The View koncerta apskats

Pēdējās dienās pirms The View koncerta Palladium koncertzālē sanāca pabūt divreiz, un abi apmeklētie pasākumi atstāja patīkamu iespaidu. Zodiac bija tikpat aizraujoši kā astoņdesmito gadu ierakstos, Sons Of Noel And Adrian bija patīkams atklājums, Goran Gora parādīja mums nedaudz no sava jaunā materiāla, arī Laika Suns spēlētie akordi vēl ir atmiņā. Šķita, ka arī uz The View koncertu var doties ar mierīgu sirdi, jo tik labā nedēļā ir grūti iedomāties koncertu, kurš nebūtu kvalitatīvs.

Jāsāk laikam ar to, ka biļeti es neiegādājos, bet biju starp tiem laimīgajiem, kuri saņēma savu biļeti Twitter organizētajā Palladium konkursā. Brīnumainā kārtā katru reizi līdzīgos konkursos sanāk laimēt ielūgumu, lai arī ikdienā šādas veiksmes pamanās paslīdēt garām. Pieminēšu arī to, ka pirms koncerta noklausījos gandrīz vienu dziesmu un izlasīju organizatoru sagatavoto preses relīzi par pasākumu — tās arī bija manas vienīgās priekšzināšanas par grupu. Tāpat sanāca dzirdēt arī pāris cilvēku viedokļus, kuri nebija tie pozitīvākie, tomēr tas neapstādināja mani no šī notikuma apmeklēšanas. Iepriekšminētajā preses relizē paustās frāzes mani pārliecināja vēl vairāk — Arctic Monkeys un The Libertines muzikālie mantinieki, Mercury nominācija, dziesmas, kas kļuvušas par britu indī skatuves klasiku utt. — nu kā gan kas tāds var nebūt labs?

Kad ierados, muzicēt jau sāka vieni no iesildītājiem — Komjaunatne, kas rādīja tiešām atzīstamu sniegumu. Iepriekš šos jauniešus bija sanācis redzēt tikai divreiz, bet tā ir viena no latviešu grupām, kuru es labprāt klausītos biežāk. Diemžēl pie skatuves cilvēku nebija daudz un tie, kuri bija, jau laikus ieņēma vietas, lai redzētu galvenos vakara viesus. Pieļauju, ka šie padsmit cilvēki bija tie, kuri jau pirmajā dienā iegādājās biļetes uz koncertu. Pirmās rindas vidējais vecums bija tik zems, ka es atļaušos lietot vārdu „tīņi” un spriest, ka jau pirmdien viņiem jābūt atpakaļ pamatskolas solā.

Pēc tam, kad Komjaunatne noslēdza savu uzstāšanos, nolēmu apstaigāt zāli un paskatīties vai uz šo koncertu nav atnācis kāds paziņa. Ejot pa zāli bija neiespējami neievērot, ka daudzi savā starpā sazinājās nevis ierastajā latviešu vai krievu valodā, bet gan angļu. Pārsteidza arī kāda angliski runājošo kompānija, kurai līdzi bija paņemts Skotijas karogs, un tad tapa skaidrs, ka šie visi cilvēki ir atbraukuši no tālienes līdzi The View vai viņu iesildītājiem. Pirmo reizi sanāca sastapties ar to, ka uz koncertu grupa ņem līdzi ne tikai sev nepieciešamo — instrumentus, aparatūru, personālu, bet arī atbalstītājus. Var jau būt, ka viņi gluži neatbrauca ar grupu, bet par to, ka tur ir kāda saistība esmu pārliecināts — puiši ar meitenēm centās iepazīties sakot, ka vēlāk viņi dāmas sapazīstinās arī ar mūziķiem.

Otro iesildītāju uzstāšanos pie skatuves devās vērot krietni lielāks cilvēku skaits, arī koncerta apmeklētāji no ārzemēm nolēma pievienoties pūlim. The Velveteen Saints uzstājās aptuveni divdesmit minūtes un klausoties viņus varēja uzspēlēt spēli — cik atšķirības tu spēj saklausīt viņu dziesmās. Atmiņā visvairāk palika basģitārists, kurš uzstājās kāda Skotijas otrās futbola līgas kluba kreklā, kā arī rokzvaigžņu attieksme, kas likās ļoti lieka. Pēc īsās un atmiņā nepaliekošās uzstāšanās bija jāgaida vēl aptuveni 40 minūtes līdz galvenajiem viesiem, kas likās pārāk daudz, jo pārkārtot ģitāras varētu arī īsākā laikā.

The View uzsāka savu uzstāšanos laikā un viņi vienkārši atspēlēja paredzēto stundu. Atšķirībā no līdzpaņemtajiem iesildītājiem, viņu dziesmās atšķirības bija nedaudz vairāk, bet no diviem vai trīs akordiem ļoti daudz arī neizspiedīsi. Grūti iedomāties, kādas ir pārējās kompozīcijas, ja šī tūre labāko dziesmu izlases izdošanas ietvaros. Starp dziesmām viņi neko vairāk par „paldies” neteica un koncerts beidzās visai ātri. Pēdējā skaņdarba laikā pa Palladium skatuvi tika pamētāts jau pieminētais Skotijas karogs, kas šī reģiona neatkarības cīnītājiem varētu būt sāpīgs skats. Uz piedevām grupa neiznāca, lai arī skotu atbalstītāji centās paturpināt aplausus arī pēc koncerta beigām. Ar to arī šis notikums nedaudz aprauti noslēdzās.

Salīdzinot ar citiem šonedēļ apmeklētajiem koncertiem, šis noteikti aizmirsīsies visai drīz. Nenoliegšu, ka daļa apmeklētāju aizgāja ar pozitīvām emocijām un prieku par iespēju patrakot. Ja jūs gadījumā palaidāt garām šo notikumu, tad varu nomierināt — neko nozīmīgu neesat zaudējuši. Savukārt ja kāds ir vīlies par koncertā redzēto rokmūzikas interpretāciju, iesaku jau drīz apmeklēt britu Biffy Clyro uzstāšanos turpat Palladium. Tas būs kas daudz labāks.

Foto: LETA