Sharon Van Etten - Tramp

Apskatot Sharon Van Etten enciklopēdijas ierakstu, mēs ieraugam, ka viņai ir saistība (rakstīts pie Associated Acts) ar The National un The Antlers. Skatoties pēc ļoti vienkārša un saprotama loģiskuma punkta, sanāk, ka Van Etenas jaunkundzes albumam vajadzētu iekļūt eroks.lv 2012. gada labāko albumu topā, kā to pēdējos divos gados izdarīja abas augšup minētās grupas. Es neesmu pareģis, bet man liekas, ka šoreiz šīs scēnas mākslinieki netiks pārstāvēti, lai gan pats albums, kam dots Tramp nosaukums nav slikts.

Albuma galvenās varones mūzikā ir nojaušama skaidra ietekme gan no dziedošajām dūdiņām PJ Harvey, gan Cat Power, lai gan šādas asociācijas rodas gandrīz ar visām sievietēm, kas spēlē ģitāru un dzied un ir kaut nedaudz alt, bet šoreiz šīs līdzības it īpaši ar Cat Power ir pavisam skaidras. Man liekas, ka Šāronas Van Etenas mūzika šajā albumā ir kaut kas starp komerciālo Cat Power un raupjo deviņdesmito Cat Power.

Iepriekšējos albumos Šāronas mūzika bija ļoti klusināta, astētiska un tendēta uz folkmūzikas minimālismu, šoreiz skanējums ir vairāk tendēts uz klasisku rokmūzikas sastāvu un kā fona grupa ir pieaicināti visādi prominenti mākslinieki, bet plati producējis The National ģitārists. Tiesa lielākais mīnuss ir tāds, ka šajā viesmākslinieku burzmā pazūd Šāronas personība, kas īpaši parādās tajās dziesmās, kurās viesvokālus iedziedājis Zaks Kondons jeb Beirut, tās dziesmas ir tik beirutiskas, ka gribas jautāt — kāds ir Šāronas ieguldījums? Arī fona mūziķu personības nozog Šāronas personību, lai gan kaut ko tādu mēs nevarējām sadzirdēt tās pašas Cat Power meistardarbā Moon Pix, kur lieliski mūziķi teicami sakļāvās un papildināja galvenās figūras personību. Es varbūt par šādu personības trūkumu un apmaldīšanos slavenību jūklī neuztrauktos un ieliktu albumam pat nedaudz augstāku vērtējumu (tas to ir pelnījis), ja piemēram Tramp tiktu izdots zem nosaukuma "Plastic Sharon Van Etten Band" un uz albuma vāciņa nebūtu attēlots viņas sejas tuvplāns, kas ir izteikti personības kulta slavināšanas pasākumi.

Melodijas lai gan ir ļoti skaistas, tomēr tās nedaudz nogurdina, jo ir diez gan vienmuļas un spēs aizraut tikai cilvēkus ar dzīves pieredzi vai tos, kam patīk Cat Power mūzika. Interesanti, ka albuma centrālais skaņdarbs All I Can melodijas ziņā atgādina par Radiohead Creep un par to, ka šķietami dažas melodijas albumā ir sacerējis Zaks Kondons no Beirut es jau izteicos.

Beigās gribētos pateikt arī kaut ko labu. Tā nav, ka albums man galīgi nepatika — Šāronas vokāls ir ļoti skaists un dziesmu teksti vēl skaistāki un varbūt (es tā ļoti ceru), ka dodot albumam vēl vairākas iespējas arī melodijas atvērsies pa visiem simts procentiem un nebūs jāpiesienas ne būtiskiem sīkumiem. Mūzika visiem krutajiem tētiem un NPR klausītājiem

7/10