Koncerta apskats: Carnival Youth Palladium Rīga

Aizvadītajā sestdienā ar savu pirmo solo koncertu Palladium Rīga, debijas albuma No Clouds Allowed atbalsta tūri uzsāka spožākā jaunā pašmāju grupa Carnival Youth. Nedaudz vairāk nekā stundas garumā puiši lieliski izklaidēja pārpildīto zāli, lieku reizi apliecinot, ka tas statuss, kādu viņi bauda pašlaik, noteikti nav iegūts nejauši.

Tā nu bija sanācis, ka kompānijā, kurā es devos uz pasākumu, bija arī kāda dāma, kas pēc Never Have Enough iznākšanas domāja, ka nav dzirdējusi nevienu citu grupas dziesmu. Protams, vēlāk izrādījās, ka vēl pāris singli tomēr bija gan dzirdēti, tomēr fakts paliek fakts — viņa uz koncertu devās būtībā kā balta lapa, kas atvērta itin visam un negaida neko, tāpēc ir interesanti uzzināt šāda klausītāja viedokli, manuprāt, kas ir daudz neatkarīgāks par jebkuru citu no zālē esošajiem. Kā vēlāk atzina šī stāsta varone, viņa esot bijusi absolūtā sajūsmā, tik interesantu koncertu neesot redzējuši ļoti sen un kopumā Carnival Youth pienākoties milzīgas uzslavas par to, ka albuma vidējais materiāls ir daudz smagāks par pirmo singlu.

Protams, ar nedaudz rezervētākām emocijām, tomēr arī man gribētos piekrist, ka tas, ko puiši parādīja sestdienas vakarā, bija kā lielisks noslēgums (vai precīzāk — noslēguma sākums) viņu karjeras pirmajam posmam, pēc kura sekos daudz lielākas un labākas lietas. Būtībā, šo varētu saukt par tādu kā izlaidumu, jo būtu muļķīgi salīdzināt to, cik kvalitatīvi viņi ir šobrīd, salīdzinot ar laiku kaut vai pirms gada. Kā muzikāli, tā vokāli un visās citās jomās — šobrīd mūsu priekšā ir saviem gadiem ļoti nobriedusi, kvalitatīva grupa, kurai, pateicoties kvalitatīva menedžmenta darbam, mūsu dīķī jau sāk kļūt par šauru un ir visas iespējas aizpeldēt arī tālāk, ko arī novēlam.

Atgriežoties pie koncerta Palladium, īpaši gribētos izcelt divas vietas — Kashuka pievienošanos uz skatuves Never Have Enough laikā, kā arī puišu versiju par The Beatles leģendāro Drive My Car. Liekas, ka šobrīd tā nav atrodama nekur interneta plašumos, taču būtu jauki, ja kāds to iemūžinātu kaut koncertizpildījumu kādā no nākamajiem priekšnesumiem — dziesma ir pārveidota tiktāl, ka to uzreiz (kā būtu jābūt tik slavenu skaņdarbu gadījumā) neatpazinu, tomēr pēc tam dungoju līdzi vēl gana ilgi.

Pirms dažām dienām lasīju viedokli, ka Latvijā neesot nekāda veida mūzikas kritikas, visi visiem ir draugi un tas ļoti traucē mūsu jaunajiem izpildītājiem. Lielā mērā varu piekrist šim apgalvojamam — tas noteikti būtu jāattiecina arī uz mani šajā rakstā, jo neesmu pateicis nevienu sliktu vārdu par koncertu, tomēr vienmēr esmu domājis, ka nav nekādas jēgas kādu nolikt tikai tāpēc, lai viņš būtu nolikts. Sestdien Carnival Youth nospēlēja lielisku koncertu, par kura līmeni nebūtu jāsarkst nevienam. Un ja jau tā, tad kāpēc gan lai es nepaslavētu grupu par teicami paveiktu darbu, kas noteikti ir tikai viens no sākuma solīšiem uz to, ko viņi var savā karjerā sasniegt?

Foto: Linda Vintere