Mastodon koncerta apskats
Mastodon bieži tiek dēvēta par šīs paaudzes labāko metālistu apvienību un ir pat tādi trakie, kas apgalvo — neviena no mūsdienu metāla grupām netuvojas augtajam šo trīs vikinga paskata tēvaiņu līmenim. Tātad šis koncerts bija ļoti nozīmīgs un svarīgs, bez maz vai "Arēna Rīga" līmeņa notikums, tādēļ koncerta apmeklēšana man kā vecam metālistam bija bez maz vai obligāta. Protams, nedrīkst aizmirst arī tādus faktus, ka es kaut kādā ziņā esmu Mastodon fans, tadēļ droši mani varējāt atrast stāvām tieši pašā mošpita vidū, ar sakrustotām rokām, bojājot jauniešiem visu ballīti, šķiet, ka uz mani bija attiecināms Sia Radikal vokālista izkliegtais sauklis: “Kas tā pa sūda diskotēku bez dejām?”
Personīgi man liekas, ka Mastodon lielākais trumpis ir tāds, ka viņi ļoti veiksmīgi balansē starp tā saucamo hipstermetālu un mainstream metālu, to kaut kādā ziņā parādīja arī abas iesildītājgrupas — lēnie, smagie un nekomerciālie Soundarcade un smagie, kačājošie, metāla klasiskajām formām atbilstošie Sia Radikal. It kā tik ļoti atšķirīgas grupas, tādēļ daudziem radās jautājums — ko pie velna šajā "hipsteru" sabiedrībā dara Sia Radikal? Daļēji varētu piekrist, bet tomēr vairāk sliecos, ka grupas sniegums bija pietiekoši iederīgs, augšup minētā iemesla dēļ, lai parādītu, ka Mastodon spēj apvienot dažādākos metāla žanrus.
Jau abas iesildītājgrupas uzstājās tik pārliecinoši, ka radās tāda kā neliela svētku sajūta — Mastodon tomēr ir liels vārds un abām latviešu apvienībām šāds ieraksts personīgajā failā radīs tādu prestiža sajūtu. Soundarcade tā aizrāvās, ka viņus brutāli vajadzēja nodzīt no skatuves. Šī koncerta nozīmīgumu saprata arī paši galvenie “hedlaineri”, rezultātā, koncerta sākums sanāca tāds ka nedaudz nedrošs, pat vēss un likās, ka grupa nav iesilusi kārtīgi. Koncertu pamatīgi atdzīvināja kāds fans, kas zibenīgi uzleca uz skatuves un parādija mums "radziņus", tiesa jau pēc brīža viņu noķēra grupas "ieroču padevējs" un apsargs, velkot karstasinīgo atbalstītāju uz aizkulisēm. Cerams, ka skarbie kārtības sargi nebija bargi.
Turpinājums kā jau noprotat bija daudz pārliecinošāks — Mastodon ar jaunu pārliecību un spēku izpildīja gan ātras, smagas metāla kompozīcijas ar fantastiskiem ģitāras rifiem, gan lēnas, vēl smagākas sludge metālam piederīgas “balādes”. Protams, skatuves tēls joprojām saglabājās diez gan pavēss — netika pateikts neviens vai gandrīz neviens vārds, tikai pašās beigās grupas bunģieris, kurš izskatījās “visnormālāk” (vismaz ne pēc vikinga vai kādas mazpilsētas šerifa) no visiem grupas dalībniekiem izskrēja skatuves priekšā un pateicās diez gan kaislīgajiem atbalstītājiem, vēl iemetot skatītājos savus galvenos ieročus — bungu vālītes.
Manuprāt, koncerta kulminācija tika sasniegta beigās, kad tika izpildīta Blood And Thunder no albuma Leviathian (2004. gads), tā bija tik laba dziesma, ka daži fani no aktīvākās zonas pēc šīs dziesmas noklausīšanās atstāja zāli, zinot “tāpat nekas krutāks vairs nebūs” Viņi protams kļūdijās, jo izskanēja vēl divas hipnotiskas, ļoti skaistas un lēnas metāla “balādes” no pēdējā grupas albuma The Hunter. Tieši šī albuma materiāls sastādīja lielāko daļu koncerta materiāla daļu, kas izpelnījās nedaudz pretrunīgas atsauksmes no grupas atbalstītājiem, jo šajā albumā grupa vairāk nekā iepriekš centās izklausīties vēl tipiskāk un standarta metālam piedienīgāk, tādēļ augstie komerciālie panākumi nebija nekāds pārsteigums.
Mans kolēģis bieži lieto jēdzienu “vīri”, bet šoreiz patiešām šis jēdziens atbilst pa visiem simts procentiem. Īsti vīri nekad nesnauž, bet gan klausās īstu metālu. Visu cieņu.
9/10
Foto:Alise Stefanoviča
