Mēneša albums: jūlijs

Kā jau ierasts, jūlijs ir festivālu, ne jaunu ierakstu laiks. Lielais vairums mūziķu plates jau laiduši klajā iepriekš, lai vasaras sezonā varētu tās prezentēt daudzajos festos, kamēr citi iet pretējo ceļu, izdodot singlus no relīzēm, kas mūs sasniegs gada otrajā pusē. Tieši tāpēc šomēnes mēneša albumu un dziesmu apkopojums nedaudz aizkavējās — ja reiz apjoms bija mazāks, bija taču jānoklausās viss, lai varētu dot precīzāko spriedumu, vai ne?

Normunds Vucāns

Mēneša dziesma: Bell X1 — Careful What You Wish For

Bell X1, manuprāt, ir viena no nenovērtētākajām grupām pasaulē, kura spēj radīt vienkārši fantastiskas dziesmas. Piekrītu, pilna albuma garumā reizēm viņi arī ir nedaudz par garlaicīgu, taču par Careful What You Wish For to teikt nevar. Atmosfērisks un ļoti skaists skaņdarbs, kurš mani pamanījās ieraut sevī jau jūlija sākumā, un tā arī nav atlaidis vēl šodien. Visdrīzāk, lielais vairums par šādas dziesmas eksistenci tā arī nekad neuzzinās, taču velti — lai vai cik muzikāli bagāts nebūtu 2013. gads, īri ir paveikuši ko ievērojamu pat uz šī fona!

Mēneša albums: Backstreet Boys — In A World Like This

Ņemot vērā, cik maz ievērojamu albumu iznāca jūlijā un to, ka tik īpašas apvienības katru mēnesi ierakstus neizdod, nolēmu dot iespēju savas agrās bērnības mīļākai grupai (ceru, ka pēc šāda fakta atklāšanas kāds turpinās lasīt to, ko rakstām), un, par pārsteigumu, viņi nepievīla. Skaidrs, ka gada topā šādas skaņas neiekļūs, taču In A World Like This ir pārsteidzoši sakarīgs pops, kuru es pat diezgan labprāt dzirdētu aizstājam šī brīža top 40 skanējumu. Ieraksts ir pietiekami vienkāršs, bez nevajadzīgiem dabstepa elementiem bridžos un cenšanās izlikties par krutāku, nekā tas ir, kā rezultātā teju 50 skanējuma minūtes, lielākoties kā fons citiem darbiem, pagāja gana ātri. Un kā ķirsītis visam pa virsu — tituldziesmas klips varētu būt smieklīgākais šogad, jo kā gan var nepriecēt čaļi ap 40, kas dara tieši to pašu, ko pirms gadiem divdesmit?

Jana Udovenko

Mēneša dziesma: I Break Horses — Denial

Laiku pa laikam uzrodas tādas dziesmas, kuru dēļ nevar aiziet gulēt, un šomēnes manas miegam atvēlētās stundas saruka zviedru dueta I Break Horses jaunā singla Denial dēļ. Sākot jau ar sabojātas plates efektu dziesmas ievadā, tai piemīt tik burvīgi noslēpumaina noskaņa, kurai gribas ļauties vēl un vēl. Turklāt to lieliski papildina dziesmas videoklips, kas samontēts no vecām Bolivudas filmām un gluži kā indiešu plīvurs piešķir tai vēl vienu noslēpumainības slāni. Denial norāda arī uz jaunu dueta skanējumu, kas, manuprāt, ir ļoti veiksmīgs un ausīm tīkams — līdzšinējais elektroniskais šūgeizs ir aizstāts ar populārākām melodijām un vēl spēcīgākiem sintezatoriem, kas ievirza to sintpopa kategorijā. Ceru, ka drīzumā sagaidīsim ziņas arī par I Break Horses otro studijas albumu!

Mēneša albums: Editors — The Weight Of Your Love

Ja Editors iepriekšējais albums In This Light And On This Evening bija tīrs eksperiments, sekojot tā brīža trendam apmainīt ģitāras pret sintezatoriem, tad britu jaunais veikums The Weight Of Your Love ir godpilns veltījums 80. un 90. gadu rokmūzikai un jo īpaši grupām Echo & the Bunnymen un U2. Kaut arī daudziem tas sagādāja vilšanos (īpaši izlutinātajiem mūzikas kritiķiem), ne katra grupa ir pietiekami drosmīga, lai nedaudz atvilktu elpu un uzrakstītu tieši tādu albumu, kādu gribētos dzirdēt pašiem. Jā, šis nav ambiciozākais un nebūt ne labākais Editors albums, taču tas nav arī tik garlaicīgs, kā daži to mālē. Pagaidām vēl ir grūti spriest, vai jaunais skanējums ir likumsakarīgs rezultāts pēc galvenā ģitārista Krisa Urbanoviča aiziešanas no grupas (starp citu, tieši muzikālā virziena domstarpību dēļ) vai arī īslaicīga elku atdarināšana. To varēs pateikt pēc nākamā albuma, taču arī šobrīd grupai neko nevar pārmest. Viņi vēl joprojām sniedz izcilus koncertus (ja palaidāt viņus garām Positivus festivālā, varat par to pārliecināties 1. oktobrī Palladium koncertzālē), nebaidās eksperimentēt ar savu skanējumu un prot sarakstīt skaistas un melodiskas dziesmas. The Weight Of Your Love ir pilns ar tādām, un tieši tādēļ es to izvēlos par savu mēneša albumu.

Staņislavs Fisenkovs

Mēneša dziesma: Porcelain Raft — The Way Out

Mauro Remidi, kurš plašāk pazīstams kā Porcelain Raft, pagājušā gada sākumā izdeva savu debijas albumu Strange Weekend. Tas bija labs iesākums, un sāka šķist, ka nākotnē no viņa var sagaidīt lielas lietas. Noteikts laika posms ir jau pagājis, un augusta beigās pastāv cerība pirmo lielo lietu sagaidīt. Abi pirmie izdotie singli — The Way Out un Think Of The Ocean, pārliecina un ir pārdomāti. Iespaidīgāka gan šķita otrā, jūlijā izdotā dziesma, atmosfēras, skaļo sintezatoru un viņa balss dēļ. Interesanti ir arī tas, ka tā tika sarakstīta viesuļvētras Sendija laikā, klejojot pa tukšajām Ņujorkas ielām. Vēl ir nedaudz atlicis līdz mūsu rokās nonāks vēl viens daudzsološs ieraksts.

Mēneša albums: Postiljonen — Skyer

Platēm pārbagātajā gadā jūlijs izrādījās visai nabadzīgs mēnesis, bet tas nav iemesls skumjām. Tas nozīmē to, ka var izcelt arī kādus jaunpienācējus mūzikas pasaulē, kuri citkārt būtu palikuši nepamanīti. Vasaras sākumā Skandināvijā, bet pagājušajā mēnesī arī visā pārējā pasaulē, savu debijas plati izdeva zviedru elektroniskā apvienība Postiljonen. Tulkojumā no zviedru valodas grupas nosaukums nozīmē „pastnieks”, un jāatzīst, ka viņi piegādājuši tiešām patīkamu ierakstu. Tas iesākas visai mierīgi un sākotnēji varētu teikt, ka tas ir tipisks chillwave albums, taču ar laiku tas kļūst arvien skaļāks un dinamiskāks. Rodas sajūta, ka, rakstot dziesmas, ar katru nākamo viņi saņēma jaunu spēka un drošības sajūtu devu. Ik pa brīdim pat atmiņā uzpeld sajūtas, kas tika iepazītas pirms diviem gadiem, klausoties pēdējo M83 veikumu. Ierakstā neizpaliek arī Skandināvijas sajūta (miers un vēsums), kas varētu ļaut tam ieņemt skaņu celiņa lomu kādā vasaras vakarā. Pabrīdināšu arī tos, kuri meklē kaut ko aktīvāku, jo Skyer var remdēt arī šīs slāpes. Ir pēdējais laiks sākt sekot skandināvu izpausmēm, jo šogad mūs vēl sagaida vairākas daudzsološas relīzes!

Gundars Zaburdajevs

Mēneša dziesma: Editors — Formaldehyde

Ja kopumā Editors jaunajam albumam var nākties dod vairāk nekā vienu iespēju, lai tas iekarotu klausītāja sirdi, tieši dziesma (drīzumā arī singls) Formaldehyde vismaz man "iekrita ausī" nedaudz ātrāk. Lipīgs skanējums jau no ievadošā bungu ritma, tāpat arī vokālu maiņa starp Tomu Smitu un Eliotu Viljamsu rada dziesmu ar ļoti lielu hita potenciālu. Kopumā gan ieraksts slavēts netiek, bet šis ir tiešām spilgts The Weight of Your Love brīdis.

Mēneša albums: Gogol Bordello — Pura Vida Conspiracy

Nespējot izlemt par savu šī mēneša izvēli, gluži vienkārši izvēlējos albumu, kas īsti neietilpst pārējo dzirdēto ierakstu noteiktajos rāmjos. Pura Vida Conspiracy skan tā, kā būtu jāskan čigānu panka ierakstam — trakulīgi, ātri, nedaudz arī nekārtīgi, bet kopējā noskaņā tas iederas lieliski. Uzreiz ir jūtama attieksme, kas nekad nemainīsies, jo šie vīri diez vai kādreiz izlems pārdoties. Albums, kas radīs gan smaidu, gan muzikālo baudījumu.

Sanita Kacuba

Mēneša dziesma: Inga Bērziņa — Neizteiktie vārdi

Labs džezs ne tikai nav izmiris, bet sastopams arī tepat Latvijā. Dziedātājas Ingas Bērziņas dziesma no tāda paša nosaukuma albuma "Neizteiktie vārdi" ir cieņas apliecinājums tiem džezistiem, kas priecēja jau Latvijas džeza zelta laikmetā sešdesmitajos gados — Uldim Stabulniekam, Raimondam Paulam, Ringoldam Ogrem u.c. Droši varu teikt, ka šis ir viens no, ja ne pats romantiskākais šīsvasaras letiņu radītais skaņdarbs.

Mēneša albums:AlunaGeorge — Body Music

Tas, cik ļoti man patiesībā patīk AluneGeorge debijas albums, liek man pārdomāt, vai gadījumā nav pienācis laiks sākt klausīties mainstream pop radiostacijas. Bet nē, tomēr kvalitatīvs pops tik ļoti piestāv saulainai vasarai, ka atsakos šo ierindot starp saviem muzikālajiem dirty pleasure. 2009. gadā dibinātais elektroniskās mūzikas duets no Londonas apvieno nenoliedzami pievilcīgo Alunu Fransisu un Džordžu Rīdu (nav grūti atrast sakarību ar dueta nosaukumu, vai ne?). Kamēr Rīds "būvē skaņu", Frānsisa ne vien skaisti dzied, bet tikpat skaisti arī dejo. Rezultāts patīk ne vien klausītājiem, bet arī kritiķiem — šogad AlunaGeorge nominēti BRIT Awards kritiķu balvai un palikuši otrie BBC Sound of 2013 (tūlīt aiz HAIM, žūriju te neviens nevar vainot). Rīda "sabūvētie" poliritmiskie bīti tā vien prasās, lai arī tu dotos uz deju grīdas, nekas pārāk smags no lirikām, Frānsisas samtainā balss — vasaras superkombo.

Foto: musiclipse.com