Mēneša albums: jūlijs

Festivālu mēnesis ir pagājis. Daudz kas redzēts, daudz kas dzirdēts, izteikti viedokļi, kritika un atzinība. Mūsu albumu un dziesmu izvēles, šoreiz gan nedaudz mazākā skaitā nekā citos mēnešos, arī ir "cietušas" no notikumiem festivālos, kas ir tikai loģiski. Ja, ceļojot cauri mūsu domām, tev rodas kādi ieteikumi vai vienkārši vēlies izteikt savu viedokli par kādu no iekļautajiem albumiem/dziesmām, droši to vari darīt komentāru sadaļā.

Lauris Anstrauts

Mēneša dziesma: Bloc Party — Day Four

Brīnumainā kārtā par manu mēneša dziesmu nav kļuvis The XX atgriešanās singls Angels. Pirmkārt, tāpēc, ka Bloc Party ļoti veiksmīgi ir izspēlējuši nostaļģijas kārti un, otrkārt, tāpēc, ka gan jau kāds no kolēģiem tāpat par to uzrakstīs. Man laikam jāpiebilst, ka Bloc Party bija viena no pirmajām indie grupām, ko pusaudža gados sāku klausīties, tāpēc iespējams, ka man pret viņiem ir īpaša attieksme, tomēr tas nemaina to, ka Day Four ir lieliska dziesma.

Bloc Party labākās dziesmas vienmēr ir atbildušas vienai no divām formulām — enerģiskas festivālu himnas (Helicopter, Banquet) vai patīkamu melanholiju izraisošas dziesmas (This Modern Love, Signs, Sunday) — un Day Four ir perfekts otrās formulas izpildījums. Ja pirmais jaunā albuma Four singls Octopus, manuprāt, nebija slikts, tomēr nelika domāt par triumfālu atgriešanos, tad Day Four ir spējis manas domas mainīt uz pretējo pusi. Atliek tikai cerēt, ka šī nav vienīgā spēcīgā dziesma jaunajā Bloc Party albumā.

Mēneša albums: TNGHT — TNGHT EP

Jūlijs mūs ir lutinājis ar ne vienu vien labu albumu, tāpēc man nācās nedaudz palauzīt galvu izvēloties labāko no tiem. Uzreiz aiz strīpas palika vairāki ļoti spēcīgi albumi, bet, pēc trakajām sestdienas nakts dejām Salacgrīvas dubļos, man laikam nebija citu variantu, kā šim godam nominēt TNGHT debijas ierakstu. Tas nekas, ka tas pat īsti nav albums, bet gan tikai 15 minūtes garš EP, jo šīs 15 minūtes atstāj lielāku iespaidu nekā daudzi citi izpildītāji spēj atstāt ar trīs albumiem.

HudMo un Lunice hiphopa bītu un elektronikas sakausējums skan apbrīnojami svaigi (jo kas gan mūsdienās vēl spēj skanēt svaigi) un, šķiet, ir spējīgs iekustināt jebkuru pasaules deju grīdu, pļavu vai pludmali. TNGHT skaņu izejmateriāli ir visai vienkārši, bet sakombinēti tā, kā līdz šim to ir darījis reti kurš (vai vispār neviens), un tas rada iespaidu, ka katrs TNGHT gabals ir trakākā lieta, ko jebkad esi dzirdējis.

P. S. Katru reizi, kad klausos EP atrodamo Goooo, man uzreiz atmiņā ataust skats, kā Lunice tā pavadībā ārdās pa Positivus skatuvi.

Rūdolfs Sietiņš

Mēneša dziesmaziesma: The Orwells — Mallrats (La La La)

Īsti rokeri nesnauž un saprot, ka agresīvas ģitāras un melodisks piedziedājums (pat ja sastāv tikai no dažām zilbēm) ir mūžam aktuālas pat, ja ārā ir tik karsts un jāklausās kaut kas atvēsinošs, nevis kaut kas tik karsts kā šo garāždīvaiņu enerģiskās izdarības.

Albums: Ariel Pink's Haunted Graffiti — Mature Themes

Tā kā vasaras mēnešos brīvais laiks tiek iztērēts patērējot dažāda tipa kantrī mūziku, tad klausīties jauniešus neatliek laiks, tādēļ mans jūlija mēneša albums patiesībā varētu būt arī mans augusta mēneša albums, jo oficiāli tas iznāks tikai pēc dažām nedēļām.

Daudz skaidrākas muzikālās formas, melodijas, bet saglabājot dīvainas psihodēliskas pazīmes un daļēji atbrīvojoties no lo-fi birkas — tas raksturo jauno Ariel Pink un viņa pavadošās grupas albumu, kuru pats Pinks dēvē par albumu kādu viņš gribēja radīt strādājot pie iepriekšējā albuma Before Today.

Gundars Zaburdajevs

Mēneša dziesma: Jack White — Freedom at 21

Apsvēris pāris interesantus variantus, nolēmu spēlēt droši. Jūlijā vidū izdotais videoklips lika vēlreiz atcerēties par lielisko Freedom at 21 no pirms pāris mēnešiem klajā laistā Džeka Vaita solalbuma, kā arī konstatēt ko interesantu un reizē arī ļoti acīmredzamu. Atceroties Vaita iepriekšējo videoklipu dziesmai Sixteen Saltines un novērtējot šo, atliek secināt, ka mūziķis gluži vienkārši var atļauties darīt visu, ko vēlas — arī izveidot šādu videoklipu, kas drīzāk piestāvētu kādai lecīgākai rokzvaigznei. Situāciju precīzi raksturo tieši šīs dziesmas vārdi, kuros gan stāstīts par sievieti, bet šoreiz tos var attiecināt arī uz pašu Vaitu — brīvība 21. gadsimtā.

Mēneša albums: Serj Tankian — Harikiri

Uz mēneša albuma godu man nebija pārāk daudz kandidātu, un beigās tas tika albumam, kura labo kvalitatīvi biju prognozējis jau iepriekš. System of a Down līderia Serža Tankjana trešais soloalbums Harikiri ir atgriešanās pie vēl 2007. gadā izdotā Elect the Dead ietekmēm — uz ģitārām balstīts, melodisks smagais roks un ļoti minimāls elektroniskās mūzikas piesitiens, ar ko bija pārspīlēts otrajā albumā. Pirmā ieraksta līmeni ar Harikiri pārsniegt neizdodas (vismaz šobrīd tā liekas), taču tik un tā ļoti baudāms albums.

Foto: nme.com