Mēneša albums: februāris

Pēc klusā un muzikāli garlaicīgā janvāra, 2014. gada otrais mēnesis mūs priecēja ar virkni brīnišķīgu ierakstu, no kuriem liela daļa noteikti kā minimums kandidēs Gada albumu un dziesmu sarakstiem. Par dažiem no šiem veikumiem sīkāk lasiet šajās rindās!

Normunds Vucāns

Mēneša dziesma: Kaiser Chiefs — Coming Home

Kaiser Chiefs pēc bundzinieka un viena no dziesmu autoriem Nika Hodžinsona aiziešanas izklausās ievērojami citādi, gandrīz vai ne pēc sevis. Pirmajā reizē klausoties Coming Home man tā likās diezgan briesmīga, un, kaut kur pusceļā kompozīciju pat izslēdzu, taču tad, nākamo reizi to dzirdot, man tā pielipa. Visdrīzāk, šis ir diezgan klasisks guilty pleasure piemērs, taču es neko nevaru padarīt, jo vismaz šobrīd gribas britus klausīties atkal un atkal.

Mēneša albums: Beck — Morning Phase

Līdz šim manas attiecības ar Beka mūziku ir bijušas labākajā gadījumā pavēsas, jo tā patiesi esmu spējis novērtēt vien dažus ierakstus. Zinot to, cik mainīgs savas karjeras laikā ir bijis šis muzikālais hameleons, es apšaubu, vai Morning Phase man būs atvēris acis uz visu pārējo Beka daiļradi, taču diska vērtību tas nekādā veidā nemazina. Ieraksts ir ļoti tīrs un patiess, gandrīz vai dziedinošs, jo to klausoties ir grūti nesajusties labāk. Pagaidām, manuprāt, pārliecinoši labākais 2014. gada albums, kuru, nešaubos, šogad dzirdēšu desmitiem reižu.

Staņislavs Fisenkovs

Mēneša dziesma: The Horrors — I See You

Jāatzīstas, ka līdz šim ar The Horrors radītās mūzikas klausīšanos aizrāvies nekad neesmu. Viņu vārds, it īpaši Skying laikā, uzpeldēja salīdzinoši bieži, bet tālāk par Still Life tā un arī netiku. Jaunā dziesma I See You, kas ir pirmais ieskats maijā gaidāmajā albumā Luminous, spēja mani sevī ieraut diezgan ātri. Septiņas ar pusi minūtes palido nemanot, un jau pirmajā klausīšanās reizē sanāk sevi pieķert mēģinot dziedāt līdzi piedziedājumam. Enerģiski un ar hipnotizējošiem sintezatoriem piepildīti, viņi noteikti tiks skandēti daudzās ballītēs tuvākajā laikā. Piebiedrošos solistam Farisam Bedvanam, kurš kādā intervijā sacīja, ka par gaidāmo albumu viņi ir satraukti vairāk nekā jelkad iepriekš, jo arī es ar nepacietību gaidu šo plati.

Mēneša albums: Arcade Fire & Owen Pallett — Her

Pirmo reizi mēneša albuma godā ceļu kādas filmas skaņu celiņu, taču šoreiz tā nav vienkārša kino vajadzībām sakomponētā mūzika. Lēnām atgriežoties mūzikas rakstīšanas procesā, kas noveda līdz Reflektor, Arcade Fire tika piedāvāta iespēja izmēģināt savus spēkus radīt skaņu celiņu filmai. Režisors Spaiks Džonss jau iepriekš bija sadarbojies ar kanādiešiem, veidojot īsfilmu grupas albumam The Suburbs. Filma Her uz ekrāniem Latvijā nonāca februārī, un iepriekšējā nedēļas nogalē cīnījās par zelta vīriņa statueti, ko izsniedz Amerikas Kinoakadēmija. Balva diemžēl viņiem netika, bet tas nemaina faktu, ka viņiem ir izdevies radīt lielisku skaņu celiņu fantastiskai filmai. Kopā ar multi-instrumentālistu Ovenu Paletu radīts skaņu celiņš, kur katra nots atbilst katram uz lielā ekrāna redzamajam kadram. Tā ir mūzika, ko iespējams klausīties arī neskatoties filmu, dodoties savās ikdienas gaitās, jo arī tad tā spēs radīt īpašo noskaņu. Šajā desmit dziesmu ierakstā ir jūtams iesākums Reflektor — Supersymmetry, kas sākotnēji radās tieši filmai, un notis, kas visticamāk noveda līdz skaņdarbam Porno. Dažbrīd var just vēsmas no pašu Arcade Fire pirmsākumiem, kur liela nozīme ir nevis sintezatoriem, bet klavieru taustiņiem un stīgām. Iesaistīšanās filmas veidošanā viņiem varētu būt pielīdzināma radošai nometnei, kur var vienkārši atvilkt elpu pēc garas un nogurdinošas tūrēšanas, bet tajā pašā laikā nepazaudēt rakstīšanas praksi. Procesu noteikti izbaudīja arī Džonss, un rezultātā tas viss salikās kopā ar zināmu vieglumu, kas valda pašā filmā. Jācer, ka šāda komanda darbosies arī turpmāk, jo viņiem ir izdevies sevi pierādīt no labākās puses un šādu sadarbību gribētos baudīt vēl un vēl.

Rūdolfs Sietiņš

Mēneša dziesma: Woods - Moving To The Left

Jaukie hipijhipsteri Woods pēdejos gados ieguvuši bez maz vai kulta statusu. Jo savos labākajos gados (kuri vēl turpinās starp citu) grupa izdeva albumu katru gadu. Arī šogad tāds būs. With Light and With Love viens no pirmajiem vēstnešiem Moving To The Left ir psihodēliskais folks viegli svilpojošā un nomierinošā garā, kas liek priecāties un cerēt, ka beidzot grupu sagaidīs nauda, slava, plikas meitenes, mūžīga fanu mīlestība un narkotikas par brīvu.

Mēneša albums: Frankie Cosmos — Zentropy

Naivā meitene Frenkī Kosmosa spējusi izdot saldi naivāko desmit vienminūšu dziesmu kolekciju kopš... nu vismaz pagaidām šogad. Albuma skaņu vislabāk raksturo tā vāciņš — kaut kas bezgala mīļš un salds. Lai gan uz sitiena Frenkija neatšķiras no ierastajām lo-fi/twee meitenēm, tomēr kaut kas šeit ir. Varbūt asprātīgie un gudrie dziesmu teksti?  Varbūt šarmantais amatierisms? Bet varbūt nevajag tam visam meklēt iemeslus un vienkārši baudīt perfekto indīpopu un priecāties par bildēm ar mīļiem suņukiem.

Kristaps Zvirbulis

Mēneša dziesma: John Butler Trio — Only One

Džons Batlers visticamāk nekad vairs nesarakstīs tādu šedevru, kāds bija 12 minūšu ilgais Ocean. Tas gan viņam neliedz laiku pa laikam nākt klajā ar kādu patiešām lipīgu meldiņu, ko pievienot savu labāko kompozīciju klāstam. Only One, kas atrodams februārī iznākušajā Flesh & Blood, ir Batlera ģitārspēles apvienojums ar hula dejām raksturīgu skanējumu. Turēšanās pie savas zemes mūzikālajām saknēm ir Batlera firmas zīme, bet Only One varētu būt pieprasīts kādā no daudzajām Havaju salu pludmalēm. Ar lielisku laika izjūtu izdotais albums šo mīlas balādi noteikti padarīja par spēlētu kompozīciju Valentīna dienas svētku svinētāju aprindās. Par dziesmas video noteikti pasmīkņāt varēs arī kāds no Walking Dead cienītājiem.

Mēneša albums: Arthur Beatrice — Working Out

Arthur Beatrice var pieskaitīt pie jaunajām grupām, par kurām informācijas ir gaužām maz. Galvenokārt tāpēc, ka līdz pirmo singlu izdošanai par šo britu kvartetu zināja retais. Ceļš līdz debijas ieraksta iznākšanai bijis diezgan rūpīgs un ar perfekcionisma pieskaņu. To varētu izskaidrot pašu izveidotā ierakstu kompānija, jo kāpēc gan nekontrolēt pilnīgi visus aspektus.

Working Out nevar nosaukt par pilnībā perfekti atstrādātu ierakstu. Iespējams, tādam tam nemaz nav jābūt. Tam nevajadzētu uztraukties par vietas atrašanu starp labākajiem debijas ierakstiem pēdējo mēnešu laikā. Debijas singla Midland melanholiskais skanējums pat ticis salīdzināts ar The xx. Albuma pamatā lielākoties strāvo indie mūzikas enerģija, kuru pārklāj burvīgais Ellas Džirardo vokāls. Spēcīgākajā no singliem — Grand Union — Ellai gan nācies ieņemt bekvokālistes lomu, jo ar patīkamu vokālu izceļas arī otrs grupas vokālists Orlando Leopards.

Kopsummā Working Out ir patīkams un ar melanholiskām kompozīcijām piepildīts debijas ieraksts, kas sevī iekļāvis arī pa kādai popmūzikas cienīgai melodijai. Vai bija vērts gaidīt 2 gadus? Jā, bet varbūt varēja to visu iepakot jau laicīgāk, kaut gan kad pats esi sev saimnieks — steigai taču nav pamata.

Gundars Zaburdajevs

Mēneša dziesma: Broken Bells — Holding on for Life

Lieliskais duets ar Džeimsu Merseru un Braienu Bērtonu pirmo singlu no sava februārī izdotā albuma laida klajā jau pirms pāris mēnešiem, taču īpašu uzmanību tam pievērsis nebiju līdz pat albuma izdošanai. Tiesa, no hipnotiskā sintezatora, kas skan pārejā starp piedziedājumu un pantu, es tik un tā izvairījies nebiju arī iepriekš un arī tagad man jāatzīst, ka šī melodija līdz ar Mersera falsetu padara šo dziesmu par nedaudz elektronisku, nedaudz psihodēlisku un vēl nedaudz lipīgu piedzīvojumu. Izrēķināju, ka februārī nevienu citu dziesmu neesmu klausījies biežāk par Holding on for Life — tad jau izvēle pavisam loģiska.

Mēneša albums: Bombay Bicycle Club — So Long, See You Tommorow

Bombay Bicycle Club attīstība ir nonākusi līdz tās ceturtajam posmam — So Long, See You Tommorow. Albums skan diezgan elektroniski, arī diezgan dzīvespriecīgi un pat skaisti, un laikam arī tā, kā šai grupai arī būtu jāskan. Bombay Bicycle Club ar katru nākamo albumu mainīja savu skanējumu un šķiet, ka beidzot būs atradusi to, pie kura būtu vērts pieturēties. Šeit ir, ko atcerēties un ir par, ko padomāt.