Toma Džonsa koncerta apskats

Vakar Arēnā Rīga ar koncertu viesojās leģendārais britu dziedātājs Toms Džonss, kurš ar lielisku sniegumu pierādīja, ka arī 74 gadu vecumā pulveris vēl var būt sauss.

Tā kā Tomu Džonsu būtu grūti ievietot manu tīkamāko vai pat vienkārši regulāri interesējošo mākslinieku pulkā, melotu, ja teiktu, ka uz koncertu devos ar lielām cerībām uz kaut ko. Nē, tā vietā vienkārši biju ieinteresēts redzēt vecmeistaru darbībā, taču apšaubīju, ka Arēnā Rīga piedzīvošu ko tādu, kas varētu pārsteigt. Šīs aizdomas vēl vairāk nostiprinājās aptuveni pusstundu pirms uzstāšanās sākumā, kad nonācu notikuma vietā — publikas bija daudz, taču pārliecinoši lielākajai daļai velsietis visdrīzāk bijis jaunības dienu elks, kas, nekādā gadījumā nedomājot neko sliktu, lika domāt, ka pūlis šoreiz būs gana pasīvs un kluss.

Te nu gan ir jāatzīst, ka es pamatīgi kļūdījos ar prognozēm — jau ar pirmajām taktīm cilvēki aktīvi dzīvoja līdzi uz skatuves notiekošajam, aplaudējot, skaļi saucot un visādi citādi izrādot savu sajūsmu. Neskatoties uz to, ka šis bija sēdošais koncerts, jau tā sākumā saujiņa cilvēku partera aizmugurē pamanījās izveidot improvizētu deju placi, kuram līdz pasākuma beigām pievienojās vēl padsmit apmeklētāju. Kaut gan kopējam koncerta uzstādījumam it kā daudz labāk piestāv sēdoša publika, patiesībā pat nedaudz žēl, ka šādiem dejotājiem zāles plānojumā nebija atvēlēta kāda vieta nedaudz tuvāk skatuvei — nešaubos, ka tādā gadījumā kājas izkustināt gribētos vēl daudziem.

Ievadā arī minēju, ka negaidīju, ka kaut kas koncertā mani varētu pārsteigt. Arī šajā jautājumā kļūdījos, jo Džonsa vokāls ir kaut kas vienreizējs. Savu spēku un nianses tas gadu gaitā nav zaudējis itin nemaz, un nebaidos pat apgalvot, ka dzīvajā to var izjust daudz labāk, nekā ierakstos! Negaidīti, bet līdzīgi kā Nine Inch Nails koncertā maijā, arī vakar skaņa bija kristāldzidra, un šādos apstākļos baritona tembru varēja izbaudīt visā tā spozmē. Prātā pārcilājot visus Latvijā pēdējos gados vērotos koncertus, šķiet, vien Džeimsa Blanta balss kaut nedaudz spēj līdzināties Toma vokālam dažādu nianšu un noskaņu radīšanā. Iespējams, pie vainas ir sešdesmito un septiņdesmito rūdījums, iespējams — unikāls talants, visdrīzāk — šo abu lietu kombinācija, bet ir nedaudz savādi apzināties, ka praktiski neviena mūsdienu vokālista balss īpašības netur līdzi kungam, kurš ir jau astotā gadu desmita pusē...

Koncerta programma un priekšnesums īpašus jautājumus neraisīja, šajā sakarā gan viss ir tieši tā, kā varēja gaidīt, ar vienu izņēmumu — aizmugurējais ekrāns izskatījās ļoti lieks, bet retās tajā manāmās vizualizācijas — nepārdomātas. Klausītāju priekam tika atskaņoti gan klasiskie hīti, gan kompozīcijas no šogad gaidāmā ieraksta, veiksmīgi tos miksējot savā starpā un neliekot sanākušajiem gaidīt ilgi, līdz tiks izpildīts kāds populārāks meldiņš. No zināmākajiem skaņdarbiem programmā iztrūka vien What’s New Pussycat un She’s A Lady, toties to trūkumu ar uzviju kompensēja gan Sex Bomb, gan It’s Not Unusual, gan, iespējams, emocionālākais koncerta brīdis I'll Never Fall in Love Again, gan, protams, brīnišķīgi izpildītā Delailah. Starp citu, visdrīzāk tās gan ir tikai manas iedomas, bet kaut kā šķita, ka sākotnēji mūziķis bija nedaudz bikls. Tam gan ir grūti noticēt, tomēr tā pa īstam, manuprāt, viņš atvērās tikai pēc koncerta vidū saņemtā ziedu pušķa, par ko izskatījās patiesi un nesamāksloti priecīgs.

Rezumējot visu vakar piedzīvoto, kārtējo reizi sanāca apjaust, ka ir lietas, kas nenoveco. Izpildījuma kvalitātes ziņā Toms Džonss joprojām ir izcilā formā, turklāt izskatās gana žirgts un sprigans. Mūziķa harizma arī šobrīd nav mazinājusies ne par mata tiesu, viņš sevi joprojām iznes perfekti, un ja ne, trīs sitieni pie koka, kas slikts nenotiks, domāju, ka arī pēc gadiem pieciem ar mierīgu sirdi varēsim doties uz velsieša solo koncertiem. Un ja reiz tāda iespēja vēl kādu reizi radīsies, to noteikti vajag izmantot, jo redzēt dzīvo leģendu, turklāt tik apskaužami labā formā, noteikti ir tā vērts.

Koncertā izpildīto dziesmu saraksts:

1.       Burning Hell

2.       Mama Told Me Not to Come

3.       Sexbomb

4.       Tomorrow Night

5.       Why Don't You Love Me

6.       Raise the Ruckus

7.       Didn't It Rain

8.       Don't Knock

9.       Evil

10.   Bad as Me

11.   Delilah

12.   I'll Never Fall in Love Again

13.   Tower of Song

14.   Go On Home

15.   Shake A Hand

16.   Every Woman I Know 

17.   Green, Green Grass of Home

18.   It's Not Unusual 

19.   You Can Leave Your Hat On 

20.   If I Only Knew 

21.   I Wish You Would 

Piedevas:

22.   Thunderball 

23.   Kiss 

24.   Strange Things 

Foto: Linda Vintere