu, var teikt, ka tas ir nepelnīti, un ka mums promouteri cenšas iebarot „kaut ko lētu, kas nevienam nekur citur nerūp” (es zinu, ka ikviens no Jums ir kaut kur dzirdējis šādu viedokli), bet no tā nav pilnīgi nekādas jēgas. Mēs dzīvojam Latvijā, nevis Anglijā, Vācijā vai Zviedrijā, mums šeit ir savas zvaigznes, un ja jau King Charles šeit ir ticis līdz zināmā mērā kulta statusam, tam ir kāds pamats un iemesls — nejauši šādas lietas parasti nenotiek. Viņš to ir nopelnījis ar savu biežo koncertēšanu Latvijā (tas lielā mērā ir iespējams, jo šis ir viens no tiem mūziķiem, kas tūrē nepārtraukti visa gada garumā), patiesajām simpātijām pret mūsu faniem (pareizāk sakot — fanēm, bet tas jau ir cits stāsts), vai kaut vai uzrāpšanos skatuves konstrukcijā 2011. gada Positivus — ir loģiski, ka publika atceras šādus izpildītājus, nevis tos, kuri spēlējot veras pulkstenī, gaidot sava seta beigas.

Man pašam šī bija otrā tikšanās reize ar Karali — diemžēl nācās izlaist visu 2012. gada vasaras festivālu sezonu, tāpēc nelielajām leģendām apvītos stāstus no pagaidām pēdējā pasākuma Salacgrīvā esmu vien dzirdējis, ne piedzīvojis uz savas ādas. Kā jau prognozēju (un man liekas, ka tas ir ļoti loģiski), kopš tā laika daudz kas ir mainījies gan viņā pašā, gan arī viņa mūzikas izpildījumā. Kad pirmo reizi redzēju un parunāju ar mūziķi, bija skaidrs — viņš ir maksimāls trollis, kurš pilnībā dzīvo savā karaliskajā tēlā, cenšoties ikvienu pārliecināt — tas nav tēls, bet gan viņš pats. Šoreiz no augstprātības uzvedības kā vienam no tiem, kuros rit zilajās asinis, nebija ne miņas — pirms šova aizejot uz aizskatuvi (interviju publicēsim šodien vakarā), viņš bija jautrs, atbrīvojies un manāmi draudzīgāks nekā pirms pusotra gada. Ja godīgi, tas pārsteidz, jo likās, ka līdz ar slavu viņš būs kļuvis vēl egocentriskāks, taču nu man vairs nav nekādu šaubu — tas Čārlzs, ar ko iepazinos iepriekš, bija tikai rūpīgi veidots tēls, kam nav nekādas saistības ar īsto Čarlzu Kostu.

Te gan uzreiz jāpiezīmē — ja pārmaiņas personībā mani izbrīnīja, tad muzikāli gan viss bija tieši tā, kā prognozēju — kopumā daudz mazāk rokenrola un īstu emociju, tās aizstājot ar ļoti noslīpētu priekšnesumu, kurā visu laiku tiek spēlēts uz skatītājām. Starp citu, šo locījumu lietoju apzināti — pirmajās piecās rindās skatuves centrā varēja redzēt tikai meitenes un sievietes, kuras visas kā viena pilnā balsī spēja bļaut līdzi praktiski visiem skaņdarbiem. Lai nerastos pārpratumi, uzreiz gan precizēšu — rokenrola un emociju samazināšanās nenozīmēja šo lietu trūkumu, to pārmest nebūtu godīgi. Manuprāt, tā ir loģiska evolūcija, kura notiek ar praktiski ikvienu izpildītāju, kuram izdodas pagozēties slavas saulītē. Un tik ilgi, kamēr tas viss jaunos skaņdarbus nepadara sterilus, viendimensionālus un garlaicīgus (un tie jaunumi, kas tika izpildīti, tādi noteikti nebija), viss ir kārtībā.

Jau ievadā minēju, ka King Charles teicami iederējās kā Vecgada vakara koncertprogrammas galvenais dūzis (par iesildošajiem Kuchenbeat šoreiz izmantošu iespēju paklusēt — lai man piedod visi viņu fani, bet tik garlaicīgu ska grupu redzēt nebija gadījies, un šis priekšnesums bija tiešām švaks), un pierādīja — lai vai kā tur būtu, bet šeit viņš ir Zvaigzne ar lielo „Z”, kurš savu statusu ir nopelnījis ar kārtīgu darbu, nevis ieguvis par skaistām acīm. Latiņa ir uzstādīta augstu, tāpēc nākamgad organizatoriem būs pamatīgi jāpiepūlas, lai labākais veids, kā sagaidīt 2014. gadu, nenobālētu Karaļa koncerta priekšā!

Koncertā izpildīto dziesmu saraksts:

1. MMM
2. Bam Bam
3. Mississippi Isabel
4. The Brightest Lights
5. Coco Chitty
6, Mr  Flick
7. Polar Bears
8. Love Blood
9. Lady Percy
10. Ivory Road
11. Beating Hearts
12. Love Lust
13. Wylde Love
Piedevas:
14. Tomorrows Fool
15. We Didn't Start The Fire

Foto: Kristaps Krafts, f64