Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

Mēneša albums: augusts

Intro, 2017. g. 15. septembrī

Mēneša albums: maijs

Intro, 2017. g. 9. jūnijā

Mēneša albums: Marts

Intro, 2017. g. 11. aprīlī

Mēneša albums: Janvāris

Intro, 2017. g. 10. februārī

Mēneša albums: jūlijs 2016

Intro, 2016. g. 9. augustā

Mēneša albums: jūnijs 2016

Intro, 2016. g. 11. jūlijā

Mēneša albums: maijs

Intro, 2016. g. 6. jūnijā

Mēneša albums: aprīlis

Intro, 2016. g. 10. maijā

Mēneša albums: marts

Intro, 2016. g. 8. aprīlī

Mēneša albums: februāris

Intro, 2016. g. 7. martā

Mēneša albums: janvāris

Intro, 2016. g. 5. februārī

Mēneša albums: septembris

Normunds Vucāns, 2015. g. 8. oktobrī

Mēneša albums: jūlijs

Intro, 2015. g. 12. augustā

Mēneša albums: jūnijs

Intro, 2015. g. 8. jūlijā

Mēneša albums: maijs

Intro, 2015. g. 7. jūnijā

Mēneša albums: marts

Intro, 2015. g. 7. aprīlī

NEPACIETĪGI GAIDĀM

JŪLIJS
Jack White — Entering Heaven Alive
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

JŪLIJS
15: Positivus 2022, Lucavsala
AUGUSTS
05: Laba Daba 2022, Atpūtas un konferenču komplekss Ratnieki
SEPTEMBRIS
09: Shortparis, Laska Bar
24: Sting, Arēna Rīga
26: The Neighbourhood, Arēna Rīga
OKTOBRIS
06: The Cure, Arēna Rīga
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Mēneša albums: februāris

Intro, 2013. g. 4. martā

Vismaz 2013. gada sākumā senais teiciens par to, ka kā gadu iesāksi, tā arī turpināsi, apstiprinās par visiem 100%. Pēc muzikāli gana spilgtā janvāra, gada otrais mēnesis nāca ar vēl spēcīgāku piedāvājumu, un jāatzīst, ka ievērojami papildinātais eRoka kolektīvs nav spējis izcelt pilnīgi visu, ko gribēja. Gluži vienkārši lieliskas jaunas mūzikas ir tik daudz, ka kaut kam jāpaliek aiz svītras...

Rūdolfs Sietiņš

Mēneša dziesma: OzolsPiemēri

Tas tiešām nav joks, Ozola atgriešanās ir tiešam izdevusies. Pirmkārt, to izglābj lielisks Dirty Deal Audio bītmeikera NiklāvZ bīts. Otrkārt, pats Ozols nedzied par pašiedvesmu, necenšas būt gudrāks, nekā ir, rezultātā viņš ir gudrāks par vidējo latviešu reperi, kurš pēdējā laikā ir kļuvis par izsmiekla objektu. Treškārt, pati dziesma ir aktuāls hip hopa paraugs, kurā tiek pieminēts Denijs Brauns.

Mēneša albums: Nick Cave And The Bad SeedsPush The Sky Away

Pēc agresīviem, pompoziem un dusmīgiem krāniņroka albumiem ar Grinderman, Niks Keivs atgriežas pie gotiskiem spoku stāstiem, bezcerīgām skumjām un pelēcīgu realitāti, kas meistara daiļradē nebija novērojama gandrīz jau desmit gadus. Pat brīžos, kad Niks Keivs ir sirreāli ironisks un asprātīgs (rindiņa par Hannu Montanu), tas neliekas smieklīgi, bet ļoti nopietni un dziļi. Šis ir skumjākais un, iespējams, muzikālās jaunrades pārpilnākais albums Keiva daiļradē, bet tajā pašā laikā ir klasisks, tipisks ieraksts, kas nešokēs konservatīvākos fanus, kuriem Niks Keivs liekas tikai kādas austrāļu popa princeses kaut kāds draudziņš vai tas dusmīgais onkulis ar ūsām, pie kura dziesmas, pēdējā Harija Potera filma dejoja Harijs un Hermione.

Jana Udovenko

Mēneša dziesma: Unknown Mortal OrchestraFaded In The Morning

Neslēpšu, ka izvēlēties labāko februāra dziesmu bija diezgan mokpilns pasākums, jo tikko aizritējušajā mēnesī bija ļoti daudz labu dziesmu, taču reti kura turēja pistoli pie deniņiem un kliedza „Klausies mani līdz riebumam!”. Tieši tādēļ, pēc kārtīgas izrakāšanās pa savām mūzikas mapītēm un dokumentiem, secināju, ka mēneša dziesmas titulu ir pelnījusi Unknown Mortal Orchestra izpildītā Faded In The Morning no albuma II. Kā jau priekšā pačukst oriģinālais nosaukums, šis ir grupas otrais studijas albums, un tas visticamāk būtu kļuvis arī par manu mēneša albumu, ja Olafurs Arnalds nebūtu pacenties mēneša beigās izdot savu jauno plati. Faded In The Morning ir lieliska lo-fi stilā ieturēta dziesma, kas uzbur vīziju par vieglām paģirām, saulainu rītu kādā lauku mājā un trakām dejām uz putekļaina ceļa, un, pats galvenais, tai ir sasodīti lipīga melodija.

Mēneša albums: Olafur ArnaldsFor Now I Am Winter

Šķiet, ka islandieši ir īpaši apveltīti ar muzikālajiem gēniem un piedzimst jau ar ēteriski sapņainām melodijām galvā, un neoklasiskās mūzikas komponists Olafurs Arnalds nav izņēmums. Viņa nopelns ir klasiskās mūzikas sapludināšana ar ambiento un eksperimentālo mūziku, savukārt pēdējos gados starp klaviermelodijām arvien biežāk ievijas arī elektronika. For Now I Am Winter ir Arnalda trešais studijas albums, kurā pirmo reizi atmosfēriskajiem skaņdarbiem pievienotas arī vokālās partijas, kuras iedziedājis viņa tautietis un grupas Agent Fresco solists Arnors Dans Arnarsons. Sapludinot visas šīs sastāvdaļas kopā, ir izdevies bagātīgs kokteilis, kurā saklausāmas arī post-dubstep un Sigur Ros ietekmes. Ja decembrī pabijāt uz kādu no Vestarda Šimkus un ELVI/DUNIAN koncertiem, tad noteikti varat iztēloties arī Olafura Arnaldsa daiļradi. Maigās klavieres un skanīgās vijoles ir kā nerimstošs Islandes vējš, savukārt elektroniskie bīti ir staltie kalni, gar kuriem tas traucas.

Kristaps Zvirbulis

Mēneša dziesma: HaimFalling

Mēneša dziesmas izvēle kritusi par labu trīs māsu radošajai darbībai zem nosaukuma Haim. Grupas jaunākais singls nav atklājis jaunu Ameriku. Joprojām jūtamas spēcīgas ietekmes no deviņdesmitajiem un r&b mūzikas. Dziesmai izteiktu burvību piešķir izteiktā basa partija un Danielas Haimas valdzinošā balss. Šogad gaidāmajam debijas ierakstam vajadzētu būt galējai atbildei kāpēc tieši Haim tika atzītas par BBC Sound of 2013 balsojuma uzvarētājām.

Mēneša albums: Unknown Mortal OrchestraII

Mana mēneša albuma gods pienākas psihadēliskā roka apvienības Unknown Mortal Orchestra otrajam studijas ierakstam II. Kad šī grupa pirmo reizi parādījās pie apvāršņa es biju ieintriģēts. Tagad viņi ir ieradušies ar savu otro ierakstu, kuru noklausoties sajūsma nepameta ne mirkli. Ja pirmā ieraksta pievilcība nāca no līdz galam neapstrādātajām melodijām, kuras piestāvētu jebkurai garāžroka brigādei, tad jaunais veikums ticis likts galdā ar nopietnu pieeju arī grupas skanējuma sīkākajām detaļām, kas atspoguļojas arī kompozīciju daudzveidībā. Ja Monki ir kā sapnis narkotisko vielu ietekmē, tad So Good At Being In Trouble atklāj ieraksta jūtīgo pusi. Kā atzinis pats dziesmu autors Rubans Nīlsons — II ir vientuļš ieraksts par nomodā pavadītām naktīm.

Staņislavs Fisenkovs

Mēneša dziesma: ChvrchesRecover

Jāsāk ar to, ka šomēnes dziesmu skaits, kas pretendētu uz mēneša dziesmas titulu ir liels. Recover paliek atmiņā ar skaļu, diženu, ambiciozu elektroniku. Šis skaņdarbs ir arī mana pirmā kārtīgā iepazīšanās ar britu grupu, kura paguva arī gada sākumā iekļūt BBC Sound of 2013 listē. Chrvches atmiņā paliek ne vien ar glīto elektroniku, bet arī ar Lorenas Mejberijas balsi, kas ļoti veiksmīgi ir saklausāma uz skaļā fona. Brīžiem viņi atgādina kādu no pagājušo gadu spilgtajām elektronikas apvienībām, tomēr ieturot savu roksrakstu. Esmu drošs, ka gada laikā Chrvches fanu pulciņš kārtīgi palielināsies.

Mēneša albums: FoalsHoly Fire

Jau izdzirdot pirmos Holy Fire vēstnešus pagājušā gada rudenī, es sāku nepacietīgi gaidīt pārējo albuma materiālu. Pēc pāris mēneši gaidīšanas tas ir klāt, un noteikti neesmu vīlies. Foals ir radījuši vēl vienu ierakstu, kas skanēs uz riņķi neskaitāmas reizes. Arī šoreiz viņi nav apstājušies un devās tālāk — eksperimentēt, izmēģināt kādu citu skanējumi. Lai gan atšķirībā no iepriekšējiem albumiem, šajā mūziķi ir ļoti daudzveidīgi, no Total Life Forever paņemtais atmosfēriskums to visu lieliski satur kopā. Šajā veikumā var atrast gan kaut ko enerģiskāku, gan mierīgāku, tajā ir arī bagātīgi izmantoti dažādi mūzikas instrumenti, kas ļāva viņiem izvērsties plaši. Holy Fire ieņems ne tikai savu vietu Foals daiļradē, bet visticamāk arī gada beigās daudzos labāko albumu sarakstos.

Lauris Anstrauts

Mēneša dziesma: Primal Scream2013

Līdz pēdējam brīdim svārstoties starp vairākiem variantiem mēneša dziesmas titulam, beigās izlēmu atmest tos visus, un izvēlēties britu indie dinozauru Primal Scream jauno singlu 2013. Atšķirībā no citiem variantiem, kuri uz mani atstāja iespaidu jau ar pirmo reizi, to, cik lieliski patiesībā skan 2013, sapratu tikai pēc kādas nedēļas. Savukārt nejauši izdzirdot to šovakar, sapratu, ka tas patiesībā ir labākais, kas šomēnes dzirdēts. Kāpēc? Tāpēc, ka, atšķirībā no dažām citām lielajām grupām, kas ik pa laikam nāk klajā ar šķidriem atgriešanās singliem (es ar šo nemēģinu uzbrukt nevienai konkrētai grupai), Primal Scream pēc 5 gadu klusēšanas ir atgriezušies ar festivālu himnas līmeņa gabalu, kas pierāda, ka viņi joprojām ir savā labākajā formā. Un tas nevar nepriecēt, jo Primal Scream ir sasodīti interesanta grupa un viņu spēja savu interesantumu saglabāt ir visu mūzikas cienītāju interesēs.

Mēneša albums: Frightened RabbitPedestrian Verse

Es ne reizi vien esmu apgalvojis, ka Frightened Rabbit ir viena no nenovērtētākajām mūsdienu grupām un vēl joprojām tā patiešām uzskatu. Jā, viņi vienmēr ir saņēmuši neskaitāmas kritiķu uzslavas un viņiem ir ne milzīgs, bet ļoti lojāls fanu pulks, tomēr hedlaineru vietas lielākajos festivālos viņiem vēl joprojām atvēlētas netiek un arī no lielajiem mūzikas medijiem viņiem netiek pievērsta tik liela uzmanība kā citām grupām. Tomēr šajā jomā ir vērojams arī progress — ar Pedestrian Verse viņi sev jau ierasto kritiķu atzinību ir papildinājuši arī ar pirmo ielaušanos Lielbritānijas albumu topa desmitniekā. Pievēršoties pašam galvenajam — albumā dzirdāmajai mūzikai, jāsaka, ka producenta maiņa grupas skanējumā neko daudz nav mainījusi. Ja neskaita to, ka dziesmu skanējums šeit ir nedaudz viendabīgāks nekā tas bija iepriekšējos albumos, instrumentāli Frightened Rabbit lielākoties izklausās tieši tāpat kā grupas iepriekšējos albumos. Arī Skota Hatčisona dziedāšanas manierē nekas nav mainījies — viņa apburošajā skotu akcentā, tāpat kā iepriekš, šķietami, var saklausīt visas pasaules sāpes. Savukārt veidojot albuma dziesmu tekstus sākotnējais mērķis esot bijis atkāpties no solista personisko attiecību tēmas un pievērsties plašākiem tematiem. Tiesa gan, albuma rakstīšanas laikā viņš atkal piedzīvoja šķiršanos un neizbēgami šī tēma atkal ir nonākusi vairākās no ieraksta dziesmām. Varētu jau novēlēt, lai beidzot kādas attiecības izdodas, bet ja tas viņam palīdz veidot tik lieliskas dziesmas, tad varbūt arī labāk nevajag. Tomēr ne jau tikai neveiksmīgo attiecību ir tēma ir tas, ar ko Frightened Rabbit spēj izcelties — Hatčisons vienmēr ir spējis lieliski izprast cilvēku dabu un sevis un citu pieredzēto klausītājiem aprakstīt tik aizraujoši un trāpīgi, ka gribas viņa balsī klausīties vēl un vēl. Varbūt arī ir labi, ka Frightened Rabbit netiek pievērstas pašas spilgtākās projektoru gaismas — tas rada sajūtu, ka viņi pieder tikai tev un nevienam citam.

Sanita Kacuba

Mēneša dziesma: Kodaline High Hopes

Vai ir kāds gada mēnesis, kas ir vēl piemērotāks, lai klausītos saldsērīgas balādes par zaudētu mīlestību? Nemaz tik daudz tādu dziesmu manā muzikālajā bibliotēkā nav, tāpēc liktenīgs bija nejaušs klikšķis YouTube sānu joslā. Ja arī sākumā īru alternatīvās rokgrupas jaunais veikums nešķiet nekas īpašs, pavisam drīz tavas smadzenes pret tevi ir sazvērējušās un vienā laidā skandina vokālista Stīvena Garigena vilkto High Hopes...Dziesma kopā ar vēl pārīti citām martā tiks izdota EP formātā, kas tīri labi varētu iegulties drūmo vakaru dziesmu izlasēs kā laba alternatīva amerikāņu gaudu dziesmām. Bonusā — grupa ieguvusi BBC nomināciju Sound of 2013, bet, cerams, šis gads mums paies uz krietni jautrākām notīm.

Mēneša albums: Jose JamesNo Beginning No End

Panamā dzimušais Hosē Džeimss apguvis mūziku Jaunajā Ņujorkas džeza un laikmetīgās mūzikas skolā un tagad nācis klajā ar jau ceturto solo albumu. Kā atzīst pats Džeimss, viņa muzikālās autoritātes ir klasiskā džeza lielie vārdi no tēva, arī džeza mūziķa, kolekcijas — Mails Deiviss, Billija Holideja, Deksters Gordons -, bet No Beginning No End vairāk nekā iepriekšējos dziedātāja albumos ieskanas soul un hiphopa motīvi. Kopumā brīnišķīgs modernā džeza paraugs ar pietiekami iespaidīgu džeza mūziķu piedalīšanos — Robertu Gaspelu, basistu Pīno Palladino (strādājis ar Eriku Badū un D'Angelo), dziedātāju Hindi Zahru. Starp citu, iepriekš albumā Blackmagic Džeimss sadarbojies arī ar Flying Lotus. Sajūta, ka no Hosē Džeimsa sagaidīsim lielas lietas, bet, kamēr gaidām, baudīsim jaunāko albumu bez sākuma un beigām.

Linda Vintere

Mēneša dziesma: StereophonicsWe Share The Same Sun

Stereophonics pārsteidza nesagatavotu ar lielisku dziesmu, kas patiešām liek just un spēlē uz īstajām dvēseles stīgām. Katram no mums ir kāds, kurš kaut kādu iemeslu dēļ vairs nav klāt, taču der atcerēties, ka mūs visu s vieno tas pats spīdeklis debesīs, tas pats gaiss atmosfērā un tā pati zeme, pa kuru staigājam. Lai gan esam šķirti, mēs vienmēr paliekam viens otra sirdīs un viens otra domās. Izej laukā, ļauj saules stariem sasildīt Tavas ilgas. 

Mēneša albums: Imagine DragonsNight Visions

 

Protams, protams — arī es zinu, ka amerikāņu debijas albums pašu mājās dienasgaismu ieraudzīja jau septembrī, taču man nebija sanācis tam pieķerties līdz pat februārim, kad tas tika izdots Eiropā. Imagine Dragons ir pamanījušies radīt gana gudru albumu, kurā viena dziesma ir labāka par otru, turklāt — visas kā viena ir apveltītas ar pamatīgu hīta potenciālu. Tas nebija ieraksts, kas mani paķēra ar pirmo reizi — kā jau tas ierasts ar groveriem, kaut kas aizķērās otrajā, vēl kas cits — trešajā klausīšanās reizē, līdz nu esmu tikusi līdz punktam, kad visu gribas dzirdēt. Turklāt ne reizi vien. Ja vēl neesi nokļuvis tiktāl, ka vēlies pāriet pie psihi pozitīvas popsas, bet vēlies ko jauku, kas pamatīgi uzmundrinās, sapurinās un arī iedvesmos pat saskumušāko prātu, šī ir īstā mūzika. Saprotams, ka stilistiski ieraksts ir tuvāks popmūzikas sūdiem, nevis kvalitatīvai mūzikai, taču to klausoties nerodas kauna sajūta. Jā, tās ir Billboard kotletes. Bet ļoti svaigas un izcili pagatavotas!

Normunds Vucāns

Mēneša dziesma: PhoenixEntertainment

Pēc sava visu laiku nozīmīgākā albuma Wolfgang Amadeus Phoenix izdošanas klusējuši turpat vai četrus gadus, francūži beidzot ir atpakaļ ar jaunu materiālu. Katrs, kurš ir dzirdējis kaut vienu Phoenix dziesmu noteikti piekritīs — viņus sajaukt ar kādu citu ir neiespējami. Entertainment ir precīzi tāda pati, kā jebkura cita grupas dziesma, taču nebaidos apgalvot, ka no šiem džekiem mēs kaut ko citu nemaz negaidījām. Brīnišķīgs indie, kura fonā sagaidīt pavasari — ko gan citu vēl varam vēlēties?

Mēneša albums: Matt CostaMatt Costa

Kaut gan februārī lieliskas jaunas mūzikas netrūka, līdz mēneša beigām biju atlasījis trīs plates, kuras varētu pretendēt uz labākās godu. Tā kā Frightened Rabbit jau izcēla Lauris, man atlika izvēlēties starp Shout Out Louds un Metu Kostu. Lai man piedod zviedri, bet šoreiz izlēmu slavas saulītē iznest amerikāņu dziesminieka ceturto studijas albumu. Tiem, kuri kaut reizi ir saskārušies ar šī mūziķa daiļradi, jaunais ieraksts būs kā patīkama atkalredzēšanās ar senu draugu, savukārt tiem, kuri līdz šim par Meta eksistenci nezināja pilnīgi neko, šis varētu kļūt par patīkamu atklājumu. Dziesminieks ir kļuvis daudzveidīgāks savā izteiksmē, kā arī nobriedušāks tekstuālajā ziņā — ja meklē kaut ko līdz šim nedzirdētu, bet lieliski atbilstošu ziemas aizbaidīšanai, šī būs īstā izvēle!

Tavs komentārs