Pūra Lāde 2010: aizvadītā gada 25 vērtīgākās dziesmas

 

Gadu mija parasti ir ideāls mirklis, lai apsēstos, padomātu un apsvērtu, kas tad ar mums šajā gadā īsti ir noticis, kas ir bijis vērtīgs, kas ir zīmīgs tieši šim aizejošajam 2010. gadam.

Man šis ir pirmais no daudzajiem, kad ļoti aktīvi centos sekot muzikālajai dzīvei un tās aizkulisēm. Daļa no maniem piedzīvojumiem, atradumiem un atklājumiem ir skatāma, lasāma un baudāma eRoks apcirkņos. Šeit es vēlos padalīties ar to, kas man personiski šķita vērtīgs un interesants šai gadā pasaules mūzikā.

Mans skatījums un vērtējums vairāk saistīts ar to popkultūras daļu, kas mazāk figurē plašsaziņas līdzekļos, bet ir tuvāka indivīdam un viņa attieksmei pret sevi, sabiedrību un pasauli. Daži to sauc par alternatīvo stilu, kas šajā gadījumā, varbūt, patiešām atbilstu patiesībai, jo šis ir savādāks redzējums, kā plaša patēriņa produkcija, kas pieejama hītu TV un Radio stacijās vai muzikālajos avotos.

Konceptuāli mana pieeja gada retrospektīvajam atskatam ir balstīta uz, nu jau nelaiķa, MTV2 kanālā redzētu rubriku: “Iedomājies, ka šodien ir ... gads”. (daudzpunktu vietā šodien liksim 2010)

Zemāk izvērstā veidā apskatīšu dziesmas, kuras manuprāt visspilgtāk ļauj izgaršot šī gada muzikālās nianses.

Nepacietīgākie lasītāji, vai tie kuri nevēlas apgrūtināt sevi ar lasīšanu, bet vēlas dzirdēt, kas tad šai raidījumā skanētu var klikšķināt šeit.

The Divine Comedy — At the Indie Disco

Šīs dziesmas vērtība ir tās unikālā vienkāršība, kas naivi uzbur rokenrolla romantiku, viegla lipīga melodija, ikdienišķu situāciju aprakstoša lirika, kas summā liek kļūt mazliet dullam un rada vēlmi paķert aiz rokas pretim nākošos meiteni, lai aizšautu uz kādu tuvāko ballīti.

 

 

Allo Darlin' — Dreaming

Vēl viena dziesma, kas pieskaitāma klasiskai indī popa kategorijai. Rakstam un dziedam par to kā dzīvojam, nekautrējoties no vienkāršā un ikdienišķā. Viss ko redzam un jūtam ir dziesmas vērts.

 

 

Arcade Fire — Sprawl II (Mountains Beyond Mountains)

Viena no jaudīgākajām dziesmām, kas iekļauta kanādiešu barokpopa kolektīva jaunajā albumā “The Suburbs”. Liriski dziesma mums stāsta par sociālo spriedzi dzīvojot lielpilsētu mikrorajonos, kas daļai no cilvēces ir visa viņu pasaule, kurā viņi ir ieslodzīti uz mūžu. Muzikāli ir skaisti iepītas jaukas sintīpopa līnijas un neatlaidīga bīta partijas, kuru ietekme ir rodama Depeche Mode un New Order daiļradē.

 

 

Best Coast — Boyfriend

Šim gadam ļoti zīmīgs ir Kalifornijas lo-fi (low fidelity) noizpopa skanējums, kas arvien vairāk kļūst par modes noteicēju populārajā mūzikā. Liriski tiek risināts indivīda attiecību jautājums ar savu sociālo loku.

 

 

Beach House — Norway

Lielisks Viktorijas Legrānas (Victory Legrand) vokāls, kas brīžams ir tuvs franču šansonam. Sapņaina dziesmas noskaņa, kas paver iztēles slūžas. Muzikāli ir veiksmīgi sintezēti barokpopa elementi ar lo-fi (low fidelity) un šūgeiza (shoegaze) elementiem. Patīkama rozīnīte, kas nepiekāpīgi visu dziesmas laiku par sevi atgādina ir bungu mašīnas monotonais ritms, kas piedod papildus hipnotisku noskaņu.

 

 

Crocodiles — Mirrors

Muzikālā noskaņa ar Kalifornijas noizpopa (noisepop) un šūgeiza (shoegaze) miksli kam cauri sitas sērferu popa draiskums. Atbruņo ar pirmo reizi.

 

 

Foster The People — Pumped Up Kicks

Lieliska un lipīga melodija, kas tuva pāris gadus atpakaļ radītajam fenomenam Peter, Bjorn & John 'Young Folks'. Šādas dziesmas parasti apzīmēju kā labu garastāvokli veicinošas.

 

 

Gorillaz — On The Melancholy Hill

Arī šo skaņdarbu es pieskaitu pie labu garastāvokli veicinošajiem, neskatoties uz it kā mums tik bieži ne pārāk simpātisko vārdu melanholija. Manuprāt melanholija reizēm ir tieši tā, kas mums ļauj apcerīgi noraudzīties uz esošo situāciju pārāk to nesasteidzot vai nepārvērtējot, vienkārši izbaudot. Deimons Olberns (Damon Albarn) ar šo dziesmu kārtējo reizi apliecina sevi kā lielisku dziesmu autoru.

 

 

Marina & The Diamonds — Shampain

Manuprāt viena no labākajām šī gada debijām. Dziesma, kas raksturo gada pirmās puses muzikālo tendenci — restaurēts astoņdesmitos gados populārais sintīpopa un ņūveiva skanējums. Ausij tīkama un interesanta melodija, ko papildina viegli saprotama lirika par vientulību un iluzori naivo mēģinājumu aizbēgt no problēmām ar alkohola palīdzību.

 

 

Darwin Deez — Radar Detector

Ir dziesmas, kuras izdzirdot var nosaukt par hitu un kuras neapnīk arī pēc 101 atskaņošanas reizes. Šī ir viena no tādām, vienkārša pat nedaudz banāla, bet patiesi patīkama, kas ilustrē mirkļus, kad mēs jauki pavadam laiku, vai kad mums vienkārši ir forši būt kopā.

 

 

The Naked & Famous — Young Blood

Absolūta jaunības himna. Viss trakais, dullais, ko mēs tik varam iedomāties. Rozā brilles, naivums un brīvība būt trakiem, būt pašiem. Piedzīvot un izdzīvot šodien, bet tā skaisti. Muzikāli un liriski ļoti, ļoti, ļoti labs salikums.

 

 

Caribou — Odesa

Ideāli uzbūvēta kompozīcija, kura ir bagāta ar dažādām skaņu, ritma niansēm un slāņiem, kas katreiz klausoties atklāj Tev kaut ko citu. Viens no izcilākajiem elektroniskās mūzikas paraugiem.

 

 

Crystal Castles — Celestica

Krāšņš elektroniskās mūzikas šedevrs, kurš ausis patīkami lutināja šajā gadā. Varētu pretendēt uz vienu no patīkamākajiem pārsteigumiem, ko sarūpējis kanādiešu eksperimentālās mūzikas duets, ja vien gada beigās nebūtu publicēts kopdarbs ar The Cure solistu Robertu Smitu.

 

 

These New Puritans — We Want War

Dziesma, kas mainīja manu attieksmi vērtējot mūziku. Joprojām These New Puritans albumu “Hidden” uzskatu par labāko, kas šājā gadā mūzikā ir radīts. Manuprāt šis kolektīvs ir viens no retajiem, kuram vistuvāk izdevies sakausēt moderno ar populāro mūziku. Ne par velti kāds no britu mūzikas kritiķiem izteicās: “skolnieki ir kļuvuši par jaunas skolas skolotājiem”.

 

 

HEALTH — USA Boys

Vienīgais šajā gadā radītais jaunais gabals, ko piedāvā Losandželosas šizofrēniskās trokšņu grupas kolektīvs Health. Grupas daiļrade ir savdabīgs eksperiments ar cilvēces apziņu un ārprātu. Dīvaini, bet šis ir viens no grupas “pielaizītākajiem” gabaliem, kurš nezaudējot kolektīvam raksturīgo skanējumu un provokatīvo elementu ir baudāms kā dziesma. Viennozīmīgi karsts un seksīgs gabals, kas atgādina par tveicīgo vasaru.

 

 

Crystal Castles feat Robert Smith — Not in Love

Oktobris pārsteidza nesagatavotu! Par to parūpējās kanādiešu eksperimentālās elektronikas duets Crystal Castles un ņūveiva leģenda Roberts Smits (The Cure), radot zīmīgāko šī gada gabalu.

Dziesmā praktiski ir sintezēts viss labais, kas šogad muzikālajā dzīvē valdīja. Tā ir 80to gadu postpanka, ņūveiva sakausēšana (Roberta Smita personā) ar mūsdienu eksperimentālo elektroniku, ko papildina dažādi lo-fi un trokšņu efekti (Crystal Castles). Lirika tik sasodīti radniecīga The Cure daiļradei. Tajā jūtama nežēlīga smeldze un iekšējās pretrunas, kas mēdz indivīdu plosīt, kad mīlestība izbeidzas un jāpārdzīvo šķiršanās. Tukšums, vientulība, zaudējums un cēloņu meklējumi.

 

 

Foals — Spanish Sahara

Masīva, spēcīga, jaudīga dziesma savā vistiešākajā nozīmē. Tā Tevi lēnām kā viegli krītošas sniega pārslas apņem un apbur līdz Tu attopies paša trakākā puteņa epicentrā sastindzis un savaldzināts no tā spēka, kas strāvo. Absolūta katarse!

 

 

The National — Conversation 16

Grupa, kas tieši tāpat kā Arcade Fire ir kļuvusi par Ņujorkas hipsteru modes etalonu. Šai gadījumā tas ir kompliments no manas puses, jo ar to es domāju “apzinīgo” trīsdesmitgadnieku, kurš spējīgs patstāvīgi izdarīt izvēli par labu mākslas formām ar pievienoto vērtību. The National trumpis vienmēr ir bijusi laba melodija, kas papildināta ar spēcīgu liriku. Šai gadījumā stāsts ir par pusmūža krīzes pārņemtajiem pieaugušajiem, kas tik ļoti pieslīpējušies dzīvot pēc sabiedrības noteiktiem scenārijiem, ka paši baidās pateikt vai izdarīt, ko patiesu, tai skaitā personiskajās attiecībās, lai tikai nepasliktinātu esošo situāciju, tā lēnām kļūstot par “zombijiem” un profesionāliem meļiem bez sava mugurkaula. Būt pašam nav viegli, tas ir iet pret straumi, tas ir būt gatavam saņemt sitienus un atbildēt par sevi, saviem lēmumiem.

 

 

Les Savy Fav — Let's Get Out Of Here

Ņujorkas avantgarda panka kolektīvs radījis vienkāršu un nesamākslotu gabalu par To. Nu tas ir par to mirkli, kad Tu ieraugi viņu un Tu zini, ka uz pasaules vairs nekam nav nozīmes ir tikai mirklis Tu un Viņa.

 

 

Jamaica — I Think I Like U 2

absolūti banāla, bet sasodīti pozitīva un lipīga dziesma ar kuras pirmajiem akordiem jau gribas sist līdzi kāju un piedungot “I Think I Like U 2”. Jā, jā šim gadam neprātības arī piestāv.

 

 

Yeasayer — One

Šī ir savdabīga versija par tēmu “Ar Tevi nevaru, bez Tevis nevaru”. Iekšējās pretrunas un emocijas, kas plosa indivīdu. Strīds starp sirdi un saprātu, kas šad tad mēdz mūs nomocīt. Muzikāli iekļaujas savdabīgā Bruklinas “troļļu” mūzikas vilnī, kas uzliesmojumu piedzīvoja līdz ar Vampire Weekend parādīšanos. Šeit gan vairāk ir jūtama mūziķu austrumu izcelsme un noskaņas, kas jūtamas kādā no Bolivudas gara darbiem.

 

 

Vampire Weekends — Giving Up The Gun

Viena no nedaudzajām dziesmām, ko var saukt par perfektu popdziesmu, kas mūzikas stundās būtu liekama blakus Bleka Frensisa (Black Francis) radītajai “Where is My Mind” un Kurta Kobeina (Kurt Cobain) “Smells Like Teen Spirit”. Liriski Ezra Kenigs (Ezra Koenig) šai dziesmā liek aizdomāties par to no kā mēs esam atteikušies, lai būtu tur, kur esam šobrīd. Vai cena, ko mēs esam maksājuši, lai iegūtu to, kas mums ir šodien ir tā vērta? Vai tiecoties pēc komforta un ērtībām mēs neesam pazaudējuši, ko būtisku? Progress nav tradicionālā noliegšana, bet vēstures un šodienas pastāvīga salīdzināšana, cenšoties paņemt labāko no vakardienas vērtīgākai šodienai.

 

 

Klaxons — Flashover

Dziesma par dzīvi mūsdienu defragmentētajā informācijas telpā, kas sastāv no pastāvīgiem zibšņiem, ko mums piespēlē dažādie avoti neveidojot pilnu kopainu, kas transformē mūsu uzskatu kopumu citā realitātē. Pēc būtības patiesība var nebūt tāda, kā mēs to redzam vai iedomājamies redzam. Iztēlosimies darbību, kas norit tumsā uz skatuves, ko ik pa brīdim izgaismo jaudīga prožektora zibsnis. Kādu stāstu izlasīs katrs no skatītājiem?

 

 

Sleigh Bells — Tell 'Em

Apdulinnoši iedarbīgs savā ritmsiki melodiskajā un liriskajā primitīvismā. Sava veida nevienaldzīgā jaunieša protests pret pastāvošo vērtību kopumu “moderno” vienaudžu vidū. Vai laime un popularitāte patiešām slēpjas markās, sniega celiņos, šampanieša burbuļos, izpīpētās cigaretēs un izdrāztos vienaudžos? Vai savos padsmit gados Tu patiešām vēlies kļūt par nolietotu vecu auto, ko pie pirmās izdevības bars izmetīs kā izlietotu prezervatīvu? Kas ir tas labais un vērtīgais, ko Tu izdarīji šodien?

 

 

Wavves — King Of The Beach

Nemeklējam šeit dziļus ūdeņus. Ir taču brīnišķīgas dienas, kad mēs varam būt pludmales karaļi vistiešākajā nozīmē. Oi, skaistā Kalifonija, smilšainais krasts, patīkamie saules stari un dīkdienība, kas reizēm ir tik absolūti nepieciešama.

 

 

foto avots http://www.turaida-muzejs.lv