Lamb koncerta apskats

Sestdienas vakarā Palladium koncertzālē sevi jau kārtējo reizi pieķēru pie domas, cik ļoti mums ir paveicies, ka beidzot Rīgā ir kvalitatīva, Eiropas standartiem atbilstoša vidēju izmēru zāle, kurā regulāri notiek lieliski koncerti, kuri bez tās mums noteikti ietu secen. Viens no šādiem piemēriem ir briti Lamb, un neredzot viņus, mēs būtu zaudējuši daudz.

Manuprāt, viena no galvenajām ļoti laba koncerta pazīmēm ir fakts, ka tā laikā aizmirstas viss cilvēka dzīvē notiekošais, un vienīgais, par ko tiek domāts, ir redzamais un dzirdamais priekšnesums. Starp citu, šī brīnišķā sajūta, kad galva ir pilnīgi tukša no domām, vismaz man, rodas pietiekami reti, un bieži vien pat lieliskos koncertos to neizdodas sasniegt. Bet ja tas tomēr izdodas, tad ir skaidrs — vakars ir 100% izdevies, un tas, kas ir redzams uz skatuves, ir kaut kas īpašs.

Interesanti, ka šoreiz pilnīgo atbrīvotību izdevās sasniegt jau līdz ar pirmajām dziesminieka Džeja Leitona nospēlētājām taktīm. Kaut gan apgalvojot, ka Džejs ir kaut kas īpašs un ievērojami atšķiras no citiem angļu dziesminiekiem, nevaru, tajā pat laikā man šis priekšnesums pat ļoti patika, un noteikti viņu klausīšos vēl. Mūziķis no sevis izstaroja ļoti lielu enerģiju, es noticēju it visam, ko viņš dziedāja, jo tādas emocijas notēlot nav iespējams. Šķietami trausls un ievainojams, tajā pat laikā pārliecinošs un spēcīgs — tā būtu raksturojams nelielais, piecas dziesmas ilgais, priekšnesums. Vēlāk man radās izdevība parunāt ar Džeju, un pēc pārdesmit minūšu sarunas mūziķis man atzina, ka patiešām neesot melojis, un šis esot bijis viņa visu laiku labākais koncerts, jo publikā valdījis vienots vilnis, ko noķēris kā viņš, tā visi sanākušie. Es nevarēju nepiekrist, jo tā patiešām bija — par pūli var teikt tikai to labāko, jo zāle bija praktiski pilna, tāda tā bija jau vairāk kā divas stundas pirms vakara vaininieku kāpšanas uz skatuves, turklāt visi zināja, kāpēc tur atrodas. Visbeidzot ir jāatzīmē divas lietas — pirmkārt, Džejam nebija savu albumu (viņš pildīja arī Lamb suvenīru tirgoņa lomu) kopiju, kurus pārdot sanākušajiem — tie bija beigušies koncertā Krakovā pirms trim dienām, bet jauna partija vēl nebija pienākusi (un pats redzēju, ka ne viens vien klausītājs interesējās, vai tiešām tā var būt), un, otrkārt, viņš izteica lielu vēlmi atgriezties Latvijā jau tuvāko mēnešu laikā... Sekojiet informācijai — kad tas notiks, patiesi iesaku aiziet!

Neilgi pēc dziesminieka, uz skatuves kāpa arī otrie iesildītāji — pavisam zaļā indie grupa The Ramona Flowers, kuriem koncerti iesildot Lamb ir absolūtā debija, jo Rīgā vīri sniedza tikai devīto koncertu zem šī nosaukuma. Jau pēc Leitona snieguma biju ļoti priecīgs par redzēto, bet kvintets pacēla kvalitātes latiņu jaunā līmenī. Viņu mūziku raksturot nav viegli — dažās dziesmās ir saklausāmas pamatīgas ietekmes no dažādām deviņdesmito britu rokgrupām, citās — kaut kas līdzīgs Wild Beasts skanējumam, vēl citās — kaut kas no Death Cab For Cutie vai Phoenix. Svarīgi, ka dzīvais sniegums ir spēcīgs un pārliecinošs, īpaši gribētos izcelt vokālistu, kurš spēj dziedāt vienkārši fantastiski! Arī ar viņiem pēc koncerta sanāca parunāt, un par to varu teikt tikai to labāko, taču šeit ir jāatzīmē kas cits — uzreiz, kā viņi nonāca no skatuves, pirmais, ko džeki teica Leitonam bija „šis ir mūsu visu laiku labākais koncerts, šis bija sasodīti lieliski!”. Pēc Lamb tūres beigām šonedēļ mūziķi atgriezīsies studijā, lai ierakstītu atlikušo materiālu savam debijas albumam (pagaidām ir pieejamas divas kompozīcijas), lai to izdotu jau pavasara beigās, un pēc tam aktīvi koncertētu. Un tieciet man — par viņiem gan šogad, gan pēc tam mēs dzirdēsim daudz, tāpēc nepalaidiet garām iespēju un sekojiet viņu karjerai jau tagad! Starp citu, grupa visai aktīvi interesējās arī par kādu piejūras festivālu, tā kā kas zina — varbūt tur būs iespējams viņus satikt...

Pabeidzot tēmu par iesildītājiem, jāsaka, ka ļoti ceru, ka šī nav pēdējā reize, kad pirms kāda nozīmīga koncerta mums būs iespēja skatīt vaigā pagaidām maz zināmas grupas, jo šoreiz ar drošu sirdi varu apgalvot, ka par viena koncerta cenu publikai bija iespējams nobaudīt trīs augstvērtīgus priekšnesumus.

Atzīšos, ka pēc abiem iesildītājiem manī sāka parādīties neliela skepse par to, ko varētu piedāvāt Lamb — galu galā, ne vienmēr deviņdesmito leģendām pēc apvienošanās izdodas sasniegt senāko spozmi, un nereti tās dzīvo uz veciem lauriem. Patīkami, ka pamatīgi kļūdījos — jau līdz ar pirmajām Another Language taktīm kļuva skaidrs, ka Endijs Barlovs un Lū Roda ir lieliskā formā un gatavi sniegt Latvijas publikai neaizmirstamu koncertu. Lū balss skanēja pārliecinoši un tīri, tajā labi varēja pamanīt dažādas emocionālās nianses, taču tajā pat laikā brīžiem tā bija par klusu. Vai arī basi daudz par skaļiem, jo bija mirkļi, īpaši salīdzinoši klusāko un mierīgāko dziesmu, piemēram, Build A Fire, laikā, kad skaņa tiešām grieza ausīs. Visādi citādi muzikāli nebija ne mazāko iemeslu piekasīties, jo tas bija pārliecinoši.

Interesanti, ka Lū visa koncerta laikā komunikācijā ar publiku palika ļoti bikla. Uzreiz gan jāpiebilst, ka tas nebūt nav slikti, pat gluži otrādi — viņai piestāv šāda kautrība, un tas dāmai dod papildus šarmu. Turklāt tas nebija uzspēlēti un varēja redzēt — visas emocijas ir patiesas. Arī Endijs un čellists, kurš mūziķiem palīdzēja visa koncerta garumā un vēlāk kopā ar viņiem ieradās arī tikties ar faniem, bija ļoti patiesi un atraktīvi, un tā ir tā lieta, ko iemācīties nevar — tas vai nu ir, vai nav. Un viņiem tas ir.

To, ka Lamb dzīvajā izklausās daudz labāk un pārliecinošāk kā ierakstā (par to lieku reizi pārliecinājos arī šī raksta tapšanas laikā, kad papētīju pieejamos dzīvos video no koncerta, kas izklausās, maigi sakot, stipri viduvēji), lieliski apliecināja arī jau pieminētā publika — pēc Gabriel, kas skanēja kā ceturtā, ovācijas nerimās vēl ilgi, un tik skaļus aplausus ne katrs saņem pat pēc koncerta... Interesanti, ka tikpat sparīga atbalstīšana turpinājās arī visu pārējo uzstāšanās laiku, sasniedzot vēl augstākus apmērus pēc Strong The Root, Gorecki un Trans Fatty Acid. Principā, par to varētu stāstīt ilgi un dikti, taču to aprakstīt nav iespējams — zālē valdīja maģiska sajūta, kuru vārdiem izteikt nevar.

Līdz šim Palladium Rīga bija bijis viens koncerts, par ko tad un arī tagad apgalvoju — tas ir kļuvis par šīs koncertvietas leģendu, par ko tiks runāts vēl ilgi. To sniedza Anna Kalvi. Nu šim sarakstam ir pievienots vēl viens, pat spēcīgāks ieraksts, jo ja vien nebūtu bijušas problēmas ar skaņas kvalitāti, pirmo reizi būtu ielicis maģisko 10/10. Diemžēl šoreiz līdz tam nedaudz pietrūka, taču kas zina — varbūt vasarā, jo no skatuves duets izteicās, ka viņiem patīkot mūsu valsts, jūra un piejūras parki...

9,5/10

Džeja Leitona izpildīto dziesmu saraksts:

1. Sea Scenes & Skylines

2. A Thousand

3. Icarus & Me

4. As The Sun Comes Up

5. Flotsam

The Ramona Flowers izpildīto dziesmu saraksts:

1. Modern World

2. Dismantle & Rebuild

3. Lost & Lies

4. When Vultures Call

5. The Spirit

6. Bass Will Find You

7. No Control

Lamb izpildīto dziesmu saraksts:

1. Another Language

2. Little Things

3. Butterfly Effect

4. Gabriel

5. Existential Itch

6. Strong The Root

7. Rounds

8. She Walks

9. Alien

10. God Bless

11. Wise Enough

12. Build A Fire

13. Gorecki

Piedevas:

14. What Sound

15. B-Line

16. Trans Fatty Acid

Foto: Jānis Grosbahs