Prāta Vētras 7 soļi svaiga gaisa koncerta apskats

Aptuveni 23000 cilvēku liela pūļa priekšā vakar vakarā pirmo no četriem 7 soļi svaiga gaisa tūres koncertiem aizvadīja Prāta Vētra. Kā jau to varēja prognozēt jau ilgi pirms koncerta — aizvadīja ļoti pārliecinoši, kārtējo reizi ļoti uzskatāmi pierādot un parādot, ka savu statusu kā Latvijas populārākā grupa viņi nav ieguvuši nejauši.

Kā jau ierasts, arī šoreiz prātinieki ir pārspējuši paši sevis iepriekš uzstādīto latiņu, skatuvi izveidojot lielāku un iespaidīgāku, nekā jebkad iepriekš. Par vizualizāciju kvalitāti uz pieciem gigantiskajiem ekrāniem varētu pastrīdēties, taču to tehniskās iespējas ir satriecošas. Tāpat varētu arī pastrīdēties par publikas kvalitāti — kaut gan skaitliski Jelgavā ļaužu nekad nav bijis tik daudz, to aktivitāti varētu vēlēties daudz labāku. Īpaši jau Carnival Youth laikā, kas muzicēja lieliski, taču īpaši lielu atdevi no sanākušajiem diemžēl nejuta. Tiesa, te gan jāatzīmē, ka pie skatuves varbūt bija vērojama citāda aina, ko nevarēja manīt ap skaņotāju telti — milzīgajā pļavā, šķiet, vēja ietekmē, tā patālāk no skatuves skaņa brīžiem ļoti peldēja.

Kā pēc koncerta atzina grupas līderis Renārs Kaupers, salīdzinot ar citām tūrēm, šoreiz pat pašai grupai viss ir šķitis mierīgāk, kam nevar nepiekrist. It kā, paskatoties uz setlisti, liela daļa kolektīva aktīvāko un ātrāko dziesmu ir sarakstā, taču sajūtu līmenī likās, ka kopējā noskaņa ir daudz lēnāka, izjustāka un arī skaistāka. Iespējams, kādam fanu zonā šāds risinājums varētu arī neiet pie sirds, taču man personīgi tas liekas ļoti simpātiski, un gribētos pat teikt, ka setlistes ziņā šī varētu būt vislabākā Prāta Vētras tūre, kāda ir bijusi. Protams, gribējās dzirdēt arī kādu aizmirstāku gabalu (piemēram, Neatgriešanās varētu iederēties izcili), taču tāpat sūdzēties būtu grēks.

Uzstāšanās laikā jelgavniekiem uz skatuves pievienojās arī divi viesi — vispirms Tur kaut kam ir jābūt mešapa ar Gustavo skaņdarbu Dziesma manai pilsētai laikā daļu no Pēdējās vēstules nodziedāja Dons. Publikai patika, turklāt šāds bonuss tiešām iederējās programmā. Otrais viesis (tas, protams, neskaitot Limonādi, kas pastāvīgi dziedāja bekvokālus) bija Kashuks, kam tika uzticēts būt kā uzmanības novērsējam, kamēr grupa pārkārtojās uz un no mazo skatuvi, kas izvirzīta no galvenās konstrukcijas. Jāsaka, ka viņu pūlis uzņēma negaidīti labvēlīgi, par ko prieks, jo izskatās, ka Prāta Vētra daudziem būs parādījusi tiešām talantīgu mākslinieku.

Man ir grūti izskaidrot, kāpēc, bet šoreiz priekšnesums kopumā likās daudz patiesāks, nekā parasti. Zinu, ka par šiem vārdiem daudzi mani gribētu nolinčot, bet vismaz vietām katrā koncertā Renāra komunikācijai nenoticu, kamēr šoreiz ne reizi negribējās apšaubīt mūziķu teikto. Iespējams, tas tāpēc, jo līdz ar mierīgāko programmu arī saziņa bija nedaudz piezemētāka un retāka. Lai vai kādi būtu iemesli, šis patīkami pārsteidza.

Kopumā, kā jau teicu, šis varētu būt labākais Prāta Vētras koncerts, kādā ir sanācis būt. Tiem, kam gribas lēkāt un fanot par grupu tā varbūt arī neliksies, bet citiem emociju un spēcīgu izjūtu noteikti netrūks. Šoreiz nebija ne dīvainu tehno sadaļu, ne uzspēlētas saziņas ar pūli, ne kā cita lieka. Bija tikai pieredzējušu mūziķu ļoti profesionāls šovs, un ar to ir gana.

Koncertā izpildīto dziesmu saraksts:

1. 7 soļisvaiga gaisa
2. Ēdenes dārzs
3. Sapnī
4. Ja tikai uz mani tu paskatītos
5. Kaislības
6. Īssavienojums
7. Laimes satelīts
8. Ko tu vēl domā?
9. Vēl viena klusā daba
10. Tur kaut kam ir jābūt/Dziesma manai pilsētai/Pēdējā vēstule (kopā ar Donu)
11. Kashuka intro/Ziemu Apēst
12. Kad zvaigznes pār alejām krīt
13. Lantern
14. На заре
15. Lec/Kashuka outro
16. Pilsētas ugunis
17. Bronza
18. Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas
19. Скользкие улицы
20. Rudens
21. Mana dziesma
22. Spogulīt
23. Plaukstas lieluma pavasaris
Piedevas:
24. Četri krasti
25. Tu izvelējies palikt
26. Meklēt vienam otru

Foto: Mārtiņš Otto, Apollo.lv