Mēneša albums: oktobris

Jau atkal aizritējis vēl viens mēnesis, izdoti daudzi albumi, arī vesela kaudze ar singliem. Līdz ar to eRoks.lv, kā jau ierasts, apkopo savus oktobra mīļākos muzikālos piedzīvojumus. Esam gan aplūkojuši jaunākos notikumus, gan pāris gadījumos šo to aizņēmušies no iepriekšējiem mēnešiem, jo ir sajūta, ka šī mūzika ļoti labi iederas tieši oktobrī. Patīkamu lasīšanu!

Lauris Anstrauts

Mēneša dziesma: Local Natives — Breakers

Nākošā gada pirmajā pusē savu otro albumu plāno izdot amerikāņi LocalNatives, kuru pirmais albums Gorilla Manor bija starp 2010. gada spilgtākajām debijām. Dēvēti arī par ASV rietumu krasta atbildi GrizzlyBear, savā debijas albumā LocalNatives piedāvāji piedāvāja kvalitatīvu indie un pārsteidza ar apbrīnojami spēcīgām dziesmām. Ne viens vien mirklis togad pagāja dungojot līdzi Airplanesvai kādai citai no viņu debijas albuma dziesmām. Nu viņi ir atpakaļ ar jaunu singlu Breakers, kas, šķiet, visai labi spēj turēt līdz pirmā albuma kvalitātei. Protams, kā jau visai grupām ar augstu novērtētiem debijas albumiem, arī viņiem draudīgi uzglūn "grūtā otrā albuma" liktenis, bet cerēsim, ka arī pārējais albuma materiāls būs tikpat labā kvalitātē kā debijas singls. Tāpēc, ka, atklāti sakot, man ir vajadzīgi LocalNatives, kuriem nākošgad dungot līdz.

Mēneša albums: Bat For Lashes — TheHaunted Man

Oktobrī savu trešo studijas albumu ir izdevusi Nataša Kāna, kas plašākai publikai zināma kā BatForLashes. Pie šī albuma producēšanas viņa, kā vienmēr, strādājusi pati, pieaicinot savu ierasto kolēģi Deividu Kostenu un Denu Keriju, kurš dažādos statusos strādājis pie daudzu ievērojamu indie mākslinieku albumiem. Muzikāli TheHaunted Man skaņa daudz neatšķiras no iepriekšējiem viņas albumiem, varbūt vienīgi aranžējumi ir nedaudz minimālistiskāki. Šķiet, ka jau iepriekšējos albumos viņai ir izdevies izveidot noteiktu skanējumu, pie kura viņa arī cenšas pieturēties.

Abi iepriekšējie viņas albumi baudīja lielu mūzikas kritiķu mīlestību, kā arī tika nominēti prestižajai Mercury balvai, un šķiet, ka arī šis, kurš izdots konsekventi ieturot ierasto trīs gadu, pauzi, kas šķīra viņas pirmos divus albumus, sekos to pēdās. Lai gan ieraksts skan visai klusi un piezemēti, katrā no tā dziesmām ir jūtama sava veida grandiozitāte. Jā, varbūt arī, ka viņai nedaudz pietrūkst oriģinalitātes un tiem kritiķiem, kuri saka, ka viņa bieži vien izklausās pārāk līdzīgi citām indie mūzikas dāmām, ir taisnība. Tomēr BatForLashes vienmēr ir bijusi spējīga radīt ļoti kvalitatīvu mūziku un viņas spēja rakstīt lieliskas dziesmas ir vienkārši apbrīnojama.

Jau pēc dažām noklausīšanas reizēm es sapratu, ka TheHaunted Man ir īsta dārgumu krātuve un savā prātā piefiksēju to kā drošu kandidātu mana mēneša un, ļoti iespējams, arī visa gada, albuma statusam.

Staņislavs Fisenkovs

Mēneša dziesma: KingKrule — Octopus

Pirms oktobra sākuma, septembra pēdējās dienās, tika izdots, kāda talantīga mākslinieka — KingKrule (pirms tam pazīstams kā Zoo Kid, īstajā vārdā — Ārčijs Māršals) singls RockBottom. Mēneša dziesmas godā es ieceļu šī singla b-pusiOctopus. Skaņdarbs ir ar saksofonu, jaunajam vilnim raksturīgām ģitārām, minimāli pielietojot elektroniku radot vieglu, drūmu noskaņojumu. Līdz šim jauneklis pagājušajā rudenī bija paguvis izdot EP un gatavojas laist klajā arī savu debijas albumu. Jau šobrīd viņam ir īpašs skanējums, kurš, nešaubos, jau drīzumā tiks izkopts vēl vairāk.

Mēneša albums: ultraísta — ultraísta

Līdz ar drūmāka laika iestāšanos, arī manā atskaņotājā sāka parādīties albumi, kuri ir tumšāki, nekā ikdienā ierasts. Viens no tiem ir jaunās apvienības ultraísta debijas plate ar tādu pašu nosaukumu, kura tika izlaista oktobra pašā sākumā. Grupu dibināja plaši pazīstamais producents NigēlsGodričš, ne mazāk atzīstais bundzinieks DžoijsVaronkers, kā arī 24 gadus vecā Laura Betinsone, kura pieredzi ieguva mazāk zināmos projektos. No lielajiem vārdiem tika gaidīta arī liela debija, lai gan tā beigu beigās nesanāca īpaši skaļa. Albuma dziesmas ir piepildītas ar tumšu elektroniku, Lauras vokāla un ritmisko bungu slāņiem. Ja ir jārunā par oktobrī izdotajām platēm, tad šī noteikti nav garām laižama.

Gundars Zaburdajevs

Mēneša dziesma: TwoDoorCinemaClub — Sun

Kad vēl septembrī pirmo reizi noklausījos šīs ziemeļīru grupas otro albumu Beacon, biju ļoti apmierināts ar TwoDoorCinemaClub paveikto un apsvēru šo ierakstu nosaukt par savu mēneša albumu. Vēlāk, ņemot vērā konkurenci gan starp albumiem, gan maniem kolēģiem, nosliecos cita ieraksta virzienā, bet šomēnes nolēmu kaut kādā veidā Beacon tomēr izcelt. Nespēju izdomāt labāku veidu, kā par savu mēneša dziesmu nosaukt pēdējā laikā daudz klausīto Sun, kas ir lielisks piemērs lipīgai deju poproka dziesmai.

Mēneša albums: Kiss — Monster

Pēc dabas esmu liels labdaris (vai arī nē), līdz ar to man vienmēr paticis pievērst uzmanību roka veterāniem, kas izdod jaunus albumus. Ja skanējums gadu gaitā īsti nav mainījies, tad vēl jo labāk, esmu tikai priecīgs šos ierakstus izcelt. Kiss gadījumā ir tieši tā — Monster ir ieturēts labākajās maskoto vectēvu tradīcijās, un rodas samērā spēcīga sajūta, ka, klausoties albumu, var atgriezties laikā. Vai labākā laikā, tas jau ir tikai gaumes jautājums, bet Monster tiešām, maigi izsakoties, nav ne vainas. Turklāt man vienmēr patīk, ja kaut vienā dziesmā vadošo vokālu ir dziedājuši visi grupas dalībnieki.

Normunds Vucāns

Mēneša dziesma: BandOfHorses — DumpsterWorld

Jau publicējot iepriekšējā mēneša izvēles, DumpsterWorld manā atskaņotājā bija rotējis ne reizi vien, taču jau tad bija skaidrs —īstais dziesmas mēnesis varētu būt oktobris. Prognozes arī piepildījās, un visu mēnesi tieši šo skaņdarbu es klausījos visvairāk, un tas viennozīmīgi ir man personīgi nozīmīgākais ieraksts. Sietlas indielielmeistari šajā kompozīcijā ir meistarīgi sakausējuši visas tās sajūtas, kuras šajā rudenī man ir sanācis izjust. Turklāt man liekas, ka tas ir arī interesantākais MirageRock gabals — tieši balansējot starp roku un akustiku Benam Braidvelam un draugiem ierasti ir sanācis sasniegt vislabākos rezultātus.

Mēneša albums: Muse — The2nd Law

Pieļauju, ka šis Jums varētu būt kā pārsteigums, zinot manu un kolēģu attieksmi pret Muse, bet faktus noliegt nevar — ambiciozais trio ir izdevis vienu no gada labākajiem albumiem. Jā, tajā stilu kokteilis, ļoti iespējams, ir bijis pārāk liels, jā, viņi ir brīžiem pārgudri un grūti uztverami, bet man liekas, ka tieši šādi izklausīsies mūzika pēc gadiem pieciem. Pieļauju, ka mūzikas pasaule vēl nav līdz galam Muse ambīcijām, taču šoreiz man liekas, ka citus albumus pār The 2nd Law izcelt būtu netaisni.

Foto: treblezine.com