Koncerta apskats: Outfit Notinghemā

Kā gadu sāksi, tā to arī pavadīsi. Ja tā patiešām ir, tad Liverpūles elektroniskās mūzikas apvienības Outfit uzstāšanās sola daudz iereibušu futbola fanu, daudz salauztu instrumentu un pašu svarīgāko — daudz labas mūzikas.

Šķiet, ka tikai vakar dienasgaismu ieraudzīja grupas debija — Performance. Ieraksts, kas pamanījies paslīdēt garām radariem, bet atrada vietu manā pērnā gada labākās mūzikas listē. 

Likumsakarīgs bija lēmums novērtēt censoņu varēšanu dzīvajā izpildījumā. Par lielu pārsteigumu parūpējās izvēlētā koncerta vieta, kas, pēc manām domām, spēja ietilpināt ne vairāk kā 150 cilvēku. Uz pieticīgās skatuves ar jau pieminētajiem vakara varoņiem kāpa arī vietējais duets I Am Lono, kura izpildījumā brīžiem pavīdēja vēsmas no agrīnā The Kills skanējuma, kuram cauri vijās solista sintezatora skaņas.

'Jaunā uzlecošā grupa no Liverpūles' — tā par Outfit pirmo iznācienu gandrīz diviem gadiem sprieda vietējie mūzikas cienītāji. Ilgi, akurāti un līdz sīkumiem astrādāti debijas ieraksti jau kļuvuši par tendenci. Šajā gadījumā par labu kalpoja fakts, ka grupa šajā periodā nav nedz pārslavēta ar savu ierašanos, nedz arī nopelta par ilgo klusumu līdz Perfomance izdošanai.

Uzstāšanās vienā no mājīgākajām atmosfērām Notingemā tikai papildināja grupas devumu klausītājiem. Ar pirmajiem akordiem no albuma ievadošā Nothing Big atskanēja gandrīz vai prasība klausītājiem sastāties tuvāk un izbaudīt muzikālo gaisotni. Pēc tā gan nebija īstas vajadzības, jo ritmi paši darīja savu. Aizsākoties dejām, iesākās House On Fire, kurā jūtama neliela līdzība ar Hot Chip pirmajiem ierakstiem. Thank God I Was Dreaming klausītājos atmodināja guļošo kori, kas grupu pavadīja visas kompozīcijas garumā. Un ne velti, jo lirika "Heaven Claps, Light Refracts, Make a Rainbow Out of Black, Don't look Back" viennozīmīgi ir lipīgākā visā ierakstā. Patīkamā saskaņa abu solistu starpā, regulāri ieskanoties iestarpinātām tamburīna skaņām, ievadīja vakaru nākamajā fāzē.

Ar Performance un Spraypaint lēnajām melodijām savu iespēju izmantoja no nekurienes ieradušies futbola fani. Tā rezultātā albuma izjustākās dziesmas to noslēgumos pārtapa asākās vārdu pārmaiņās, neskatoties uz to, ka daži no viņiem pat prata dziesmu vārdus. Necieņas izrādīšana no zila gaisa. Pat fotoaparātu zibspuldzes bija nieks salīdzinājumā ar šo. Pēc, tā saucamās, verbālās vētras nemierīgs prāts bija gan māksliniekiem, gan klausītājiem. Tos nomierināt varēja tikai grupas atpazīstamākais gabals I Want What's Best. Pat izpildījuma laikā noplīsušais sintezators nespēja iespaidot labā noskaņojuma atgriešanos un tuvojošās koncerta beigas. 

Ar visiem notikumiem, kas pavadīja šo uzstāšanos, Outfit vērošana dzīvajā noteikti nav zemē nomests laiks. Ir grūti izprast, kā viņi pamanījušies palikt zem radara. Vairāk nekā solīds priekšnesums, kas būtu pelnījis lielāku skatītāju pulku.